Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Zemgale vēlēšanas sagaida ar pasīvākajiem iedzīvotājiem un ilggadējiem vietvalžiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Daudzviet pašvaldība ir lielākais darba devējs; nodokļus vietvara maksā pati sev

Nauda veselības aprūpei: variantu daudz, vienīgi – kādam par to būs jāmaksā

Nauda veselības aprūpei: variantu daudz, vienīgā skaidrība – kādam par to būs jāmaksā

20 eiro katru mēnesi no katra strādājošā – šādu variantu veselības aprūpes sistēmas glābšanai „zaļzemnieku” premjers Māris Kučinskis minēja pagājušajā nedēļā. Ideja par obligātu fiksētu maksājumu veselības apdrošināšanai nāk no Latvijas Bankas, un tagad to aizstāv arī uzņēmēju organizācijas. Tas visu smagumu uzliktu uz strādājošo pleciem, un tādēļ modelim netrūkst kritiķu. Ir apskatīti daudz un dažādi varianti, bet vienīgā skaidrība šobrīd  - veselības apdrošināšana būs un kādam par to būs jāmaksā.

 

Neviena skaidra risinājuma, tikai “negatavi modeļi”

Šonedēļ Kučinskis pats vairs nedomā, ka 20 eiro fiksētais maksājums būtu labākais variants. 

“Es domāju, ka nav. Es arī piebildu iepriekšējā nedēļā, ka, ja 20 eiro, tad tam ir jābūt diferencētam. Šobrīd arī pēc atsauksmēm, jau diskutējot ar ekspertiem, skaidrs, ka lielas izredzes šādam priekšlikumam koalīcijā nebūs,” atzina premjers.

Jautāts, kādēļ viņš pirms nedēļās izvēlējās pastāstīt publiski tieši šo apspriesto variantu, premjers īsti neatbildēja.

“Es izvēlējos, es, jā, varbūt man… Tāds bija darba grupā izskanējušais viedoklis,” viņš noteica.

Pēc premjera teiktā, šis modelis, ko pēc tam varot modificēt, nācis no darba devēju organizācijām un Latvijas Bankas. Tomēr pēc modeļa publiskās iztirzāšanas valdības ministri to komentē skeptiski. Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) to sauc par sliktāko variantu. ZZS pārstāvošā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola joprojām esot par veselības finansējuma sasaisti ar sociālajām iemaksām. Tomēr par konkrētiem skaitļiem viņa atsakās izteikties.

“Es domāju, ka kopumā vispār jāsāk no cita gala, ka jāvienojas, kāda ir ieguvumu pakete cilvēkam, kas maksā šo īpašo veselības maksājumu jeb daļu no sociālā vai vienalga kāda nodokļa, un tad mēs varam runāt par gala variantu finansējuma modelim,” pauda Reizniece-Ozola.

“Šobrīd es teiktu, ka visi piedāvājumi ir vēl diezgan zaļi, negatavi, lai spriestu par  priekšrocībām vai trūkumiem, ņemot vērā, ka mēs runājam tikai par naudas piesaisti, bet nav vēl pietiekamas diskusijas bijušas par to, kādas ir atšķirības cilvēkam, kurš ir maksājis šo maksājumu, un tam, kurš ne,” norādīja finanšu ministre. 

Pērn Latvijas Bankas piedāvājumu valdība noraidīja un arī pats premjers to nosauca par „mazliet bīstamu ilgtermiņā”. Toreiz valdība nolēma veselības aprūpi turpināt finansēt no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un nozarei trūkstošo papildu naudu atrast aprīlī.

Tomēr diskusijās par nodokļu reformu veselības aprūpe palika otrajā plānā, un tikai “Vienotības” ultimāts, ka reizē ar nodokļu reformu jāatrisina veselības aprūpes naudas trūkums, lika straujā tempā vecās idejas atkal celt gaismā.

Tagad pienākušas maija beigas, un vismaz publiski neizskan neviens skaidrs risinājums – kur ņemt veselībai akūti nepieciešamo naudu.

Čakša joprojām skatās sociālā budžeta virzienā

“Ja mēs runājam jau absolūtos skaitļos, četru piecu gadu laikā tie ir 500 - 600 miljoni eiro. Šobrīd veselības sistēmas finansēšanai ir 824 miljoni, mums ir nepieciešams klāt nākamajam gadam 200 miljoni, pēc tam papildus klāt, ja sasniegts viens miljards, vēl 200 miljoni,” par trūkstošo naudu stāsta Čakša.

Viņa norāda, ka šī nauda nepieciešama, gan lai mazinātu rindas un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus, gan arī mediķu algām. Tomēr neoficiāli izskan mājieni Veselības ministrijas virzienā – kāpēc veselības ministre pērn rudenī nenāca ar konkrētu piedāvājumu, kur gūt naudu.

Čakša norāda, ka plānu iesniedza atbilstoši starptautisko organizāciju ieteikumiem un valdība izšķīrās, kurš ceļš ejams. Tomēr tagad, raugoties nodokļu sadaļā, tā nav Veselības ministrijas atbildība.

“Tas būtu manā skatījumā ļoti dīvaini, ja es sāktu runāt par to, kādai būtu jābūt pareizākai nodokļu politikai,” sacīja Čakša.

“Ja tāda vajadzība būtu, es to varētu darīt. Bet tad man jāsagaida no finanšu ministres pretī attiecīgi onkoloģijas plāna detalizēts kaut kāds pārskats, ko viņa par to domā. Neviens tak neiet pie viņas un neprasa, kā jūs domājat, vajag tur krūts audzēja gadījumā to darīt vai ne, bet man visu laiku prasa, kā jūs domājat, vai to nodokli mazināt vai ne. Tā nav konsekvence,” norādīja veselības ministre.

Čakša stāsta, ka, viņasprāt, naudas avots būtu jāmeklē sociālajās iemaksās, taču atzīst, ka par to jāspriež darba grupai.

PVN celšana vai darbaspēka nodokļu novirzīšana veselībai - neder

Kādi tad ir iespējamie naudas avoti veselības aprūpei? Kučinska izveidotajā darba grupā ministri kopā ar sociālajiem partneriem apskatījuši aptuveni 10 variantus.

Viens no tiem – palielināt pievienotās vērtības nodokli jeb PVN par 2 procentpunktiem no 21% uz 23%. Tas veselības aprūpes nozarei dotu nepieciešamos 200 miljonus. Tādā gadījumā visi samaksātu proporcionāli, arī aplokšņu algu saņēmēji.

Taču tas draudot ar inflāciju, un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis jau vairākkārt uzsvēris, ka PVN likme netiks palielināta. Iebilst arī “Vienotība”.

Nākamais variants – uz nodokļu reformā paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 procentpunktu samazinājuma rēķina palielināt Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu. Pret to iebilst darba devēji un arodbiedrības, jo nodokļu reformas mērķis – samazināt darbaspēka nodokļus – netiks izpildīts.

Trešais variants – iezīmēt 1 procentpunktu no sociālajām iemaksām veselībai. Tas dotu aptuveni 70 - 80 miljonus eiro gadā. Taču pret to kategoriski iebilda labklājības ministrs Jānis Reirs no “Vienotības”.

Partijas valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs nesen žurnālistiem atzina, ka sociālo iemaksu novirzīšana veselībai bija iekļauta “Vienotības” simtgades plānā, taču tagad partija nostāju mainījusi.

“Mūsu simtgades plāns kādu laiku atpakaļ tika pieņemts. Tur mums bija šis paredzēts. Tā ir taisnība, ka tas ir bijis. Bet kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Mēs esam pārņēmuši atbildību par sociālo sfēru, un mēs esam atklājuši, ka nav tik vienkārši šos nodokļus pārdalīt no vienas vietas uz otru,” atzina Piebalgs.

“Circenes plāns” nogrima priekšvēlēšanu laikā

Risinājums, kur meklēt trūkstošo naudu veselības nozarei, ir arī bijušajai veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Pirms vairākiem gadiem labi zināms bija tā sauktais “Circenes plāns,” kas paredzēja sasaistīt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu un iezīmēt daļu jau esošā nodokļa. Ilgi apspriests un nonācis Saeimā, tas tomēr toreiz 2014.gadā - Saeimas vēlēšanu gadā - atbalstu neguva.

“Latvijā vienmēr ir priekšvēlēšanu laiks, jo ir vai nu pašvaldības vēlēšanas, vai Saeimas vēlēšanas, vai Eiropas vēlēšanas, un neviena partija negrib pieņemt nevienu lēmumu, kas varētu kādam nepatikt,” situāciju raksturoja Circene.

Viņa norādīja, ka jebkura reforma kādam nepatiks. Kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas politiķi par nodokļu daļas iezīmēšanu un novirzīšanu veselības jomai izšķīrušies jau pirms daudziem gadiem. Tagad, jautāta par risinājumiem, Ingrīda Circene cerīgi raugās uz nodokļu reformu.

“Ja tagad nonākts pie reformu brīža, ka mazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli, šo vienu procentu var pārlikt un nosaukt par veselības nodokli. Nesamazināt par trīs, bet par diviem procentpunktiem [no 23% uz 21%, nevis 20% kā piedāvā valdība],” norādīja Circene.

“Būs reforma veikta - samazināti nodokļi - divi procentpunkti ir diezgan būtisks samazinājums, savukārt viens procentpunkts netiek samazināts, bet nosaukts par veselības nodokli,” piedāvāja Circene.

Viņa norādīja, ka tā veselības nozarei varētu iegūt aptuveni 70 miljonus eiro. Tā kā ar to nepietiks, viņasprāt, pārējo veselības nozarei trūkstošo naudu varētu iegūt no nozarēm, kurās šobrīd finansējums ir virs vidējā Eiropā. Noteikt, ka tās tuvākajos gados nenāk ar jaunās politikas iniciatīvām.

“Nevar būt, ka mums ir vissliktākais finansējums veselībai, bet ir pārfinansēts transports, pašvaldību daļa, kultūra, izglītība, atbalsts ekonomikai, tikai tā ekonomika kaut kā īsti neaug,”  sacīja Circene.

2% no bruto algas vai 20 eiro?

Ar savu piedāvājumu nācis klajā arī “Vienotības” deputāts Romualds Ražuks, kurš iesaka iezīmēt veselībai 2% no bruto algas. Ražuks gan uzreiz arī piebilst, ka viņa priekšlikums atdūries pret darba devēju interesēm.

“Tad nabagais maksā mazāk, bagātais – vairāk. Bet pret to iebilst darba devēji, jo viņi uzskata, ka tādā veidā mēs iebraucam darbaspēka nodokļos, reducējot vai iznīcinot šīs paredzētās vispārējās nodokļu reformas pienesumu ekonomikai, tautsaimniecībai,” atzina Ražuks.

Darba devēji par labāko uzskata fiksētu maksājumu strādājošajiem - jau pieminētos 20 eiro mēnesī. Maksātu gan nepilnu slodzi strādājošie, gan pašnodarbinātie, gan mikrouzņēmumu darbinieki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns stāstīja, ka valsts no budžeta naudas polisi iegādātos sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, piemēram, bezdarbniekiem, pensionāriem, bērniem, invalīdiem un citiem. Tādā veidā veselības aprūpes sistēma iegūtu nākamgad vajadzīgos 200 miljonus eiro.

“Ja mēs sākam diferencēt šos maksājumus, tās ir pretimnākšanas, kas dod vislielāko negatīvo efektu tiem, kas strādā legāli un maksā nodokļus legāli,” brīdināja Leiškalns.

Viņš skaidroja, ka taisnīguma principu savukārt nodrošinās tas, ka “cilvēks, kurš saņem 4000 eiro, par viņu darba devējs kopā ar pašu darba ņēmēju nomaksā nodokļos 3500 eiro, savukārt, ja mēs runājam par personu, kura saņem 400 eiro uz rokas, par viņu nomaksā aptuveni 250 eiro nodokļos”.

“Mēs esam pieraduši teikt, ka mums tam mazajam algu saņēmējam ir tādi paši nodokļi kā lielo algu saņēmējam. Nu, nav tā,” pauda Leiškalns.

Arodbiedrības kategoriski pret fiksēto maksājumu

Tas gan ir pretrunā ar Eiropas Komisijas secināto, ka lielais nodokļu slogs mazākajām algām Latvijā uztur nevienlīdzību. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas aizstāv darba ņēmēju intereses, kategoriski iebilst pret darba devēju lobēto fiksēto ikmēneša maksājumu.

“Tas nozīmē kārtējo reizi papildu finansējumu veselības aprūpei pārlikt vienkārši uz darbinieku pleciem,” sacīja arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņš piekrīt, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā naudas trūkuma dēļ ir uz sabrukšanas robežas, taču tās glābšanā visiem jādod savs pienesums, nevis tikai darba ņēmējiem.

“Mēs saprotam, ka darba devējiem ir sava zināma ietekme, bet mēs savu ietekmi arī nodrošināsim un dosim tādus priekšlikumus, kuri būs publiski, un būs ļoti grūti viņiem loģiski iebilst. Ja jau kāds grib visu smagumu uzlikt darbiniekiem, darbinieks nav vienīgais pelnošais iedzīvotājs Latvijā,” sacīja Baldzēns.

Kādus tieši priekšlikumus arodbiedrību savienība iesniegs, Baldzēns neatklāja, jo tie vēl esot jāsaskaņo organizācijā. Tomēr viņš uzsver – ja nodokļu reforma nāks komplektā ar papildu maksājumu strādājošajiem par veselības aprūpi, nāksies reformu labot Saeimā.

“Mēs runāsim, protams, ar Saeimu. Saeimā ir frakcijas, Saeimā ir politiķi, ne jau Ministru kabinetā vien ir politiķi,” uzsvēra Baldzēns.  

“Mēs nevairāmies no diskusijām. Mēs tikai lūgsim, lai parāda un izskaidro sabiedrībai, kāpēc tieši sabiedrības mazāk turīgā daļa ir galvenais reformas smaguma iznesējs,” pauda Baldzēns.

Kādam par to būs jāmaksā

Ņemot vērā kritiku, kas izskanējusi pēc tam, kad premjers pagājušajā nedēļā pieļāva, ka apdrošināšanas maksājums varētu būt fiksēts, tagad koalīcijā izskan solījumi atrast modeli, kas paredzētu, ka turīgāko iedzīvotāju artava ir lielāka.

Šonedēļ būs premjera vadītās darba grupas pēdējā sēde, taču, kā vēl nedēļas sākumā norādīja finanšu ministre - visi piedāvājumi ir „zaļi”. Pielaidīgāka attieksme ir pret procentuālu maksājumu no algas. Tomēr joprojām nav skaidrības, kur ņemt trūkstošo naudu veselības aprūpei.

Abu valdības galveno sociālo partneru domstarpības ļauj paredzēt, ka nodokļu reformas gala variantu ar naudas avotu veselības aprūpei visdrīzāk kāds no sabiedrotajiem neatbalstīs. To atzīst arī premjers Kučinskis. Tādēļ valdības vadītājs uzsver - gala lēmumu tuvāko divu nedēļu laikā pieņems koalīcija.

Taču, kāds tas varētu būt, Kučinskis atsakās prognozēt, sakot, ka tās būtu spekulācijas.

Vienīgais, ko premjers apsola - veselības apdrošināšana būs, un kādam par to būs jāmaksā.

“Tas, kas ir pilnīgi skaidrs, ka tā būs apdrošināšanas sistēma, kurā būs saistība ar maksājumu izdarīšanu vai nē. Tas ir viens punkts. Un otrs punkts – nav iekšējo rezervju. Tātad vai nu jāsamazina kaut kas no tā, ko piedāvāja nodokļu reformas modelis, vai jārod jauns finansējums,” atzina Kučinskis.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti