Nafta par mīnus 37 dolāriem barelā – kāpēc to gandrīz nebija iespējams nopirkt

Pirmo reizi vēsturē amerikāņu nafta tika tirgota par negatīvu cenu – tas ir, pircējam tika piemaksāts, lai viņš paņemtu preci. Tas izraisīja dzīvu interesi, tostarp arī plašākā sabiedrībā – iznāk, ka jebkurš var pamatīgi nopelnīt, pat ja kontā nav naudas? Tomēr nevar gan. Kas tad īsti notika?

Nākotnes līgumam par amerikāņu vieglās naftas “West Texas Intermediate” (WTI) piegādi maijā, kas tika kotēts Ņujorkas preču biržā (NYMEX), pirmdien, 20. aprīlī, tirdzniecības sesijas beigās cena bija nokritusies zem nulles – līdz mīnus 37,3 dolāriem barelā (dienas gaitā tā noslīdēja arī līdz mīnus 40 dolāriem). Turklāt diena bija sākusies “plusa zonā” – 17,85 dolāru līmenī. Tātad uzreiz divi nekad nebijuši notikumi – gan cenas rekordliels kritums vienas dienas laikā (par 54 dolāriem), gan pirmais gadījums, kad naftas cena bija ar mīnus zīmi.

Turklāt Eiropas “Brent” markas naftas cenas Londonas biržā pirmdien lai arī kritās, taču tikai līdz 25 dolāriem barelā.

Vai tagad visa amerikāņu nafta ir par brīvu (un pircējam pat tiek piemaksāts)?

.

Cena ar mīnuszīmi attiecās tikai uz vienu segmentu – ASV tirgu (marka WTI), kā arī tikai uz vienu vērtspapīru tipu – tie bija nākotnes līgumi piegādēm maijā, kuru tirdzniecības termiņš beidzās otrdienas, 21. aprīļa, vakarā.

Citi WTI nākotnes līgumi ar vēlākiem izpildes termiņiem šonedēļ arī kļuva ievērojami lētāki, tomēr ne līdz mīnuszīmei. Piemēram, līgumam par piegādēm jūnijā tajā paša pirmdienā tirdzniecības beigās cena bija 21 dolārs barelā   (jaunākās kotācijas var aplūkot šeit ).

Kāpēc nākotnes līgumam piegādēm maijā cena ieslīdēja mīnusā (bet pārējie kļuva lētāki)?

Eksperti norāda uz vairākiem iemesliem. Tie ir naftas glabātavu deficīts, koronavīrusa pandēmija un OPEC+ vienošanās izjukšana.

Pirmais iemesls ir tehnisks. Konkrētais WTI nākotnes līgums piederēja “piegādes” līgumu kategorijai, tas ir, pēc tirdzniecības termiņa beigām pircējam jāpieņem prece. Tas tāpēc, ka sākotnēji WTI tirgus tika izveidots amerikāņu nozares profesionāļiem – fiziskās naftas ieguvējiem un tirgotājiem, kuri (tostarp) ar nākotnes līgumu palīdzību gribēja nopirkt vai pārdot reālu produktu. Tādēļ arī līgumsaistības – pārdevējam nafta jāpiegādā, pircējam – jāpieņem. Turklāt tā jāpieņem konkrēti Oklahomas štata Kušingas pilsētiņā, kur atrodas ASV lielākā naftas glabātava (apmēram 80 miljoni barelu) un naftas vadu mezgls, kuri – tā vēsturiski izveidojies – vairāk orientēti uz pieņemšanu un tālāku transportēšanu uz naftas pārstrādes rūpnīcām, bet mazāk uz eksportu ārpus ASV (sīkāk par to var izlasīt šeit ). 

Tomēr ar laiku ar WTI nākotnes līgumiem sāka tirgoties galvenokārt tie, kuriem reāla nafta nav vajadzīga un kuri to uzskata par neko vairāk kā finanšu instrumentu – investīciju fondi un privātpersonas visā pasaulē. Agrāk nākotnes līguma “ar piegādi” termiņa beigas viņiem nebija problēma, jo pēdējās dienās vienmēr atradās pietiekami daudz naftas pārstrādātāju, kuri bija gatavi nopirkt nākotnes līgumu, kam tuvojās termiņa beigas (parasti ar nelielu atlaidi) un saņemt fizisku preci. Taču pirmdien izrādījās, ka pieprasījums pēc preces no viņu puses nav pietiekams visu spekulantu piedāvājuma apmierināšanai.

Teorētiski investori varētu pirmdien iegādāties nākotnes līgumu par -37 dolāriem barelā, saņemot gan naudu, gan naftu, - un nosūtīt to, piemēram, uz Kušingas rezervuāriem līdz labākiem laikiem. Taču, kā raksta Londonā bāzētās analītikas kompānijas “IHS Markit” viceprezidents Rožē Divāns, atrast pieejamas glabātavas Amerikā ir gandrīz neiespējami. Lai gan rezervuāru parks Kušingā šonedēļ nebija piepildīts ar naftu par simt procentiem (turpinoties šādam tempam, tas tiks piepildīts līdz maija beigām), praksē visas ar jēlnaftu nepiepildītās tvertnes jau rezervētas.

Ir vēl divi iemesli – koronavīruss un OPEC+ vienošanās izjukšana martā. Vīrusa izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums Amerikā strauji samazinājis pieprasījumu pēc degvielas, taču naftas ieguvējvalstis martā turpināja naski izsūknēt naftu no zemes dzīlēm. Jaunākais lēmums samazināt ieguvi par 10%, kas tika pieņemts pirms divām nedēļām, pēc ekspertu domām, ir novēlots un nepietiekams, jo pieprasījums pēc naftas pasaulē jau krities par apmēram 30%.

Pēc “Bloomberg” ziņām, ja ieguve turpināsies līdzšinējā līmenī, pasaulē brīvu rezervuāru naftas glabāšanai (ieskaitot tankkuģus) var pietikt līdz maija vidum. Turklāt neaizņemtus rezervuārus pircēji burtiski medī. Jauna OPEC+ vienošanās par ieguves samazināšanu varētu atvirzīt atlikušo brīvo glabātavu piepildīšanu vēl par vienu līdz trijiem mēnešiem.

Kāpēc naftas cenas Eiropā nav aizgājušas mīnusos?

Šeit ir nedaudz labāka situācija ar glabātavām, kā arī īpatnības nākotnes līgumiem.

Galvenais orientieris naftas tirdzniecībai Eiropā ir Ziemeļjūras marka “Brent”, uz tās cenu orientējas gan naftas ieguvēji arābu valstīs, gan Krievija, kas parasti pārdod savu jēlnaftas maisījumu “Urals” par vienu līdz pieciem dolāriem barelā lētāk par “Brent” cenu. Atšķirība no WTI ir tāda, ka “Brent” nākotnes līgumi pieder pie norēķinu (jeb “papīra”) kategorijas, tas ir, nafta saskaņā ar šiem līgumiem tiek tirgota, nenosakot pircējam saistības preci pieņemt. Tāpēc šajā gadījumā nav tik kritiski svarīgs jautājums par piekļuvi brīvām glabātavām brīdī, kad beidzas konkrētā finanšu instrumenta termiņš.

Pirmdienas vakarā, kad tika paniski izpārdoti WTI maija piegāžu nākotnes līgumi (kā arī otrdien un trešdien), kritās arī “Brent” cenas. Tika ziņots, ka Krievijas “Urals” cena kādā brīdī pat bija kļuvusi negatīva, tomēr vēlāk šī informācija tika atsaukta kā kļūdaina.  

Atšķirīga ir arī situācija ar glabātavām – lai gan brīvu rezervuāru deficīts ir visā pasaulē, Eiropā situācija ir nedaudz mazāk kritiska nekā Amerikā.

Lai gan arī Eiropā tiek saņemti trauksmes signāli – trešdien Eiropas lielākās naftas glabātavas, kas atrodas Roterdamā, operators “Royal Vopak NV” paziņoja, ka visi neaizņemtie rezervuāri jau izpirkti.

Šajā gadījumā ir svarīgi atšķirt cenas nākotnes līgumiem, ar kuriem galvenokārt tirgojas (tostarp par negatīvu cenu) finanšu investori, kuriem pati nafta nav vajadzīga (gan fondi, gan privātpersonas), un cenas līgumiem kārtējām piegādēm “fiziskajā” tirgū, kurus savstarpēji slēdz nozares pārstāvji – naftas ieguvēji, naftas tirgotāji un “fiziskās” preces pircēji.   Tomēr gadījumi, kad reālās naftas pircēji – naftas pārstrādes rūpnīcas – ir gatavas to pieņemt tikai ar piemaksu, pirmdien nebija reti arī “fiziskajā” naftas tirgū, ziņo “Bloomberg” .

Bet kādas ir cenas tagad?

Līdz ceturtdienai, 23. aprīlim, cenas sāka atgūties pēc nedēļas sākuma krituma. “Brent” nākotnes līgumiem piegādēm jūnijā līdz ceturtdienas vakaram cena bija kāpusi par 9,5% - līdz 22,5 dolāriem barelā. Tas ir pieaugums par vairāk nekā 40% no šajā nedēļā sasniegtā minimuma. Kontraktiem WTI piegādēm jūnijā cena bija pieaugusi līdz 17-18 dolāriem.

“Naftas tirgus nedēļas sākumā bija nonācis bezdibeņa malā, paskatījās lejā, pagrīļojās, tam nokrita viens zābaks (sasniedzot -37,6 dolārus barelā atbilstoši nākotnes līgumiem WTI piegādēm maijā), un tas sāka līst atpakaļ no bezdibeņa malas,” Krievijas laikraksts  “Vedomosti” citē vienu no ekspertiem.

Iznāk, ka varēja paņemt WTI nākotnes līgumu, kam cena bija nokritusies mīnusos, un vēl par to saņemt naudu?

Diemžēl tankkuģis ar jūsu bezmaksas naftu Ventspils ostā neienāks un piemaksa uz jūsu kontu netiks pārskaitīta.

Vienkāršam investoram nopirkt nākotnes līgumu, kura termiņš kuru katru brīdi beigsies, praksē ir pilnīgi neiespējami. Kā LSM.lv uzzināja Latvijas “Swedbank”, pasaules prakse ir šāda. Brokeru kompānija vai banka, kuras pakalpojumus izmanto investors, ir starpniece darījumā ar nākotnes līgumiem. Visbiežāk tāds starpnieks gala klientam nepiedāvā naftas fiziskas piegādes iespēju.

Tāpēc banka vai brokeris vienkārši neļaus savam klientam privātpersonai (privātajam spekulantam) nopirkt nākotnes līgumu dienu vai divas pirms termiņa beigām, un, ja nākotnes līgums ticis iegādāts iepriekš, banka to piespiedu kārtā pārdos dienu vai divas pirms termiņa beigām, ja klients to neizdarīs pats.

Pēc kādas citas Latvijas bankas eksperta, kurš lūdza nepubliskot savu vārdu, teiktā, daudzu gadu darbā ar naftas piegāžu nākotnes līgumiem viņš neatceras gadījumu, kad kādam no klientiem nafta būtu fiziski piegādāta.

“Process izveidots tā, ka klients pārdod nākotnes līgumu un vai nu patur naudu, vai arī “pārliek” to uz nākamā termiņa līgumu – šajā gadījumā jūnija piegādēm.”

Kā tad notiek tirdzniecība ar nākotnes līgumiem?

Ne tā, kā daudzi domā.

Nākotnes līgums – tas ir speciāli “sapakots” maržas produkts, kura jēga ir nopelnīt pat uz nelielām valūtas vai izejvielu produkta cenu svārstībām. Piemēram, nopērkot Ņujorkas preču biržā vienu WTI kontraktu par 20 dolāriem, jūs cenu svārstību biržā gaitā iegūstat tādu pašu peļņu vai zaudējumus, it kā jums būtu 1000 barelu, kas maksātu 20 000 dolāru. Spekulanti to dēvē par “tirdzniecību ar (kredīt)plecu”. Pēc tāda paša principa darbojas arī spēlētāji forex tirgū.

Vairāk par to LSM.lv pastāstīja Latvijas naftas spekulants, kurš nevēlējās, lai tiktu publicēts viņa vārds:

Piemēram, otrdienas rītā WTI līgums piegādēm jūnijā maksāja apmēram 22 dolārus. Jūs nopērkat vienu kontraktu par 22 dolāriem – tas nozīmē, ka esat atvēris ekspozīciju par 22 tūkstošiem dolāru, jo vienā kontraktā ir “sapakoti” 1000 barelu. Tālāk, ja nākotnes līguma cena pieaugusi no 22 līdz 23 dolāriem, varat to pārdot, un jūsu peļņa būs 1000 dolāru. Ja kontrakta cena nokritusies par diviem dolāriem, jūsu zaudējumi būs divi tūkstoši. Turklāt, kad pērkat nākotnes līgumu, banka no jums paņem drošības depozītu, kura summu nosaka birža NYMEX. Pašlaik tas ir apmēram 8000 dolāru par vienu kontraktu.

Pieņemsim, ka jums kontā ir 10 000 dolāru, un esat nopircis vienu WTI kontraktu par 10 dolāriem. Banka nekavējoties iesaldē jūsu 8000 dolārus – tas ir drošības depozīts, buferis jums un bankai. Atlikušie 2000 dolāru ir jūsu brīvā nauda, kuras pietiks, lai izturētu nākotnes līguma cenas krišanos par diviem dolāriem. Ja cena nokritīsies vēl zemāk, jūsu brīvo rezervju (2000 dolāru) vairs jau nav, jūs tās esat zaudējis, un notiek tā dēvētais margin call jeb papildu nodrošinājuma pieprasījums (pozīcijas piespiedu slēgšana). Drošības depozītā “atliktie” 8000 dolāru nodrošinās pret to, ka jūsu kontā parādās mīnus zīme, bet banku pasargās no zaudējumiem, kas iespējami gadījumā, ja klients nespēj izpildīt savas saistības.

Arī tādēļ nez vai kāds no treideriem pirmdien, tirdzniecības sākumā, varēja nopirkt nākotnes līgumu ar tuvojošos beigu termiņu par 17 dolāriem, bet vakarā ar asarām acīs pārdot par -37 dolāriem. Pat ja brokeris dotu tādu iespēju, vairākumam investoru nauda kontā, notiekot tādam cenu kritumam, beigtos vēl ātrāk, un margin call iedarbotos vēl pirms nākotnes līguma cenas aiziešanas mīnusa zonā. 

Un vai daudzi Latvijā spekulē uz naftas cenu svārstībām?

Precīzu datu nav, taču nez vai.

Pēc “Swedbank” investīciju eksperta Rolanda Zaula teiktā, nākotnes līgums ir sarežģīts produkts ar augstiem riskiem un drošības depozītu, tāpēc vienkāršiem privātajiem investoriem to piedāvā ļoti reti. “Swedbank” gadījumā pircēji ir lielie korporatīvie klienti, kas nodarbojas ar naftas vai degvielas tirdzniecību. Izmantojot finanšu instrumentus, viņi hedžē savu noslēgto fizisko darījumu cenas.

Kas turpmāk notiks ar cenām?

Tas ir atkarīgs no tā, cik ātri pasaules ekonomika atlabs no Covid-19 izraisītās krīzes, un ko darīs OPEC+.

Slikts scenārijs (naftai) būs, ja pandēmija nemazināsies ne pēc mēneša, ne pēc diviem, iedzīvotājiem noteiktie ierobežojumi paliks spēkā, pieprasījums pēc degvielas saglabāsies zems, jaunie naftas ieguves samazinājumi izrādīsies nepietiekami un naftu glabāt fiziski vienkārši nebūs kur. Daudzi eksperti pieļauj, ka tādā gadījumā stāsts ar negatīvajām naftas cenām var atkārtoties, tostarp tas pirmo reizi var notikt arī Eiropā.

Optimistiskais scenārijs – ja pasaulē dažu mēnešu laikā tiks atviegloti ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, naftas ieguvi izdosies būtiski samazināt, ekonomiskā aktivitāte pieaugs, bet līdz ar to – arī pieprasījums pēc izejvielām.

Bet vai pēc naftas cenu krituma vismaz benzīns kļūs lētāks?

Ne pārāk daudz.

Tas tāpēc, ka vairāk nekā puse no degvielas gala cenas, kuru redzam uzpildes stacijās, nav atkarīga no naftas cenas.

Pat ja nafta pasaulē kļūtu pilnībā bezmaksas un naftas pārstrādes rūpnīcas to saņemtu par brīvu, to ražotā degviela tomēr nebūtu bezmaksas.

“Domāju, ka tāda scenārija gadījumā [kad naftas cena ir nulle] ņemot vērā akcīzes nodokli, loģistiku, piecenojumus un pievienotās vērtības nodokli, dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijā būtu apmēram 60 centu litrā, bet 95. markas benzīna cena – par apmēram astoņiem centiem lielāka,”  pēc LSM.lv lūguma aplēsa Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla “Kool” vadītājs Sandis Šteins.

Pēc viņa teiktā, naftas cenu krituma dēļ degvielas iepirkuma (vairumtirdzniecības) cena šonedēļ samazinājusies vēl par trim centiem litrā, bet nākamnedēļ šis samazinājums būs redzams arī cenās degvielas uzpildes stacijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti