Naudas trūkums aptur jaunas zinātnieku paaudzes veidošanos

Zinātniekiem šis un nākamais gads solās būt finansiāli smags. Patlaban zinātnes institūti vēl īsteno pēdējos Eiropas finansētos projektus pirms pārejas perioda. Savukārt nākamo gadu Eiropas fondu naudu varētu sākt apgūt 2015.gada beigās. Bāzes finansējums zinātnei no valsts arvien ir 25% no nepieciešamā, un institūti zinātniekiem algās no šiem līdzekļiem vidēji varot nodrošināt bruto 150 eiro mēnesī, aprēķinājusi arodbiedrība. Esošā situācija nav motivējoša arī jaunajiem zinātniekiem, kas, noslēdzoties projektiem, dodas ārpus Latvijas. Patlaban zinātnieki arī neizprot, kā naudas pārdali nākotnē ietekmēs skaļais starptautiskais Latvijas zinātnes institūtu novērtējums.

„Šeit mums nav taisīts remonts no padomju laikiem, te pārbauda uz slodzi dažādus materiālus. Lūk, šeit darbojas augstas klases speciālists, jo viņam, piemēram, pēc Zolitūdes veikala sabrukšanas ar policijas mašīnu atbrauca pakaļ, nevarēja bez viņa iztikt. Taču mēs viņam algā varam samaksāt no bāzes finansējuma vien 350 eiro uz papīra,” stāsta Polimēru mehānikas institūta direktors, profesors Egils Plūme.

Institūts, neskatoties uz zemo starptautisko izvērtējumu, vēl īsteno astoņus Eiropas projektus, tostarp infrastruktūras atjaunošanā. Taču, tuvojoties nākamajam finansēšanas periodam, zinātniekus māc daudzas bažas, jo par valsts naudu pārejas laikā darbiniekus atalgot nevarēs un iepriekš nācās visus laist bezalgas atvaļinājumos.

„Mēs jau varētu apēst vairāk naudas, bet mums katram ES projektam ir vajadzīgs līdzfinansējums, kuru nav kur ņemt. Runājot par cilvēkiem - mums pagājušajā gadā divi jaunie doktori aizbrauca uz Šveici un tur viņiem alga ap 3600 latu, tāpat viena jauna speciāliste gaidāmajā rudenī no mūsu institūta dosies uz Šveici. Vai tad mēs viņus varam noturēt? Un kaut ko sliktu arī par viņiem nevar teikt, jo tie ir labi jaunie speciālisti, kurus jebkura valsts ir gatava ņemt pretī,” norāda Plūme.

Uz izzušanas robežas

Iepriekš pieminētais speciālists Vilis Skruls stāsta - ir grūti noskatīties, ka neviens viņa arodu nepārņems. Pieredzējušajam inženierim arī savulaik bijis darba piedāvājums Gēteborgā, taču viņš palicis dzimtenē.

„Es esmu pensionārs, šeit strādāju no 1970.gada, bet vajadzētu arī man maiņu. Neviens jauns cilvēks par tādu algu nenāks strādāt šeit," saka institūta speciālists.

"Man gan ir arī pensija klāt algai, un es varu izdzīvot. Jaunajiem, ja ir projekti, tad var izdzīvot, ja nav, tad nav naudas. No bāzes finansējuma jau jāuztur infrastruktūra un apmaksām nekas nepaliek. Tur var pusslodzi maksāt no minimālās, kas šeit ir 160 eiro. Tur nekas nepaliek. Te arī ir zināmā mērā bīstams darbs, tiek pielikti lieli spēki, kā prese līdz 500 tonnām, kur - ja spiež, tad kaut kas iet pa gaisu. Un tad ir jāmāk rīkoties, kam vajadzīga pieredze, un, lai to apgūtu, vajadzīgi gadi. Nepietiek ar pusgadu, ko nostrādā jauns zinātnieks, šeit apgūstot kādu Eiropas projektu naudu,” stāsta Skruls.

Zinātņu akadēmijas arodorganizācijas priekšsēdētāja, bioloģijas institūta zinātniece Māra Kazubierne pārliecināta, ka zinātne Latvijā šogad atrodas uz izzušanas sliekšņa.

Daudzos institūtos jau šobrīd nākas pārtikt no pārpalikuma piešķirtajā valsts bāzes finansējumā, jo tas jāpārdala ES projektu līdzfinansēšanai, infrastruktūrai un arī algām. Turklāt nākamā projektu nauda reāli pieejama varētu būt tikai nākamā gada nogalē.

"No bāzes finansējuma pat ne visiem pietiek kaut puse no minimālās algas. Neatkarīgi no ieņemamā amata - vadošais pētnieks vai zinātniskais asistents - Bioloģijas institūtā vidēji saņem 150 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tā darbojas šeit laboratorijas, kā botānikas laboratorija, kur faktiski ir šāds atalgojums, un tur diemžēl darbojas jauni cilvēki. Un šie cilvēki ir ieguvuši grādus, gan maģistru, gan doktora. Valsts ir iztērējusi lielus līdzekļus un pēc tam, ja viņi saņem vēl arī Eiropas stipendijas, kas ir ap 600 - 800 latu, nu un kad viņi pabeidz studijas, kurš nāks uz institūtu un strādās, ja nevar garantēt pat minimālo algu?" prasa Kazubierne.

Jaunajiem zinātniekiem samaksa - niecīga

Bioloģijas institūtam šobrīd nav neviena Latvijas Zinātnes padomes finansēta projekta, bet arvien šeit īsteno divus Eiropas projektus. Kopumā institūtā strādā ap simts darbinieku, taču tikai līdz 15 darbinieku patlaban saņem algas no projektiem, pārējie saņem niecīgo bāzes finansējuma algu. Jaunajiem zinātniekiem ir teju pašiem jāpiemaksā par iespēju strādāt.

Jaunā zinātniece Gunta Čekstere strādā augu minerālās barošanas laboratorijā. Viņa no bāzes finansējuma algu nesaņem vispār, jo darbojas projektā un tādējādi institūts kaut mazliet izlīdzina samaksu pārējiem.

"Daudzi jaunie zinātnieki arī pamet valsti, jo ir jānodrošina ģimene. Un šobrīd un visus gadus iepriekš bija jādzīvo neziņā - tu nekad nezini, kas būs nākamajā gadā," saka jaunā zinātniece.

"Nu beigsies Eiropas projekts, ko tad tālāk - grantu nav, nākamie struktūrfondi arī nav zināmi. Patiesībā, manuprāt, daudzi struktūrfondu nosacījumi pēdējos gados tiek kaut kā lobēti, lai tie nonāktu tikai šaurāku zinātnisko jomu institūciju rokās," norāda Čekstere.

Jauno zinātnieci papildināja vadošā pētniece Anita Osfalde: "Man liekas pilnīgi absurda situācija, jo tad jau pasaulē zinātne nebūtu nekad attīstījusies. Pēc šī principa sanāk - ja Ņūtons ir bagāts cilvēks, viņš var kaut ko izgudrot, bet ja viņam nav naudas, tad viņam tas aizliegts."

Neziņā par starptautiskā novērtējuma ietekmi

Bioloģijas institūtā ir augu ģenētikas, botānikas, jūras ekoloģijas un citas laboratorijas, kas ikdienas darbu saista ar Latvijas vides pētniecību un aizsardzību. Arī šis institūts starptautiskajā novērtējumā saņēmis zemo novērtējumu un ir neziņā, kā un vai to pielietos valsts, pārdalot naudu starp institūtiem.

Izglītības ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa skaidro, ka līdz jūnija beigām institūti vēl var iesniegt savu redzējumu, ko iesākt gan ar izcili novērtētajiem institūtiem, gan ar vājajiem. 

Savukārt augsti novērtētā Organiskās sintēzes institūta direktors, profesors Ivars Kalviņš secina, ka sadrumstalotie zinātnes institūti apvienoties var. Taču atvērts jautājums, kādā nolūkā -  lai institūti saņemtu papildu finansējumu vai lai sasniegtu labākus rezultātus.

Bāzes finansējums otrajam pusgadam zinātnei tiks nodrošināts no 1.jūlija ap 7 miljonu apmērā. No nepieciešamās naudas zinātnei arvien valstī atvēl vien ap 25% kopš 2009.gada, kad zinātnes nozarei kopumā budžetu samazināja par 63%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti