Mūžīgie opozicionāri, krievu valodas aizstāvji un ar mainīgu attieksmi pret Krieviju. Kas jāzina par partiju «Saskaņa»

Mūžīgie opozicionāri, kuru elektorāts ir pamatā krieviski runājoši Latvijas pilsoņi. Tā īsumā var raksturot partiju “Saskaņa”, kura vēlēšanās bieži uzvar, bet pie varas tā arī netiek. Vismaz Saeimā. Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa” ilgus gadus valdījusi Rīgā, bet pēc korupcijas skandāliem zaudējusi gan ietekmi, gan arī tās spilgto līderi. Latvijas Radio analizē, ko šis politiskais spēks sola šajās vēlēšanās un kas būs šī politiskā cikla galvenie līderi.

Kas jāzina par partiju «Saskaņa»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievu valodas izcelšana

Šā gada 1. maijā "Saskaņas” biedri Rīgā pulcējās uz kongresu. Zāles priekšā pie galda sēdēja partijas vadītājs un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs. Viņam līdzās bija otrs redzamākais partijas līderis – Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs. Viņš kongresā uzsvēra: "Es šodien savu runu plānoju sadalīt divās valodās – latviešu valodā un arī krievu valodā, atkarībā no tā, kurus akcentus būtu svarīgāk pasvītrot.”

Kongresā tika uzklausīts ģenerālsekretāra ziņojums par gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām rudenī. Jāpiebilst, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas "Saskaņai” tā arī nekad nav izdevies tikt pie varas. Gandrīz trīs stundas ilgo kongresu ik pa laikam caurvija runas par izglītības sistēmu un latviešu valodu, kas tuvāko dažu gadu laikā kļūs par vienīgo mācību valodu.

Vēl viena "Saskaņas” kandidāte šajās vēlēšanās ir Elizebete Krivcova. Viņa kongresā uzsvēra: "Latvijas skolās obligāti jāmācās krievu valodā kā savu līdzpilsoņu valodā.”

Krivcovas vārds ir regulāri figurējis Valsts drošības dienesta gada pārskatos, jo vairākkārt uz 9. maija svinībām viņa organizēja tā dēvētos "Nemirstīgā pulka” gājienus. To mērķis ir sludināt Kremļa ideoloģiju un starp Latvijas krieviem vairot piederības izjūtu Krievijai. "Jā, tajā laikā, kad krievu valoda ir agresijas valoda, es aicinu saredzēt krievu valodu kā savu līdzpilsoņu valodu, kopā ar kuriem celt un stiprināt Latviju,” viņa uzsvēra.

Ko vēl bez cīņas par plašāku krievu valodas lietošanu "Saskaņas” politiķi ir ierakstījuši partijas priekšvēlēšanu programmā?

Vēlēšanu sistēmas maiņa

Vēl viens ilggadējs "Saskaņas” biedrs un vairāku sasaukumu deputāts ir Valērijs Agešins. Viņš kongresā aicināja mainīt Latvijas vēlēšanu sistēmu. "Diemžēl pašreizējās varas partijas negrib tautas vēlētu prezidentu. Skumji!” viņš secināja un turpināja: "Ir nobriedusi nepieciešamība iestāties par mažoritārām Saeimas vēlēšanām, kur katrs ievēlētais deputāts pārstāv savu apgabalu.”

Agešins uzskata, ka nepilsoņiem jādod tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās un jāatvieglo iespēja rīkot referendumus: "Mūsu politiskais spēks iestājas par tautas līdzdalības iespēju paplašināšanu lēmumu pieņemšanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī.”

Latvijā līdz šim ir notikušas astoņas tautas nobalsošanas. Pēdējā bija pirms desmit gadiem, kad cilvēkiem bija jāizlemj, vai krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu.

Tautas nobalsošanu toreiz centās iedarbināt kāda margināla biedrība, kas apvienoja Krievijas tautiešu politikas darboņus Latvijā. Bet referenduma organizēšana uzņēma apgriezienus, kad publisku atbalstu tam izteica "Saskaņas centrs” un tā līderis Nils Ušakovs.

Latvijas iedzīvotāji pārliecinoši nobalsoja pret krievu valodu, un Saeima pēc tam steigā apgrūtināja iespējas sarīkot referendumus. "Mēs nerunājam par to, cik patiesībā referendumi ir ļoti dārgs pasākums visai sabiedrībai. Un ka no tiem referendumiem, kas Latvijā ir notikuši, tikai pusei vai pat mazāk nekā pusei ir tiešām stājies spēkā pieņemtais lēmums, jo ir atnācis pietiekams cilvēku skaits. Tātad cilvēki nemaz nav naski uz referendumiem un ļoti nevēlas uz tiem doties, tāpat kā uz vēlēšanām,” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Viņa skaidroja, ka ļoti kritiski jāvērtē arī doma mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat mažoritārā vēlēšanu sistēma ar vienmandāta vēlēšanu apgabaliem. Ko tas nozīmē pavisam vienkāršā valodā cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja mums ir simts deputātu parlamentā, tad mums Latvija ir sadalīta simt mazos vēlēšanu apgabaliņos, no kuriem tiek ievēlēts no katra viens deputāts.” Viņa pastāstīja, ka mažoritāro vēlēšanu sistēmu izmanto lielās valstīs ar milzīgu teritoriju, kur katrs deputāts pārstāv plašu areālu. Latvijā tas Saeimu padarītu ļoti sadrumstalotu un situāciju tikai sarežģītu.

Līdzīgi Lelde Metla-Rozentāle vērtēja "Saskaņas” saukli par tautas vēlētu prezidentu: "Par tautas vēlētu prezidentu gan runā ne tikai “Saskaņa”, bet vēl vismaz desmit citas partijas, kas startē uz 14. Saeimu. Tāpēc to es neizcēlu kā tādu īpašu “Saskaņai” raksturīgo iezīmi. Es teiktu, ka tā ir raksturīga iezīme tā dēvētajām tomēr populistiskajām partijām.”

Attieksme pret karu

Šā gada 24. februāra rītā Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā. "Saskaņas” politiķi tajā pašā dienā atbalstīja Saeimas paziņojumu, kurā stingri nosodīja Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Arī pāris mēnešus vēlāk partija atzina, ka krievu armija pret ukraiņu tautu īsteno genocīdu.

Tas ir pilnīgi pretēji tam, kā partija rīkojās pēc Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī. Toreiz visi "Saskaņas centra” deputāti balsoja pret Saeimas nosodījumu Krievijai. Lūk, ko partijas vārdā tolaik sacīja Sergejs Potapkins: "Nevajag biedēt cilvēkus ar Krievijas draudiem!”

Taču jau šā gada augustā – pusgadu pēc kara sākuma – balsojumā par to, lai Krieviju atzītu par terorismu atbalstošu valsti, "Saskaņas” deputāti atkal vairs nepiedalījās. "Šis mēģinājums sasiet Krievijas pasludināšanu par terorismu atbalstošu valsti ar Latvijas krievu atbildību, kas izriet no šī  savirknējuma, radīja par neiespējamu mums piedalīties. Mēs nevarējām balsot pret to, ka notiek šis valstiskais terorisms. Bet mēs nevarējām atbalstīt šādu formulējumu, kurā tiek piesaukti Latvijas krievi,” Latvijas Radio savu pozīciju skaidroja partijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Jāpiebilst, ka Saeimas paziņojuma teksts nekādas atsauces uz Latvijas krievu kopienu gan nesatur.

"Zelta kārts" turētāji

"Saskaņai” no opozīcijas deputātu krēsliem ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt likumdošanu un pieņemt lēmumus. Tomēr atsevišķos gadījumos aizkulišu cīņās partija ieņem būtisku lomu, kad valdošā koalīcija nespēj par kaut ko vienoties.

Uz to norādīja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle: "Mēs esam vērojuši situāciju, kaut vai attiecībā uz  partnerattiecību likuma pieņemšanu. Proti, kad “Saskaņa” tika izmantota, nu, vai piekrita tikt izmantota kā tā dēvētā zelta kārts. Proti, ja gribam, lai kāds likums vai lēmums nestājas spēkā, tad ar "Saskaņas” balsīm ir iespējams šo rezultātu panākt.”

Jūnija sākumā "Saskaņa” kopā ar Zaļo un zemnieku savienību, Nacionālo apvienību un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem Saeimā izgāza likuma pieņemšanu. Sēdē neizdevās panākt kvorumu, un tagad likumprojekts būs jāskata nākamajam sasaukumam.

Jānis Urbanovičs uzskata: "Mēs līdzējām ar demokrātisku un brīvu balsojuma metodi. Mēs necentāmies izcīnīt uzvaras frakcijā. Mums bija ļoti dažādi, pat diametrāli atšķirīgi viedokļi. Un mēs sapratām, ka ne tikai mūsu frakcija, bet visa sabiedrība ir sašķelta.”

Skandāli

Interesanti, ka "Saskaņas” Saeimas frakcija – lielākā no visām – šī sasaukuma laikā ir sarukusi no 23 līdz 18 deputātiem. Pērn vasarā Valsts drošības dienests aizdomās par spiegošanu aizturēja Jāni Ādamsonu. Krimināllietas dēļ viņš izstājās no "Saskaņas”, bet Saeimas deputāta mandātu tā arī nav nolicis.

Citi deputāti pameta frakciju iekšēju nesaskaņu dēļ, par kurām pirms pāris gadiem jau stāstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto”. Tobrīd no "Saskaņas” tika izslēgti divi Saeimas deputāti – Vjačeslavs Dombrovskis un Ļubova Švecova. Viņi pirms diviem gadiem "Saskaņas” vēlēšanu sarakstā nonāca kā jaunas sejas. Dombrovskis pat tika reklamēts kā premjera amata kandidāts. Vēlāk izrādījās, ka domstarpības partijā brieda jau ilgāku laiku. Bet "Saskaņai” neveiksmīgie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti lika tām izlauzties uz āru.

2019. gadā Rīgas domi "Saskaņas” mēra Nila Ušakova vadībā satricināja korupcijas skandāli. Tie bija saistīti ar iepirkumiem pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme”. Izmeklētāji kratīšanu laikā Ušakova darba kabinetā atrada aizliegtu stratēģiskās nozīmes ierīci – grāmatas veidolā apslēptu videokameru. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Nilu Ušakovu atstādināja no mēra amata, un drīz vien politiķis ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu palīdzību nostiprinājās varas gaiteņos Briselē.

Tomēr Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti viņš zaudēja un tagad ir spiests sēsties uz apsūdzēto sola. Ja tiesa politiķi atzīs par vainīgu ierīces glabāšanā, tad viņam draud divu gadu cietumsods.

Vai Ušakovs atzīst savu vainu? "Noteikti nē! Es esmu balsojis Eiropas Parlamentā par to, lai man noņemtu deputāta imunitāti. Un es esmu arī aicinājis savus kolēģus darīt to pašu, jo es gribu tieši mājās, Latvijā, atklātajā tiesas procesā pierādīt gan to, ka esmu nevainīgs, gan arī pierādīt taisnīgumu,” sacīja “Saskaņas” politiķis.

Tieši Nila Ušakova aiziešana no Latvijas politiskās skatuves, nevis korupcijas skandāli un pat ne Krievijas iebrukums Ukrainā ir galvenais iemesls tam, ka "Saskaņa” sāka zaudēt atbalstu sava elektorāta acīs. "Tad, kad viņš bija Latvijā – vai tā bija Rīgas dome, vai, piemēram, ja viņš būtu Saeimā –, tad viņš vēl aizvien būtu šīs partijas seja. Un mēs zinām, ka viņu dēvēja dažādi – par teflona seju un vēl visādi. Proti, viņam nelipa nekādi skandāli klāt un viņš, neraugoties uz visu, kas apkārt notika, spēja saglabāt savu pozitīvo tēlu vismaz krievvalodīgajā elektorātā,” skaidroja Lelde Metla-Rozentāle

"Saskaņa” ilgstoši ir bijusi populārākā vēlētāju izvēle. Saeimas vēlēšanās pirms 11 gadiem tā uzvarēja ar 31 parlamentā iekļuvušu "saskaņieti". Pašreiz, pēc SKDS pētījumu centra datiem, "Saskaņa” ierindojas vien trešajā vietā un to atbalsta apmēram septiņi procenti vēlētāju. Tas ir tālu no tā, lai atkārtotu iepriekšējo vēlēšanu rezultātu.

Partiju analīze

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti