Sadaļas Sadaļas

Atvērtie faili

#AtvērtieFaili: Skaļas tiesu prāvas, politikas aizkulises un aizdomīgi darījumi

Atvērtie faili

#55 Vai valsts slēpj, ka no vakcīnām mirst cilvēki?

#54 Caur Latvijas bankām plūda Azerbaidžānas un Uzbekistānas prezidentu meitu nauda

Naudas slēpšanas «laundromāti»: Kādus klientus no Arzerbaidžānas, Uzbekistānas un Krievijas apkalpojušas Latvijas bankas?

Raidījums "Atvērtie faili" turpina pētīt, kāda nauda ir plūdusi caur Latvijas bankām un kādēļ Latvijai draudēja iekļūšana finanšu nozares "pelēkajā sarakstā". Latvijas Radio rīcībā ir nonākusi informācija par vairāk nekā simt augsta riska klientu pārskaitījumiem no 2013. līdz 2018. gadam. To kopējā summa ir nepilni divi miljardi eiro, kas plūduši caur "ABLV" un citām bankām. Kādus klientus no Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Krievijas apkalpojušas Latvijas bankas? To šķetināja "Atvērtie faili".

ĪSUMĀ:

Azerbaidžāna

Pirms četriem gadiem starptautiska žurnālistu organizācija "Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centrs" (OCCRP) publiskoja pētījumu par to, kā Azerbaidžānas "laundromāta" shēmās sazagtā nauda izmantota, lai piekukuļotu Eiropas politiķus un mediju pārstāvjus.

Azerbaidžāna ar slepeniem maksājumiem centās uzlabot valsts tēlu pasaulē, kas nav spožs – valsts tiek kritizēta par cilvēktiesību pārkāpumiem, opozīcijas apspiešanu un vēršanos pret žurnālistiem.

Kā Azerbaidžānas "laundromāts" darbojās? OCCRP pētījums liecina, ka nauda tika novirzīta caur četrām britu čaulas kompānijām, kas bija reģistrētas uz dažādiem vārdiem, tajā skaitā uz kāda bijušā bankas šofera un grāmatveža vārda. Visas transakcijas notika caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli.

Starp četrām atslēgas kompānijām, caur kurām plūdusi Azerbaidžānas "laundromāta" nauda, ir "Metastar Invest" – firma, kura bijusi arī Latvijas banku kliente. Raidījuma rīcībā esošie dokumenti rāda, ka šī firma veikusi pārskaitījumus no "BlueOrange Bank" uz "ABLV" un otrādi. Naudas summas nav mazas – kopumā pārskaitīti vairāk nekā 48 miljoni eiro.

OCCRP izpētījis, ka Azerbaidžānas "laundromāta" nauda nonākusi pie politiķiem Vācijā, Slovēnijā un Itālijā, kas pēc tam visādi sekmējuši Azerbaidžānas tēla uzlabošanu.

Atvērtie faili

Pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Jauna epizode katru ceturtdienu Latvijas Radio 1 ēterā plkst. 12:30, kā arī Latvijas Radio 1 mājaslapā un lielākajās straumēšanas platformās:

Transakcijas caur Latviju veikusi arī firma, caur kuru veikta Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas locekļa Lukas Volontes kukuļošana. Volonte, Itālijas parlamentārietis un parlamentārās asamblejas loceklis, saņēma 2,6 miljonus ASV dolāru. OCCRP izpētījis, ka viņš balsoja pret ziņojumu, kurā tika nosodīti tiesību pārkāpumi Azerbaidžānā.

Itālis atalgots caur firmu "Jetfield Network limited", kura no "ABLV" klientiem uz kontu "BlueOrange" bankā saņēmusi 19 miljonus eiro."

Šajā "laundromāta" skandālā vīd vēl vairāki klienti, kas izmantojuši Latvijas banku pakalpojumus.

Viņu vidū ir privātpersona Džavads Marandi. Šim cilvēkam no "ABLV" kontiem uz kādu ārvalstu kredītiestādi kopumā pārskaitīts 31 miljons eiro.

"Marandi ir Alijevu ģimenes biznesa partneris. Viņš ir partneris kompānijā "Pasha Construction", kas ir lielākais būvniecības uzņēmums. Viņš ir ļoti tuvs Alijeva meitām. Latvijas Radio noskaidroja, ka vienu no iegādātajiem īpašumiem Marandi nodeva pirmās lēdijas Mehribanas Alijevas brālēnam," Latvijas Radio stāstīja Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra žurnāliste Miranda Patručiča.

Prāvus pārskaitījumus caur Latviju veicis vēl viens Azerbaidžānas prezidenta Alijeva ģimenei pietuvināts cilvēks – Nasibs Hasanovs. Viņš no konta "Citadelē" kādam "ABLV" klientam pārskaitījis 16 miljonus eiro.

Patručiča skaidroja:

"Nasibs Hasanovs – šī cilvēka veiksmes noslēpums ir labie kontakti ar valdošo ģimeni. Mēs zinām vismaz trīs gadījumus, kuros viņa izveidotas kompānijas vēlāk nonāk Alijeva meitu rokās."

Latvijas finanšu sektoru izmantojusi arī Britu Virdžīnu salās reģistrēta firma "Caspian Telecomunication", ko saista ar korupcijā apsūdzēta Azerbaidžānas eksministra dēlu. Tās nosaukums atrodams tā dēvētajos "FinCen" failos jeb ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla dokumentos, kuros iekļauti ASV banku ziņojumi par aizdomīgiem klientu darījumiem.

Kādas ASV bankas uzmanību bija piesaistījis piecu miljonu maksājums, ko šai firmai veicis Krievijas telekomunikāciju milzis "MTS". Dažādos kukuļošanas skandālos vīdējuši abi uzņēmumi.

Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomīgos darījumus veikusī ārzonas firma "Caspian Telecomunication" no konta "Rietumu bankā" uz "ABLV" kontiem pārskaitījusi 24 miljonus eiro.

Prāvus sūtījumus – 9 miljonu eiro apmērā – no "ABLV" klientiem saņēmusi arī kāda Maltā reģistrēta kompānija – "FA Invest". Tās nosaukums parādās OCCRP pētījumos par to, kā prezidenta Alijeva ģimenes locekles kļuva par īpašniecēm Azerbaidžānas mobilo sakaru operatorā "Azercell".

Žurnāliste Patručiča uzsvēra: ""FA Invest" – tā kļuva par īpašnieku "Azercell". Šajā uzņēmumā "Telisasonera" partneres ir Alijeva meitas. Mēs atklājām šo saikni un publicējām lielu pētījumu par gandrīz miljardu lielu kukuli, ko "TeliaSonera" samaksājusi meitām."

Kopumā Azerbaidžānas "laundromātā" apgrozīti miljardi.

Patručiča norādīja: "Šādu sistēmu pastāvēšana nozīmē, ka tiek apzagta valsts. No valsts tiek nozagta naftas produktu nauda – līdzekļi, kurus varētu izmantot publiskā sektora finansēšanai vai kas palīdzētu šīs valsts iedzīvotājiem dzīvot labāku dzīvi. Visas šīs valstis, ieskaitot Azerbaidžānu, saskaras ar nabadzību. Iedzīvotājiem dažkārt nav pieejams pat ūdens un pamatpakalpojumi."

Uzbekistāna

OCCRP ziņoja: "No 2000. līdz 2012. gadam Krievijas un Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumi samaksāja vairāk nekā miljardu ASV dolāru Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova meitai Guļnarai Karimovai apmaiņā pret tiesībām sniegt ienesīgos mobilo sakaru pakalpojumus Uzbekistānā."

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centrs atmaskojis vairākus darījumu, kuros vīd Uzbekistānas bijušā ilglaicīgā prezidenta Islāma Karimova pietuvinātie. Šajā valstī neesot bijis iespējams nodarboties ar biznesu, ja nedalās ar valsts pirmo ģimeni.

Patručiča ieskicēja:

"Ja tu nemaksā kukuli Karimova ģimenei, tev nebūs iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tā ir daļa no sistēmas. Ja tu nodarbojies ar uzņēmējdarbību korumpētās valstīs, šiem režīmiem ir pieejamas inspekcijas, un viņi var padarīt jūsu dzīvi ļoti sarežģītu."

Savukārt naudas transakcijām izmantots Latvijas finanšu sektors. Miranda norāda, ka vismaz divu lielu kukuļošanas skandālu nauda plūdusi caur "Citadeles" priekšteci – "Parex" banku.

"Piemēram, "Parex" banka bija pirmā pieturvieta naudai, kas nāca no "Telia" un "VimpelCom" kukuļiem. Tā bija pirmā vieta, uz kurieni nauda tika skaitīta," norādīja Patručiča.

Prāvas transakcijas caur Latviju veikusi arī kāda britu kompānija "Five Star Technology Support", aiz kuras vīd Karimovu jaunākās meitas Lolas un viņas dzīvesbiedra vārdi. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka šī kompānija izmantojusi "Rietumu banku", bet pārskaitījumu apjoms uz un no "ABLV" pārsniedz 42 miljonus eiro.  

Patručiča norādīja:

"Latvijai ir bijusi ļoti nozīmīga loma, lai atvieglotu nacionālo resursu zādzību no šīm valstīm, un bankas ir sekmējušas režīmam pietuvināto nelegālās bagātības vairošanos."

Lielu naudu pārskaitījusi arī firma, kas publiski izgaismojusies Igaunijas "Swedbank" skandālā un par kuras patieso labuma guvēju uzskata Uzbekistānā dzimušo Iskanderu Makhmudovu. Spāņu prokuratūra šo cilvēku saista ar organizēto noziedzību.

Saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo informāciju ar Makhmudovu saistīta firma "Carbo One Limited" no "Swedbank" Igaunijas filiāles uz Latvijas "ABLV" pārskaitījusi 33,5 miljonus eiro.

Krievija

Latvijas Radio "Atvērtie failu" rīcībā esošie dokumenti atklāj tikai nelielu daļu no Latvijas banku klientiem, kas veikuši miljoniem vērtas transakcijas uz un no "ABLV".

Tikai daži no šajā sarakstā esošajiem ir kādā veidā saistīti ar Krieviju.

Taču starp "Citadeles" klientiem bijusi Kaimanu salās reģistrēta firma "Telconet Capital", par kuras patiesā labuma guvēju uzskata Krievijas oligarhu Sergeju Adonjevu. Dažādu mediju publikācijās minēts, ka viņš darbojas Krievijas valsts uzņēmuma "Rosteh" vadītāja Sergeja Čemezova interesēs.  

Pēc Krimas okupācijas ASV pret Čemezovu noteica sankcijas.

Starp Latvijas banku klientiem ir bijusi arī firma "Gillsburg Limited", kuras nosaukums izskanējis mediju publikācijās par ASV sankciju apiešanu pret ieroču ražotāju "Kalašnikov". Šī kompānija no Igaunijas "Swedbank" uz Latvijas "ABLV" pārskaitījusi 24 miljonus eiro.

Prāvus pārskaitījumus šeit veikusi arī firma, kuras patiesais labuma guvējs varētu būt bijušais Krievijas ministrs Mihails Abizovs. Par viņa bagātībām video savulaik publicēja Aleksejs Navaļņijs.

Viņš vēstīja: "Formāli tā ir villa "Il Tresoro" jeb tulkojumā "dārgums" Itālijas provincē Toskānā, bet viss, ko jūs redzat un ieraudzīsiet, ir Novosibirskas reģiona iedzīvotāju apmaksāts. Pirmo reizi jūsu ekrānos ir Krievijas ministra Mihaila Abizova Itālijas rezidence."

Abizovu pirms trijiem gadiem aizturēja par četru miljardu rubļu piesavināšanos. Firma "Anduril Enterprises LTD", caur kuru piesavinātā nauda varētu būt atmazgāta, no Igaunijas "Swedbank" pārskaitījusi "ABLV" klientiem 10,2 miljonus eiro.

Starp "Swedbank" Latvijas filiāles klientiem bijusi arī Latvijā reģistrēta SIA "Uralhim Trading", kuras patiesais labuma guvējs ir Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins. Viņam kopā ar Latvijas oligarhiem Rīgas ostā pieder minerālmēslu pārkraušanas termināls.

"TV3 ziņas" savulaik vēstīja: "Rīgas ostā šodien darbu sāka jauns, liels minerālmēslu terminālis. Būve, kas pēdējos gados raisījusi ne mazums bažu. Gan par to, vai Rīgā nedraud briesmas. Termināļa īpašnieki sabiedrībai sola Eiropas standartiem atbilstošu drošību un darbavietas, savukārt valdībai tiek solīti vērā ņemami nodokļu ienākumi."

Kad pirms pāris gadiem Zviedrijas sabiedriskā televīzija publiskoja informāciju par aizdomīgiem pārskaitījumiem šajā skandināvu bankā, sākās izmeklēšana. "Swedbank" piesaistīja juristu firmu "Cliford Chance" neatkarīgai pārbaudei par Baltijas filiālēs notiekošo.

Gala ziņojumā pārbaudes veicēji pievērsa uzmanību arī Mazepina apkalpošanai. Termināli Rīgas ostā kopā ar Mazepina uzņēmumu būvēja firmas, kuru īpašnieki bija neskaidri. Oficiālos papīros figurēja citi vārdi, bet bankas iekšējā saziņa liecināja, ka tā zināja – aiz tām stāv Latvijas politikas smagsvari. Pretēji noteikumiem banka viņiem liekus jautājumus neuzdeva.

"Swedbank" Latvijā ne tikai laipni apkalpoja šo uzņēmumu, bet arī vēlāk palīdzēja ar to saistītai kompānijai atvērt kontu mātesbankā Zviedrijā. Mazepina uzņēmums "Uralhim Trading" transakcijās uz un no "ABLV" pārskaitījis kopumā 130 miljonus eiro.

"Swedbank" Latvijā apkalpojusi arī firmu "Rdz Energy", kuras patiesie labuma guvēji tāpat ilgu laiku nebija skaidri zināmi. Vēlāk par īpašniekiem tika uzrādīti Monako iedzīvotāji. Mediju publikācijās par viņiem atrodamas saites ar ukraiņu mafiju.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" savulaik vēstīja: "Pētniecisko žurnālistu starptautiskā tīkla OCCRP Panamas dokumentu sērijas ietvaros publicētam rakstam par Odesas mēra īpašumiem ir pievienots kāds apjomīgs dokuments. Tas ir Itālijas policijas 1998. gada ziņojums par ukraiņu organizēto noziedzību. Tajā iekļauts arī dosjē par Odesā dzimušo Leonīdu Miņinu, kurš vairākos pētījumos tiek dēvēts par starptautisku ieroču kontrabandistu."

Sākotnēji ārzonas firmām, vēlāk Monako iedzīvotājiem piederošā "RDZ Energy" turpu šurpu starp "Swedbank" un "ABLV" pārskaitījusi kopumā 77 miljonus eiro.

Bankas – nerunīgas

"Swedbank" ir vienīgā no bankām, kas atsaucās Latvijas Radio aicinājumam uz interviju. Runāt piekrita Juris Bogdanovs, kurš "Swedbank" Baltijas filiālēs atbild par cīņu ar finanšu noziegumiem.

"Mājasdarbu mēs izdarījām brīdī, kad "FINcen" paziņojums par "ABLV" parādījās – tur nav saistības ar Latvijas kriminālprocesiem vai tamlīdzīgi. Un viens no secinājumiem tajā brīdī bija, ka īstenībā mūsu klientu bāzes ļoti maz pārklājās, ka nav tas darījumu apjoms bijis tik liels," viņš norādīja.

Bogdanovs stāstīja, ka pamatdarbus klientu bāzes attīrīšanai veikuši pirms četriem, pieciem gadiem.

""Swedbank" ir gājusi cauri diezgan lielam pārmaiņu procesam, kas tieši attiecas uz iekšējās kontroles stiprināšanu cīņai ar naudas atmazgāšanu un tajā skaitā ir pārskatījusi arī sadarbību ar lielu daudzumu klientu, kuri šobrīd varbūt vairs neatbilst mūsu riska apetītei. No ļoti būtiskas daļas klientu, kas bija tā sauktie augsta riska nerezidenti, [atteicāmies], pārtraucām sadarbību un izgājām no šīm attiecībām ārā," viņš uzsvēra.

Vai banka bija fiksējusi Latvijas Radio rīcībā esošo firmu transakcijas kā aizdomīgus darījumus? Uz to atbilde bija vispārīga – bijuši gadījumi, kad Latvijas un Igaunijas finanšu izlūkošanas dienestiem sniegtas ziņas.

Bogdanovs pauda: "Jāatzīst arī, ka mēs, protams, savas iekšējās kontroles sistēmas un informācijas tehnoloģiju risinājumus esam stiprinājuši pēdējo četru, piecu gadu laikā diezgan būtiski. Līdz ar to nav izslēgts, ka kāds darījums tajā brīdī netika pamanīts, bet šobrīd, ar šī brīža rīkiem mēs noteikti tādus darījumus būtu pakļāvuši padziļinātai vērtēšanai, bet tas nenozīmē, ka toreiz netika nekas kontrolēts, – bija virkne darījumu, kuri tika vērtēti, un daļa no tiem uzņēmumiem, kas bija sarakstā, bija ar reālu saimniecisko darbību. Viens jūsu pieminētais uzņēmums, manuprāt, pat bija viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem vienā brīdī Latvijā. Tā ka nav runa, ka tur ir kaut kāda pilnīgi nezināmas izcelsmes nauda par nesniegtiem pakalpojumiem pārskaitīta, tur apakšā bija reāli darījumi, reālas kravas, kas tiek pārkrautas un tamlīdzīgi."

Savukārt "Rietumu banka", līdzīgi kā pārējās šajā raidījumā minētās bankas, Latvijas Radio interviju atteica. Un līdzīgi kā citas bankas, rakstiskajā atbildē norāda, ka likumu prasības ievēro un veic pasākumus, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

Fragments no "Rietumu bankas" atbildes: "Kas attiecas uz jautājumu par finanšu sektora kapitālo remontu un biznesa modeļa maiņu, tad par to, tajā skaitā par sadarbības pārtraukšanu ar uzņēmumiem, kas tiek klasificēti kā paaugstināta riska klienti, kā arī par bankas īstenoto transformācijas procesu pozitīvo novērtēšanu no starptautisko partneru puses, esam ziņojuši vairākkārt kopš 2018. gadā."

Par raidījumā "Atvērtie faili" aplūkotajiem pārskaitījumiem nepilnu divu miljardu eiro apmērā viedoklis lūgts arī "ABLV" akcionāram Ernestam Bernim. Vai tā nav bijusi naudas atmazgāšana? Atbildes nebija. No intervijas Bernis atteicās, bet viņa pārstāvis aicināja atbildi uz šo jautājumu meklēt pie "ABLV" likvidatoriem.

Savukārt "ABLV" likvidatori rakstiski norādīja, ka viņiem nav tiesību komentēt konkrētu klientu lietas. Taču...

"Likvidācijas laikā tiek veikta visu kreditoru finanšu līdzpārbaude, un aizdomu gadījumos par līdzekļu iespējami noziedzīgu izcelsmi tiek iesniegti attiecīgi ziņojumi Finanšu izlūkošanas dienestam."

Tīrīšana

Visa saraksts ar Latvijas Radio rīcībā esošajiem klientiem nosūtīts arī banku uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Arī FKTK nekomentēja konkrētu personu darījumus konkrētās bankās, taču atgādināja, ka bankām ir piemēroti sodi un doti uzdevumi pārkāpumu novēršanai.

FKTK vadītāja Santa Purgaile skaidroja: "Tās mācības ir gūtas un gūtas ļoti smagas. Mēs esam visi melnām mutēm strādājuši, lai sakoptu visu to, kas bija ārpus Latvijas aizgājis, tā ka šobrīd ir tas brīdis pienācis, lai būvētu veiksmīgu stāstu."

FKTK pārstāvji no Latvijas Radio saņēma tiešu jautājumu, vai komisijas rīcībā ir bijusi informācija par šiem starpbanku pārskaitījumiem un ko regulators ar to ir darījis?

Atbildi sniedza FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas departamenta direktors Kristaps Markovskis: "Mūsu mērķis bankā ir pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmu, cik viņa ir efektīva, vai banka ir veikusi iekšējo risku novērtējumu, vai viņiem ir darbinieki, kuri var veikt šīs pārbaudes, vai viņiem ir IT sistēmas, lai viņi identificētu aizdomīgos darījumus, un līdz ar to mēs šos klientus vairāk izmantojam tam saucamajam "sample testing", lai saprastu, kā sistēma ir strādājusi. Līdz ar to nav tā, ka mēs pārbaudām pilnīgi visus klientus, ejot pārbaudē, bet mēs, protams, izvēlamies klientus no riskantajām grupām, lai apskatītos, kā strādā kopumā banku iekšējās kontroles sistēma."

Pēdējo trīs gadu laikā pārbaudes ir bijušas visās paaugstināta riska bankās.

"Esam piemērojuši gan sodus, gan prasījuši bankām pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas, ir izstrādāti pasākumu plāni, lai viņus novērstu. Pēc tam ir veikti neatkarīgi auditi, lai apstiprinātu, ka šie plāni ir atbilstoši ieviesti un īstenoti – tā ir tā pieeja, kā mēs skatāmies uz banku, uz ko vēršam fokusu," viņš sacīja.

Pēc Panamas dokumentu publiskošanas atsevišķu pārbaudi, vai tajos minētās personas izmantojušas Latvijas finanšu sektoru, FKTK gan neesot veikusi.

Markovskis norādīja: "Mēs paskatījāmies bankas, kuras ir šajā sarakstā, vai mēs esam bijuši pie viņiem pārbaudē par konkrēto periodu. Ja mēs esam bijuši pārbaudē un pārbaudījuši iekšējo kontroles sistēmu, konstatējuši trūkumus, par to banka ir sodīta un viņa ir pilnveidota, nu, taisīt vēl vienu pārbaudi, nu tam tā kā nav nozīmes, jo divreiz sodīt viņus tāpat nevar."

Taču FKTK esot lūgusi bankas pašas novērtēt situāciju.

"Mēs arī aizsūtījām šo info par klientiem, kas parādījās "Panama paper" – visām bankām, un lūdzām veikt viņiem pašiem iekšējo izvērtēšanu visiem tiem klientiem, lai banka būtu pārbaudījusi un izvērtējusi, un tad lūdzām informēt, vai šie klienti ir bankā vai nav, un es tagad nevaru pateikt procentuāli, ka ar lielāko daļu šo klientu darījuma attiecības uz to brīdi, kad mēs sūtījām tos pieprasījumus, jau bija izbeigtas."

Šādi rīkojušies arī citu valstu uzraugi.

FKTK uzskata, ka situācija šobrīd vairs nav salīdzināma ar to, kas notika pirms pāris gadiem. Par to liecina kaut vai tas, cik ļoti samazinājusies naudas plūsma. Tomēr banku skaits Latvijas finanšu tirgū nav ievērojami sarucis.

FKTK vadītāja Purgaile sacīja: "Mūsu izpratnē – tas, ko mēs esam novērtējuši, ka ir bankas, kas turpina apkalpot paaugstināta riska klientus, kurus mēs esam arī ierindojuši attiecīgi augsta riska grupā, un mēs arī šīs bankas pastiprināti uzraugām, skatāmies, vai viņu kontroles sistēmas ir atbilstošas. Pēdējie mūsu pietiekoši lielie lēmumi parādīja, ka ne visur viss ir kārtībā."

Latvijas Radio: Cik ir banku šajā grupā?

Purgaile: Es nezinu, vai varam teikt? Četras.

FKTK vadītājas ieskatā arī pats regulators pēdējo gadu laikā būtiski mainījies un kāpinājis jaudas finanšu sektora uzraudzībai.

"Nu mēs nevaram šodienas acīm vērtēt, kā mēs strādājām 2013., 2017. gadā, 2018. pat vēl, kad visa šī masīvā informācija sāka velties mums pāri – tad tikai mums tā apziņa visiem radās, ka īstenībā problēma ir, problēma ir tajā, kas te vispār notiek!" sacīja Purgaile.

Arī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pauda, ka situācija ir būtiski uzlabojusies.

"Tas periods, kas šobrīd pārbaudē, tie 900 miljoni un simtu plus klienti, nu, viņi demonstrē to, ka Latvijā bija daudz augsta riska klientu. Bet es gribētu teikt, ja mēs paskatāmies uz to, kas ir mainījies šajā laikā, tad bankas ir patiešām ļoti, ļoti nopietni tīrījušas savu klientu bāzi, milzīgas kulturālas izmaiņas ir notikušas, bet es nevaru nepiekrist, par to runāju jau 2018. gadā, ka ir 3-4 augstas riska bankas; toreiz FKTK to stingri noliedza, ka tās ir tuvu muļķībām, tagad FKTK apstiprina – jā, mēs redzam, ka vēl joprojām ir kaut kādas lietas, kuras vēl nav... kā teikt, Rīga nav gatava. Vēl jātīra, jākārto," viņa teica.

Virzība "ABLV" lietā

Tikmēr uz priekšu virzās kriminālprocess, kas ierosināts pēc ASV finanšu uzrauga paziņojuma par sistēmisku naudas atmazgāšanu "ABLV". Šajā kriminālprocesā Ernestam Bernim un vēl vairākiem augsta līmeņa bijušajiem bankas darbiniekiem piemērots aizdomās turamās personas statuss. Aizdomas ir par 1,9 miljardu ASV dolāru legalizēšanu. Prokuratūra uzskata, ka "ABLV" vadītāji zināja par darījumos iesaistīto līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, jo par tiem bija veikta izpēte. Taču banka neziņoja finanšu izlūkiem, tā vietā klientus apkalpoja.

"ABLV" darbinieku atbildību vērtē vēl vairākos kriminālprocesos. Vienā no tiem bankas vadībai celtas apsūdzības par naudas atmazgāšanas atbalstīšanu.

Latvijas Radio zināms, ka izmeklētāji savākuši pierādījumus, kas liecina – bankā klientiem pat nodrošināta iespēja iegādāties ārzonu firmas, lai slēptu naudas plūsmas un izcelsmi.

Vai "ABLV" līdzīpašnieks Bernis atzīst savu vainu likuma pārkāpumos? Rakstiskā atbildē viņš pauda pārliecību, ka banka tā brīža likumu prasības naudas atmazgāšanas jomā ievēroja.

Fragments no Berņa atbildes: "Gribu uzsvērt vēl vairāk – banku uzraudzīja regulatori, tai skaitā Eiropas Centrālā banka. Vietējais regulators FKTK veica lielāko klientu pārbaudes, atzinumus sniedza starptautiski auditori, ārvalstu konsultanti. (..) Jau iepriekš esmu vairākkārt teicis – jā, bija kļūdas, nepilnības, tādas bija visām kredītiestādēm, turklāt visā pasaulē."

Ir vai nav "ABLV" mazgājusi naudu, agrāk vai vēlāk kļūs zināms no daudzajiem ierosinātajiem kriminālprocesiem. Tikmēr nav ziņu, ka tiktu izvērtēta pārējo banku vadītāju atbildība par naudas atmazgāšanas infrastruktūras piedāvāšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt