Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Latgales slēgto skolu otrā elpa

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Tēvs Ibrahims māca savai draudzei aizlūgt par ienaidnieku

Cilvēktirdzniecības tendences: Lielākais upuru skaits arvien fiktīvajās laulībās

Mūsdienu verdzība – ar iesīkstējušām saknēm, bet rafinētām izpausmēm

Mūsdienās verdzība juridiski ir atcelta visā pasaulē. Tirgošanās ar cilvēkiem ir krimināli sodāma nodarbe. Tomēr sodi neattur noziedzīgo pasauli no ienesīgā rūpala. Latvijā bilde šajā nozieguma veidā pēdējos gados nav pārāk mainījusies. Lielākais upuru skaits joprojām ir tā dēvētajās fiktīvajās laulībās.

Lapseņu pūznis Dānijā

“Šī izmeklēšana sākās 2014.gadā. Sākumā mēs nedomājām, ka šī būs cilvēktirdzniecības lieta. Sākām to izmeklēt kā zādzību,” stāsta Dānijas policijas inspektors Anderss Morville, rādot vairākas aizklātas vīriešu sejas. Pirms prezentācijas policists piekodina, ka viņa pētītajā lietā izmeklēšana vēl turpinās, tāpēc arī ārvalstu medijiem jāuzmanās, stāstu publicējot.

Ekrānā redzamie vīrieši ir cilvēku tirgotāju banda. Rumānijas pilsoņi, kuru rafinētā shēma pārsteidza dāņu policistus. Septiņus mēnešus ilgušo operāciju policisti nodēvēja par Lapseņu pūzni. Sākumā izmeklēt krāpšana, laupīšana. Uz kādu adresi Kopenhāgenā tika piegādātas kredītos, pirktas dārgas lietas, ko policisti uzskatīja par krāpšanu.

Rokot dziļāk, izmeklētāji secināja, ka prastā krāpšanās patiesībā ir daudz smagāks noziegums – cilvēktirdzniecība.

“Mēs sapratām, ka bandas vadonis izdara noziegumus ne tikai Kopenhāgenā, bet banda darbojas visā Dānijā. Tajā brīdī mēs sapratām, ka runa nav par zādzībām, kā mēs sākumā domājām. Noklausītajās sarunās viņi runāja par cilvēku identitāšu iegūšanu, cilvēku ievešanu, kā viņus pabarot, kur viņus izvietot. Tas mums deva pamatu domāt, ka runa ir par cilvēktirdzniecību. Mēs par savām aizdomām pastāstījām saviem priekšniekiem policijā, par lietas patiesajiem apmēriem,” atklāj inspektors Morville.

Dānijā dzīvojošs rumānis Rumānijas ciematos vervēja bezdarbniekus vīriešus. Cilvēkiem solīts labs darbs Dānijā. Jābrauc nekavējoties. Dānijā labticīgajiem darba kārotājiem, izmantojot viltotus darba līgumus, izgatavotas identifikācijas kartes, atvērti banku konti, deklarēta dzīvesvieta.

Tad rumāņi aizvesti uz pamestām vasaras mājām Dānijas laukos, liekot gaidīt solīto darbu. Vervētāji piegādāja ūdeni un ēdienu. Dzīvojamās telpas bijušas tik šauras, ka gulēt uz dažiem matračiem varējis vien uz maiņām.

Tikmēr ļaundari viņu dokumentus un banku kartes izmantoja, lai ņemtu ātros kredītus, pirktu dārgas lietas - telefonus, mašīnas, dārgus rokaspulsteņus.

Atvestie, pašiem nezinot, kļuva par fiktīvu uzņēmumu direktoriem, kuras izmantotas, lai krāptos ar nodokļiem un atmazgātu naudu.

Vidēji viens rumānis Dānijā pavadīja trīs mēnešus. Viņam paziņots – atvaino, darba tomēr nav. Par gaidīšanu samaksāti vidēji 500 eiro un cilvēks aizvests mājās. Viņa vietā meklēts jauns upuris.

Shēmā kopumā par cietušajiem atzīti 300 rumāņi. Par cilvēku tirdzniecību un citiem noziegumiem arestēti 98 viņu tautieši un divi dāņi. Grupējuma aizturēšanā piedalījušies teju 400 policistu.

Morville saka, šis stāsts demonstrē, cik daudz seju ir cilvēku tirdzniecībai.

No viena ciema

Zviedru prokurors Tomass Ahlstrands, kurš pēdējos gados specializējas tieši cilvēktirdzniecības lietu izmeklēšanā, saka, ka mūsdienās šis noziegums ne vienmēr nozīmē organizēto noziedzību.

Parasti upuris un noziedznieks ir pazīstami un nelaimē nonāk, jo uzticas vervētājam. “Noziedznieki un upuri vienmēr ir no vienas valsts. Nekad nav tādu gadījumu, kad cilvēku tirgotājs ir zviedrs, bet viņa upuri ir ārvalstnieki. Nav tādu gadījumu, kad, piemēram, ir cilvēks no Nigērijas ar rumāņu prostitūtu vai kādas citas nacionalitātes pārstāvi bandā.

Upuri un noziedznieki vienmēr nāk no vienas valsts, bieži pat no viena ciema,” saka zviedru prokurors.

Tradīcijās balstīts noziegums

Visizplatītākās cilvēku tirdzniecības forma ir iesaistīšana seksuālo pakalpojumu sniegšanā. Taču pēdējos gados radušās arī jaunas šī nozieguma formas. Piemērs ir sākumā minētā cilvēku iesaistīšana noziegumos, upuru personas datu izmantošana.

Pieaug gadījumi, gan upuri iesaista piespiedu jeb vergu darbā. Skandināvijas pieredze rāda, ka bieži tas ir fizisks darbs. Cilvēki tiek ekspluatēti fermās, būvniecības nozarē, lauksaimniecībā un citur.

Prokurors Ahlstrands gan atzīst, ka piespiedu darbs ir cilvēku tirdzniecības forma, kuru ir visgrūtāk identificēt.

Cietušie nereti neapzinās, ka ir upuri, jo nāk no liela trūkuma un ir apmierināti, ka saņem pajumti un ēdienu, nelielu samaksu.

Prokurors nereti saskaras ar civilizētajā pasaulē neeksistējošu dzīves uztveri: “Socioloģijā ir termins, kurš paskaidro, kā senāk izskatījās sabiedrība. Laikos, kad tā balstījās uz tradīcijām, uz uzskatu, ka cilvēks nav personība, bet gan ģimenes loceklis, klana pārstāvis. Ka tu neesi indivīds ar brīvu gribu. Var teikt, ka noziedznieki ir augstākas kases cilvēki šajā sabiedrībā, bet upuri – zemākas kārtas cilvēki. Upuris var nesaprast, ka viņa brīvā griba tiek apspriesta.

Viņš var nesaprast, ka viņam ir izvēles iespējas, jo, ievērojot tradīcijas viņam ir jāpakļaujas augstāk stāvošajam.

Šajā sabiedrībā augstāk stāvošais savu rīcību arī mēdz neuzskatīt par noziegumu, jo viņa rīcība ir balstīta tradīcijās – nodrošināt vergam pajumti, ēdienu un izmantot viņa darbu savām vajadzībām.”

Jaunas nozieguma formas

Salīdzinoši jauna forma Baltijas jūras reģiona valstīs, sevišķi Skandināvijā, ir piespiedu ubagošana. Tieši ubagošanā iesaistītie nereti viņu sabiedrībā tiek uzskatīti par zemākas kārtas cilvēkiem, kuri pakļaujas “saimniekiem”. Arī naudu atdod viņam.

Vecākā padomniece un darba grupas Cīņai pret cilvēktirdzniecību vadītāja Baltijas jūras valstu padomē Vineta Polatside stāsta, ka upuri Baltijas jūras reģiona valstīs visbiežāk nāk no Centrālās un Austrumeiropas. Ārpus Eiropas upuru populārākā izcelsmes valsts ir Nigērija.

Dati nepielūdzami rāda, ka šajā noziegumā cietušo skaits pieaug: 2013.gadā un 2015.gadā tie bija vidēji 5000 upuri gadā, bet nu cietušo ir krietni vairāk.

“5000, protams, ir satraucošs cipars. Bet vēl vairāk satrauc tas, ka

neidentificēto upuru skaits ir daudz augstāks. Un daudzi šie upuri par neapzinās, ka viņi ir nozieguma upuri,” saka Polatside.

Modernās verdzības tendences ietekmē daudzi faktori. Gan sociālie, gan ekonomiskie, arī politiskie. Speciāliste min piemēru jaunai šī nozieguma formai, kuru jau pieminēja Zviedrijas prokurors. Proti, piespiedu ubagošana. Ar šo cilvēku tirdzniecības formu Skandināvijas valstis saskārās pēc tam, kad Eiropas Savienībā tika uzņemtas Bulgārija un Rumānijas.

“Un pēkšņi Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas ielās mēs ieraudzījām daudz ubagu no Rumānijas un Bulgārijas.

Iepriekš šo cilvēku tur nebija,” atklāj Polatside.

Migrācija aktivizē cilvēku kontrabandu

Šī nozieguma bildi Baltijas jūras reģionā izmainījusi arī migrācija. Strikti migrācijas nosacījumi aktivizē citu noziedzības formu – cilvēku kontrabandu. Veikli darboņi par samaksu piedāvā nokļūt Eiropā.

Polatside saka, kontrabanda nereti iet roku rokā ar cilvēktirdzniecību: “Tas ir acīmredzami. Migrantiem ir jāmaksā kontrabandistiem par nokļūšanu Eiropā. Ja cilvēkiem nav naudas, tad viņiem jāsamaksā „graudā”, sniedzot seksuāla rakstura pakalpojumus vai kā citādāk jāatstrādā. Nereti cilvēks kontrabandistam ir samaksājis, bet pusceļā noziedznieks prasa vēl naudu, lai ceļš tupinātos. Ja cilvēkam naudas vairs nav, tad viņam kontrabandista labā ir jāstrādā.”

Ar katru gadu pieaug to migrantu skats, kuri saskārušies ar cilvēktirdzniecību. To rādot dati: 2015.gads nogalē 10% no aptaujātajiem migrantiem atzina, ka ir pieredzējuši ekspluatāciju, pērn pavasarī tie bija 14%, bet jau vasarā 76% no aptaujātajiem migrantiem. Pēdējās aptaujas rāda, ka

nu 52% no visiem intervētajiem bēgļiem bijuši iesaistīti vergu darbā.

Šos upurus arī ir grūti identificēt. Nereti viņi ir iebaidīti, sakot, ka valstī atrodas nelegāli un sūdzoties sagādās tikai problēmas sev.

“Zviedrijas migrācijas pārvalde atklāj arvien vairāk iespējamos cilvēktirdzniecības upurus starp migrantiem. Piemēram, 2015.gadā viņi identificēja 195 iespējamus upurus. 2016.gadā jau vairāk nekā 300, ieskaitot teju 100 nepilngadīgos. Pieaugums novērojams arī šī gada pirmajā pusē. Jau identificēti vairāk nekā 200 potenciāli cilvēktirdzniecības upuri starp migrantiem,” skaidro Polatside.

Līdzīga situācija ir arī citās Skandināvijas valstīs. Iemesls – šīs valstis ir vienas no populārākajiem bēgļu galamērķiem.

Stāstot par tendencēm, speciāliste lauž stereotipu, ka cilvēktirdzniecībai parasti ir pakļautas tikai sievietes. Jaunākie dati rāda, ka Baltijas jūras reģiona valstīs pieaug upuru skats arī starp vīriešiem.

Piemēram, pērn Lietuvā lielākā daļa cilvēktirdzniecības upuru bija vīrieši.

Rezumējot, cilvēktirdzniecības apkarotāja atzīst – varasiestādes atpaliek šī nozieguma apkarošanā. “Kad es iedomājos par cilvēku tirdzniecību, tā man atgādina multfilmu par Tomu un Džeriju. Varasiestādes skrien pakaļ pelei, kas ir cilvētkirdzniecība, domā, ka nu noķers, bet pele atrod jaunus caurumus, kuros paslēpties. Izgudro jaunas metodes.

Mēs cilvēku tirdzniecības apkarošanā pagaidām atpaliekam no noziedzniekiem,” atzīst eksperte.

Fiktīvās laulības

Pirms mēneša Latvijas policija, sadarbojoties ar kolēģiem Lielbritānijā, atbrīvoja desmit Latvijas pilsoņus, kurus svešumā bija paverdzinājuši tautieši. Cilvēki strādājuši rūpnīcā, par darbu saņemot knapu atalgojumu.

 

 

 

Vergu darbs gan nav biežākā cilvēktirdzniecības forma, kurā iekļūst Latvijas iedzīvotāji. Polatside stāsta, ka tendences Latvijā šajā jomā nav daudz mainījušās. Par viltus laulībām sauc gadījumus, kad jaunas sievietes apprecas ar trešo valstu pilsoņiem, lai viņi varētu legāli uzturēties Eiropas Savienībā. Dati rādot, ka Latvijā kopš 2000.gada vairāk nekā tūkstoš sievietes bijušas iesaistītas šajā cilvēktirdzniecības formā. Lielākoties laulības slēgtas ar iebraucējiem Īrijā, Lielbritānijā un Kiprā.

Parasti fiktīvās laulības sievietēm beidzas ar seksuālu izmantošanu, piespiedu prostitūciju.

Prostitūcijā iesaistītās sievietes visbiežāk tiek pakļautas cilvēktirdzniecības riskam. “Nevar apstādināt cilvēku tirdzniecību, vispirms netiekot galā ar prostitūciju. Jo nekad nebūs pietiekami daudz sieviešu, kuras labprātīgi piekritīs iesaistīties prostitūcijā. Pieprasījums vienmēr būs lielāks,” norāda Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Kristina Luhta.

 

 

 

Spīdīgās kleitas

Luhta skaidro, ka sabiedrībā maldīgi valdot uzskats, ka prostitūcija ir sievietes izvēle. Pētījumi rādot, ka šajā rūpalā visbiežāk iesaistās sievietes, kuras no seksuālās vardarbības cietušas jau agrā bērnībā.

Luhta nolasa kādas sievietes stāstu, kura kopš bērnības bija iesaistīta prostitūcijā, liecību: “Mana māte nomira, kad man bija seši mēneši. Viņai bija tikai 16 gadi, un es neesmu uzzinājusi, kāpēc viņa nomira. Mana vecmamma, kura ļoti mīlēja alkoholu, nemācēja mātes nāves iemeslus man pieaugušai paskaidrot. Pēc mātes nāves vecmamma par mani rūpējās. Viņa nebija slikts cilvēks, bet viņai bija problēmas ar alkoholu. Viņa veda mājās pudeles brāļus no bāriem. Pēc tam, kad viņa piedzērās un izslēdzās, šie vīrieši sāka uzmākties man.

Tas sākās, kad man bija četri vai pieci gadi. Tas notika regulāri.

Es pa logu bieži vēroju sievietes spīguļojošās kleitās, gariem matiem, stāvam uz ielas. Es nezināju, ko viņas dara. Es tikai domāju par viņu mirdzumu. Kā maza meitene es arī gribēju tādas spīguļojošas kleitas. Reize es pajautāju vecmammai, ko tās sievietes dara. Viņa man atbildēja, ka šīs sievietes vīriešu priekam novelk savas apakšbiksītes un par to saņem naudu.

Atceros, ka nodomāju – es arī to varētu darīt, jo vīrieši jau tāpat regulāri velk nost manas apakšbiksītes.”

Šī sieviete no šī purva ir izkļuvusi un palīdz citām sievietēm izvairīties no prostitūcijas.

Latvijā plāno izmaiņas

Latvijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Lāsma Stabiņa, kura strādā cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā, saka, ka prostitūcijas cēloņi Latvijā ir tieši saistīt arī ar cilvēku dzīves līmeni: “Tie cēloņi būtībā ir saistīti ar iedzīvotāju labklājību. Ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ar iespēju pilnveidošanu, lai novērstu faktorus, kas cilvēkus, kas rada attiecīgi tādas situācijas, ka cilvēki nonāk šajā cilvēktirdzniecībā. Nabadzība, iespēju trūkums, sabiedrībā nevienlīdzīgā attieksme pret atsevišķām sabiedrības grupām vai, kas ir balstītas uz dzimuma nevienlīdzību.”

Seksuālās izmantošanas jomā Latvijā ir arī iekšējās cilvēku tirdzniecības gadījumi. Jaunas meitenes no laukiem atved uz galvaspilsētu, solot darbu, bet viņas nonāk bordeļos, stāsta ministrijas pārstāve.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve retoriski jaut –

ja prostitūcija ir izvēle, tad kāpēc šo karjeru izvēlas sievietes no Āfrikas, Āzijas, Austrumeiropas, Latīņamerikas?

“Kaut kādu iemeslu dēļ tu neredzi dāņu sievietes, nodarbojamies ar prostitūciju Tallinā vai Viļņā. Kāpēc? Vai Igaunijas, Lietuvas gaiss ir citādāks, vai mūsu dzeramajā ūdenī ir kādi piemaisījumi, kas mūsu sievietes ietekmē? Protams, nē! Iemesli ir nabadzība, diskriminācija un vardarbības pieredze agrā bērnībā. Saliekot šis lietas kopā, rodas ideāls upuris,” norāda Luhta.

Latvijā virkne lietu jau ir sakārtotas. Piemēram, fiktīvās laulības ir kriminālo sodāma lieta. Arī cilvēktirdzniecība ir noziegums, par to draud pat 15 gadi cietumā. Tomēr Latvija joprojām ir viena no upuru izcelsmes valstīm.

Kas ir tie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri iekrīt noziedznieku lamatās? Stabiņa aicina cilvēktirdzniecības upurus nenosodīt.

Nereti tas ir izmisuma solis, bieži – uzticēšanās tuviniekam, kurš sola vieglu peļņu.

Stabiņa piekrīt kolēģei no Igaunijas, ka cīņu ar cilvēktirdzniecību var uzvarēt vien tad, ja cīnās ar prostitūciju. Tāpēc Latvija ir atvērusi prostitūcijas ierobežošanas likumu, plānojot tajā izmaiņas. Piemēram, būs aizliegts pirkt prostitūcijas pakalpojumus no personas, kas jaunāka par 25 gadiem. Šobrīd vecuma ierobežojums ir 18 gadi.

Speciālisti mudina cilvēkus nepieņemt pēkšņus darba piedāvājumus. Pāris dienas padomāt. Neparakstīt līgumus bez to izlasīšanas, vai svešvalodā uzrakstītos. Jo bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti