Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kriminālprocesu par cietsirdīgu apiešanos ar bērniem Adamovā izmeklē jau deviņus mēnešus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

“Nu, cik var?!” Piezīmes par t.s. integrāciju Latvijā. Māra Zandera komentārs

Nākamais ES daudzgadu budžets - naudas kļūs mazāk, vajadzību - vairāk

Nākamais ES budžets: nāksies diskutēt par kohēzijas naudas samazinājumu

Strauji tuvojas brīdis, kas sāksies pavisam konkrētas diskusijas par to, kā izskatīsies nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets laikam no 2021. līdz 2028.gadam. Risināmo problēmu ir daudz – tajā lielu caurumu draud izraut Lielbritānijas izstāšanās, kas ir viena no lielākajām iemaksu veicējām bloka budžetā. Brīdī, kad naudas draud kļūt mazāk, vajadzību kļuvis vairāk, piemēram, būs jāfinansē arī Eiropas drošības fonds. Jautājumi ir - vai un kā aizlāpīt caurumu, vai dalībvalstīm būtu jāpalielina iemaksas vai nē, kurām jomām un par cik finansējumu nogriezt?

Sarunas būs smagas. Centrālās un Austrumeiropas valstīm svarīgs ir kohēzijas finansējums, ar kuru atbalsta mazāk attīstītos reģionus – pašreizējā bloka budžetā tam atvēlēta trešā daļa naudas, lielākais kūkas gabals, bet turpmāk tas var palikt plānāks. Kādi ir varianti, kādas ir nostājas, un kā kohēzijas politiku redz dažādos Eiropas valstu reģionos?

Paši briti ir neziņā

Viena no bloka struktūrām, kurai ir īpaša interese par fondiem un kohēziju, ir Eiropas Reģionu komiteja. Tā apvieno vairāk nekā 300 Eiropas reģionālo un pašvaldību pārstāvju. Reģionu komitejas marta sesijā Briselē pašvaldību politiķi no dažādām valstīm no ziemeļiem līdz dienvidiem un no rietumiem līdz austrumiem sarunās ar Latvijas Radio iezīmēja dažādus uzsvarus un prioritātes.

Vispirms jau interesants ir pašas Apvienotās Karalistes gadījums, kuras izstāšanās dēļ jo īpaši daudz neskaidrību par nākamo bloka daudzgadu budžetu. Interesanti, ka tieši bijušais britu premjers Deivids Kamerons diskusijās pirms vairākiem gadiem par pašreizējo budžeta ietvaru panāca, ka pirmo reizi vēsturē Eiropas Savienības septiņu gadu budžets tika apcirpts – līdz 960 miljardiem eiro.

Alberts Bors
Nākamgad briti no bloka izstāsies, kādas būs turpmākās attiecības, vēl nav skaidrs. Britu parlamentā opozīcijā esošo leiboristu politiķis Alberts Bors no Birmingemas pilsētas domes nav priecīgs par “Brexit” un valdības politiku kritizē kā neskaidru.

„Britu reģioni notiki izjutīs “Brexit” sekas. Mana paša reģions ir vieta, kur notiek dažāda ražošana, tostarp kosmosa un aviācijas nozarē, un tam vienotais tirgus un muitas savienība ir ļoti svarīgi,” stāsta politiķis.

“Bez dalības tajā nezinu, kā šī ražošana izdzīvos pašreizējā formā,” atzīst Bors.

Runājot par kohēzijas politiku, pat Eiropas Savienības attīstītākajās valstīs ir trūcīgi reģioni. Kohēzijas politikas mērķis ir mazināt šīs atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ja britu reģioni zaudē kohēzijas fondus, “britu valdība solījusi ieviest kaut ko vietā, lai aizstātu Eiropas Savienības fondus, bet nav pateikusi, kas tieši tas būs”, norāda Bors.

Čehijas politiķis: Pašvaldībām vajag vairāk teikšanas par kohēzijas prioritātēm

Petrs Osvalds
 Eiropas reģionu un pašvaldību politiķi, protams, atbalsta kohēziju. Taču ir arī savas sūdzības, ir ierosinājumi, ko varētu darīt citādi. Piemēram, čehs Petrs Osvalds no Pilzenes pilsētas vēlētos, lai kohēzijas politikas prioritāšu noteikšanā vairāk teikšanas būtu pašvaldībām, lai ar fondiem varētu rīkoties elastīgāk – šādā gadījumā viņam arī nebūtu ļoti lielu iebildumu kohēzijas budžeta samazināšanai, saka Osvalds.

 

„Mēs vēlētos tādu pieeju, ka, runājot par Eiropas fondu aktivitātēm un projektiem, mēs tos realizējam, balstoties uz faktisko situāciju reģionā. Nevis pieeju, kurā prasa,  cik kilometrus ceļu jūs uzbūvējat, cik kubikmetrus uzceļat. Eiropas reģioni ir ļoti atšķirīgi. Mums vajag vienkāršot projektu ieviešanu dzīvē,” skaidro Osvalds.

“Mēs varbūt varētu sadzīvot ar mazāku budžetu, bet mums vajadzētu lielākas izvēles un lemšanas iespējas,” uzsver čehu politiķis.  

Itālijas pārstāve: Jābūt kaut nelielam iemaksu pieaugumam ES budžetā

Katjuša Marini
 Bet Itālijas Umbrijas reģiona vadītāja, sociālistu politiķe Katjuša Marini uzskata, ka, pirmkārt, valstu valdībām būtu jāpiekrīt kaut nelielam iemaksu pieaugumam Eiropas Savienības budžetā, un otrkārt, jāierobežo jebkāda finansējuma samazinājums jomām, kas saistītas ar attīstību un sociālo politiku.

Eiropas Komisijas budžeta komisārs Ginters Etingers martā, tiekoties ar Eiropas Reģionu komitejas līderiem, atzina – nav garantijas, ka nākamajā septiņu gadu budžetā netiks samazināti kohēzijas fondi, taču solīja, ka griezums būs „mazāks nekā 10%, droši vien tuvāk pieciem procentiem”.

Tas nozīmē, ka reģionu prasības ir sadzirdētas, uzskata Marini.

„Eiropas Komisijā ir sadzirdēts trauksmes zvans, sāpju kliedziens no reģioniem,” saka Marini.

“Proti, izvairīties no iespaidīgiem griezumiem Eiropas politikas jomās, kas viskonkrētāk ietekmē cilvēku reālās dzīves. Ir risks, ka atsevišķas valstis nepiekritīs lielākām iemaksām budžetā. Tas ir nacionālā egoisma risks. Ir vajadzīgs vairāk cēlsirdības un solidaritātes. Tādēļ ar bažām vēroju šo atsevišķu valstu nostāju, kas turklāt ir bagātas valstis,” atzīst Marini.

Piecinieks pret lielākām iemaksām

Šīs atsevišķās valstis, kas skaļāk iebilst iemaksu palielināšanai bloka budžetā, ir piecas - Austrija, Dānija, Nīderlande, Somija, Zviedrija, katra savu gan ekonomisku, gan politisku iemeslu dēļ. Visas bloka budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem.

Piemēram, Nīderlandes valdībai jāņem vērā gan salīdzinoši spēcīgie eirospektiķu spēki valstī, gan tā arī uzsver, ka ekonomiski no “Brexit” varētu ciest vairāk nekā citas valstis, tādēļ nebūtu godīgi, ka tai vēl arī vairāk jāmaksā kopējā budžetā.

Berts Baumeisters
 Nīderlandes pilsēta Kūvordena atrodas pierobežā ar Vāciju. Tās mērs Berts Baumeisters gan ir bažīgs, sakot, ka viņa reģionam Eiropas fondi palīdz daudz, jo pierobežas rajoniem palīdz stimulēt ekonomisko izaugsmi.

“Tas krietni palīdz attīstībai, jo šis vienmēr bijis diezgan atpalicis reģions. Lielais vairums naudas tiek radīts valsts centrā metropolēs. Bet, tā kā esam lauku rajons, tāpat kā daudzi citi Eiropā, mums ir būtiski, lai kohēzijas politika mums sniedz līdzekļus un iespējas,” skaidro Baumeisters.

Palielināt iemaksas bloka budžetā nevēlas arī Somijas valdība. Valsts austrumu pierobežas pilsētas Lapēnrantas pilsētas domes deputāts Ilpo Heltimoinens valdības nostājai piekrīt. Viņš norāda, ka pašvaldība vairāk iegūst no centrālā budžeta nekā kohēzijas. Somijai „diemžēl patlaban jāizvēlas šis ceļš”, saka Heltimoinens.

Ilpo Heltimoinens
„Mums ir jāizdara izvēle, kur likt savu naudu. Mēs vairs nevaram neko nogriezt no sociālā un veselības budžeta, jo mums jārūpējas par mūsu pilsoņiem un mūsu sabiedrība noveco. Tā ir sarežģīta situācija, kurā jāizvēlas - vai likt naudu kohēzijā vai mūsu sociālajā un veselības aprūpes budžetā. Un mūsu ekonomikai neklājas pārāk labi, pēdējos gados tā neauga tik strauji kā citur eirozonā,” stāsta Heltimoinens.

Ja Somijas valdība iemaksā vairāk Eiropas Savienības budžetā, tas nozīmē, ka pašvaldību finansējums samazinās, bet no valsts pašvaldība saņemtu vairāk, nekā no kohēzijas, “tur jau ir tā lieta”, saka Heltimoinens.

Igaunija bagāta nejūtas, taču kaut ko zaudēs

Lielākās ieguvējas no fondiem ir bloka austrumu dalībvalstis, starp tām arī Baltijas valstis. Tās no bloka budžeta dabū atpakaļ krietni vairāk naudas, nekā iemaksā. Nākamais daudzgadu budžetu periods no 2021. līdz 2028.gadam gan, kā izskatās, iezīmēs jaunu posmu abām mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai.

Eiropas Savienības reģionus iedala trīs grupās – mazāk attīstītie, pārejas un attīstītie reģioni.

Mikhels Jukhami
Sākoties esošajam fondu periodam, visas trīs Baltijas valstis piederēja pie mazāk attīstītajiem reģioniem, kur iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no vidējā Eiropas Savienībā, un kas attiecīgi saņem visvairāk fondu atbalsta.

Taču tagad Igaunija un Lietuva ir aizsniegušās līdz šim turības robežrādītājam, un gaidāms, ka turpmāk būs pārejas valstu grupā.

Taču tas nozīmē, ka abas nokļūst to valstu grupā, kas jau saņem mazāk fondu naudas.

Igaunija gan bagāta vēl nejūtas, norāda Rakveres domes deputāts Mikhels Juhkami, taču noteikumi ir noteikumi, un galu galā viss kļūs skaidrāks tikai nākamajos diskusiju mēnešos.

„Igaunija sasniedz 75% līmeni no Eiropas Savienības vidējā, līdz ar to Igaunija kaut ko zaudēs jebkurā gadījumā. Bet jautājums par turīgumu attiecas galvenokārt uz Tallinu un tās apkaimi – tur IKP ir pat kādi 110% no Eiropas Savienības vidējā. Pārējā Igaunijā tie ir varbūt 60%, ne vairāk. Taču tāds ir princips – ja ir noteikumi, un mēs esam tiem piekrituši, tad ir jāspēlē pēc noteikumiem,” saka Juhkami.

Baltijas valstis iestājas par lielākām iemaksām

Taču paredzams, ka Igaunija un Lietuva no Eiropas Savienības budžeta joprojām saņems vairāk naudas nekā iemaksās, tādēļ līdz ar Latviju visām trim Baltijas valstīm ir kopīga nostāja – dalībvalstu iemaksas budžetā būtu jāpalielina, un visas trīs to ir gatavas darīt.

Latvija uzsvaru liek uz kohēzijas un tiešmaksājumu nozīmi. Viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Reģionu komitejā Gunārs Ansiņš no Liepājas domes Briselē norādīja, ka kohēzijas nauda ir ļoti būtisks atbalsts.

„Kohēzijas fonds palielina ātrumu, ar kādu pilsētas var sakārtot pamatinsfrastruktūru. Vai tā ir ūdenssaimniecība, vai tā ir siltumapgāde, vai tā ir ēku siltināšana vai kāda cita programma. Ja šis finansējums nebūs, tad pilsētas, protams, attīstīsies, bet temps, ar kādu pilsētas var attīstīties, nebūs tāds, kāds tas ir šobrīd,” saka Ansiņš.

Šajā septiņu gadu periodā Latvija no bloka budžeta saņem kopumā vairāk nekā 7 miljardus eiro, gandrīz divas trešdaļas no tā – kohēzijas politikas finansējums.

Kohēzijas politika Latvijai devusi viena, pusotra procenta IKP pieaugumu ik gadu, tādēļ tai ir būtiska nozīme Latvijas ekonomikā, saka Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

“Tā kā Lielbritānijas vairs nebūs, nebūs Lielbritānijas iemaksas budžetā, kas šajā periodā ir sastādījušas 17% no kopējām dalībvalstu iemaksām. Tādēļ, ja paliktu tāda pati budžeta aprēķināšanas formula, budžets būtu mazāks,” atgādina Kalniņa-Lukaševica.

„Neto izteiksmē, tā kā Lielbritānija kaut ko saņem atpakaļ, tas ir aptuveni 7%. Mēs neesam ieinteresēti, lai mehāniski tiek nogriezts no kohēzijas, lauksaimniecības un citām politikām, kas Latvijai ir svarīgas. Tādēļ esam piedāvājuši, ka būtu jāpamaina formula, kādā veidā tiek veidots Eiropas budžets, ka dalībvalstis iemaksātu salīdzinoši vairāk nekā pagājušajā periodā. Tā ir Latvijas skaidra interese, jo, iemaksājot vienu eiro, šajos septiņos gados mēs vairāk nekā četrus eiro saņemam atpakaļ,” stāsta Kalniņa-Lukaševica.

“Nākamajā periodā varētu būt četras galvenās prioritātes budžetā. Viens ir kohēzijas nauda jeb attīstība reģioniem; otrkārt, lauksaimniecībai; treškārt, ekonomikas attīstībai, arī zinātnei, studentu apmaiņai; un ceturtkārt, jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību, tai skaitā ārējās drošības stiprināšana, pretterorisms,” klāsta Kalniņa-Lukaševica.

Katrai dalībvalstij ir citi akcenti. Ja mēs vairāk skatāmies uz lauksaimniecību un kohēziju, ir citas dalībvalstis, kas vairāk skatās uz drošības aspektiem, jauno cilvēku iesaisti ekonomikā utt., stāsta deputāte.

“Tātad kopumā, lai ES varētu izdarīt vairāk, ir vajadzīgs arī pietiekams budžets. Tādēļ šis arguments, ka maksājam vairāk iekšā, šobrīd varētu gūt vairākuma atbalstu. Šī gada martā apstiprinātā Eiropas Parlamenta rezolūcija tieši tāpat kā Latvija ierosina palielināt iemaksas, un ir sagaidāms, ka arī Eiropas Komisija to ierosinās. Protams, mums pa visiem būs jāpārliecina tās aptuveni 4-5 dalībvalstis, kas šobrīd ir ļoti skeptiskas pret to,” atzīst Kalniņa-Lukaševica.

“Nāksies diskutēt par samazinājumu”

Reālistiski gan gaidāms, ka bloka budžetā atvēlētā daļa kohēzijai samazināsies, ņemot vērā, ka radušās papildu naudas vajadzības. Eiropas Reģionu komitejas prezidents Karls Haincs-Lamberts norāda, ka nāksies „diskutēt par pieejamās naudas samazinājumu un veidiem, kā kohēzijas politiku var organizēt gudrākā veidā”, izsverot prioritātes un iespējamās kombinācijas ar citām programmām.

„Esmu drošs, ka varam atrast labus risinājumus. Neviens nebūs pilnībā apmierināts. Bet katram būs iespēja dot savu artavu darbā labākai kohēzijai Eiropā. Kohēzija ir fundamentāls princips. Tā nav tikai nauda. Kohēzija ir arī vērtība un savā ziņā Eiropas Savienības DNS,” saka Haincs-Lamberts.

Nākamajā Eiropas Savienības budžetā naudas draud būt mazāk, bet vajadzību vairāk. Rosināts, ka cauruma lāpīšanai varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no pašreiz aptuveni 1% no nacionālā kopprodukta līdz aptuveni vienam komats diviem.

Vācija, kas budžetā iemaksā visvairāk, likusi saprast, ka varētu piekrist lielākām iemaksām.

Nākamais diskusiju posms sāksies 2.maijā, kad Eiropas Komisijas publicēs savu nākamā daudzgadu budžeta priekšlikumu. Tālāk gaidāmas smagas dalībvalstu un Eiropas Parlamenta diskusijas.

Visam pa vidu vēl izteikumi par fondu naudas saistīšanu ar tādām lietām kā likuma varas ievērošana un solidaritāte bēgļu jautājumos. Daudzi cer, ka vienošanos par daudzgadu budžetu izdosies panākt pirms nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pretējā gadījumā viss atkal ievilksies. Katrā ziņā viedokli šķiras, kompromisu būs daudz, un izšķirošas droši vien atkal būs pēdējās nakts debates.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti