Marta sākumā aizturēto muitnieku iespējamie likumpārkāpumi uzieti, Muitas policijai izmeklējot kādu citu, senāk ierosinātu lietu, 8. martā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lietas pirmsākumi meklējami kādā kriminālprocesā, kuru izmeklējusi Muitas policija. Izmeklēšana ierosināta pēc Krimināllikuma 191.panta 3.daļas - par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm, un tas noticis lielā apmērā. Šajā kriminālprocesā izmeklē uzņēmēju atbildību.
Taču vienlaikus var uzskatīt, ka šīs izmeklēšanas pavedieni aizveduši arī gandrīz līdz Muitas vadībai. Finanšu policijas Iekšējais drošības dienests gada nogalē uzsāka jaunu kriminālprocesu, kurā tagad aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu tur trīs augsta līmeņa Muitas pārvaldes darbiniekus.
Pēc "De facto" rīcībā esošajām ziņām, aizdomas kritušas pār Muitas pārvaldes direktora vietnieku, kā arī Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītāju un šīs pašas daļas Pretenziju nodaļas vadītāju. Aizdomas ir par to, ka notikusi nelikumīga muitas deklarāciju anulēšana.
Aizdomās turēto darbības rezultātā valstij radušies zaudējumi nenomaksātu nodokļu veidā. Amatpersonas tur aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu ar smagām sekām. Tas nozīmē, ka nesamaksātajos nodokļos zaudēta summa, kas lielāka par 50 minimālajām mēnešalgām jeb 18 000 eiro. Lai arī izmeklētāji zaudējumu apjomu vēl precizē, tomēr jau tagad tiek pieļauts, ka tie ievērojami pārsniegs nosaukto robežu.
Aizdomās turamie savus amatus patlaban ieņemt nedrīkst. Tām piedāvāts strādāt citur – nodokļu pārvaldē, taču viņi vēl nav steigušies piekrist šim piedāvājumam. Viņiem piedāvāti amati, kas neprasīs lēmumu pieņemšanu par konkrētām juridiskām vai fiziskām personām. Viņu darbs būs vairāk metodisks.
Sistēma, kurā ievada muitas deklarācijas ir vienāda visā Eiropas savienībā. Tāpat noteikts, kādos gadījumos šo deklarāciju var anulēt. Lai to darītu, nepieciešams uzņēmēja pieteikums un pamatots iemesls.
VID vadība norāda – konkrētais notikums, vēl tiek izmeklēts un to nekomentēs. Bet atklāj, ka pērn pavisam anulētas 1103 deklarācijas, un tas ir līdzīgs apjoms kā citās Eiropas valstīs.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone stāsta, ka komersants pats, kurš ir pieteicis šo tranzītu, neko pats sistēmā nedrīkst izlabot. Tās drošības sistēma to neparedz. Taču cilvēki mēdz kļūdīties, to aizpildot, piemēram, ierakstot nepareizus parametrus vai kādus citus datus, kas nemaina pieteikuma jēgu vai saturu. Vienīgā iespēja anulēt šo deklarāciju ir vērsties caur šo sistēmu pie muitas. Tā, izvērtējot visus apstākļus un konkrēto iemeslu, var pieņemt lēmumu - anulēt vai neanulēt šo deklarāciju.
Aizdomās turētā direktora vietnieka pienākumos ietilpa tranzīta un eksporta muitas procedūru izpildes kontrole un uzraudzība, kā arī Elektroniskās tranzīta kontroles sistēmas uzturēšana un attīstība, kā arī citi pienākumi.
Valsts ieņēmumu dienestā uzskata, ka augsto amatpersonu aizturēšana ir arī rezultāts pirms gada veiktajai iekšējai reorganizācijai, kuras mērķis bija uzlabot spēju novērst un atklāt darbinieku pārkāpumus. Pārmaiņu ietvaros pārskatīja arī Finanšu policijas Iekšējās Drošības daļas pienākumus, un nomainīja tās vadītāju.
Finanšu policijas Iekšējā drošības daļa ik gadu VID rindās atklāj sešus līdz astoņus noziedzīgus nodarījumus un aptuveni tikpat daudz lietu tiek nosūtītas kriminālvajāšanas uzsākšanai. Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar ziņu iegūšanu no VID datu bāzēm un to nodošanu trešajām personām, piemēram – uzņēmēja konkurentiem.
Līdz šim Muitas pārvalde bijusi viena no aktīvākajām struktūrvienībām, kas sagatavojusi VID vadībai ziņojumus, uz kā pamata rosinātas lietas, it sevišķi - disciplinārlietas. Piemēram – no pērn saņemtajiem sešdesmit ziņojumiem, kas izskatīti, vairāk nekā puse nākusi no muitas pārvaldes. Valsts ieņēmumu dienesta vadība saka – iekšējās kontroles sistēma strādā, taču šādus gadījumus neizslēdz.
