ĪSUMĀ:
• Pensionāri Zentu satrauc elektrības rēķini, kur daļa summas ir arī OIK. Palielinoties rēķiniem, var nākties taupīt uz pārtiku.
• Pērn caur OIK sistēmu visi elektrības patērētāji samaksājuši 189 miljonus eiro.
• Viens no apsūdzētajiem par krāpšanos ar OIK sistēmu ir firmas "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.
• Valsts uzskata, ka viņš nepamatoti saņēmis 2,5 miljonus, bet Tenbergs saka – nekad nav bijis skaidra regulējuma.
• Iepriekš policija apzināja 100 stacijas, kurās varētu būt bijuši pārkāpumi ar OIK.
• Pabeigti kriminālprocesi pret 11 firmām un izmeklē vēl par 13.
• Elektroenerģijas obligātā iepirkuma saņēmējus tagad uzrauga Būvniecības valsts kontroles birojs.
• Kopš pērnā gada sākuma OIK saņēmēju skaits sarucis no 337 uz 269.
• Noteikumi pārkompensācijas novēršanai un naudas atprasīšanai iestrēguši EM.
• To saskaņošanai veltīts gandrīz gads, un aizvien redzami asi iebildumi no elektrostaciju īpašniekiem.
Zentai var nākties taupīt uz pārtikas rēķina
Pensionāre Zenta Roderte sarunā ar Latvijas Radio parādīja savu elektrības rēķinu, kurā elektroenerģijas cena no 1. janvāra divkāršosies.
Viņa pārstāv to Latvijas sabiedrības daļu, kas dzīvo ļoti pieticīgi. Zentai ir 81 gads, vīrs un dēls jau sen taisaulē, citu tuvinieku viņai nav, un vienai pašai ir jāspēj izdzīvot un nomaksāt komunālos maksājumus ar 320 eiro pensiju mēnesī.
Seniore lepojas, ka visus rēķinus šobrīd izdodas apmaksāt un sanākot pat drusku uz priekšu iemaksāt. Viņai šoziem pienāksies arī papildu 20 eiro, kas iecerēts kā atbalsts enerģijas cenu kāpuma apstākļos, tomēr rēķinu sadārdzinājums viņu uztrauc.
Lai savilktu galus, pensionārei var nākties taupīt uz pārtikas rēķina.
"Tad man būs jādomā, ko nopirkt. Es varbūt nevarēšu ābolus vai apelsīnus nopirkt, ko es lietoju katru reizi. Man tas būs ļoti sāpīgi," pastāstīja Zenta.
Daļa no katra elektrības rēķina aiziet obligātā iepirkuma izdevumu segšanai. OIK aprēķina formula ir sarežģīta, bet, piemēram, kādā reālā novembra elektrības rēķinā, kura kopējā summa mazliet pārsniedz piecus eiro, OIK daļa ir apmēram viens eiro. 33 eiro rēķinā OIK daļa ir apmēram 5 eiro.
Faktiski tās ir subsīdijas elektrības ražotājiem, kuras ieviesa, lai veicinātu zaļo enerģiju, bet lobijs panāca, ka tās maksā arī gāzes koģenerācijas stacijām. Atbalsta sistēma bija dāsna, bizness zēla un plauka. Un kopējās summas ir ievērojamas.
Šogad pirmajā pusgadā caur obligātā iepirkuma sistēmu uzņēmēji saņēmuši 56 miljonus eiro, pērn visa gada laikā – 189 miljonus.
Tos sedz visi elektrības patērētāji, tātad ar savu artavu piedalās arī Zentas kundze.
Apsūdzētais uzņēmējs: nav skaidra regulējuma
Latvijas Radio devās uz Tukumu, kur intervijai uzrunāja šķeldas koģenerācijas stacijas īpašnieka – firmas "Tukums DH" – valdes locekli Jāni Tenbergu. Viņš šobrīd ir vienīgais Latvijā, kuram par krāpšanos elektroenerģijas obligātajā iepirkumā draud seši gadi cietumā – reāla brīvības atņemšana, nevis nosacīts sods.
Tenbergs intervijai piekrita un tikās ar Latvijas Radio dienu pēc tam, kad Augstākajā tiesā šajā lietā ierosināta kasācijas tiesvedība. Tas nozīmē, ka bargais apgabaltiesas spriedums vismaz pagaidām nav stājies spēkā.
Latvijas Radio: Vai jūs bijāt gatavs, ka spriedums varētu stāties spēkā?
Jānis Tenbergs: Protams!
Kā tas izpaudās – jūs tiešām sagatavojāt mantiņas, ka tūlīt jāiet cietumā sēdēt?
Nē, es jau nezinu, kāda tā kārtība ir, kā tas pēc tam viss tiek organizēts, bet jā, protams, ka varianti tādi ir. Zinot, kā mums gāja abās pirmajās tiesu instancēs – gan pirmajā, gan otrajā –, tad īsti tādu ilūziju nav.
Par krāpšanos obligātā iepirkuma ietvaros pirmās instances tiesa Tenbergam piesprieda 3 gadus cietumā un 2,5 miljonu eiro atmaksu. Apsūdzētais lēmumu apstrīdēja, bet apgabaltiesa sprieda vēl bargāk – cietumsodu dubultoja uz sešiem gadiem, saglabājot prasību atmaksāt naudu.
Tenbergs apsūdzību uzskata par nepamatotu: "Strīds jau īstenībā ir par to, kādām iekārtām ir jābūt iekļautām pašpatēriņā un kādām nav, jo
tāda skaidra regulējuma jau nav un nekad arī nav bijis."
Te jāpaskaidro, ka koģenerācijas stacijas par paaugstinātu cenu valstij obligātajā iepirkumā varēja pārdot tikai to elektroenerģiju, kas tām palikusi pāri pēc elektrostacijas pašpatēriņa norēķina. Kad pirms pāris gadiem valsts nolēma ciešāk pievilkt grožus tā dēvētajiem OIK biznesmeņiem, pārbaudēs izrādījās, ka virkne koģenerācijas staciju valstij par paaugstinātu cenu pārdod pilnīgi visu saražoto vai ļoti tuvu tam, bet pašu vajadzībām iepērk klāt elektrību par tirgus cenām.
Firma "Tukums DH" bija viena no tām, kas siltuma ražošanai nepieciešamo elektrību piepirka klāt. Kriminālprocesā aprēķināts, ka šādā veidā, krāpjoties ar pašpatēriņu, stacija laikā no 2013. līdz 2019. gadam, kad tai atņēma tiesības pārdot elektrību obligātajā iepirkumā, nepamatoti saņēmusi 2,5 miljonus eiro.
"Tas ir katrā dokumentā savādāk. Policijas izmeklētājas apsūdzībā vai par lietas nodošanu kriminālvajāšanai ir viens skaitlis, prokuroram apsūdzībā – cits skaitlis, enerģijas publiskais tirgotājs, ko bija rēķinājis, tur ir pavisam cits skaitlis, kas par miljonu atšķīrās no ministrijas prasītā," norādīja Tenbergs.
Viņš uzskata, ka tiesas nav ņēmušas vērā visas pretrunas aprēķinos, kā arī to, ka pašpatēriņš skaidri definēts tikai pirms pāris gadiem, nosakot, ka tajā jāierēķina stacijas visas izmaksas līdz pat pēdējai stacijā izmantotajai tējkannai.
"Tukums DH" pašpatēriņā neieskaitīja elektrības izmaksas, kas radās koģenerācijas stacijas siltuma ražošanas procesā. Tenbergs uzsvēra, ka daudzus gadus uzraugiem par to nav bijuši nekādi iebildumi. Tagad attiecināt šo prasību ar atpakaļejošu spēku neesot godīgi.
Jānis Tenbergs: Ja viņi man paskaidrotu, kāpēc tas spriedums ir tāds, [..] apgāztu mūsu argumentus, es vispār būtu sakrāmējis somu un aizietu pats. Bet viņi to nevar izdarīt.
Labi, jūs sakāt, ka šajā gadījumā jūs esat bijuši godīgi, jūs visu pašpatēriņu norēķinājuši nost..
Un pat, ja ir kādas kļūdas darbībā, tad to var risināt savādāk. Nezinu… Ja viņi pierāda, ka mēs esam saņēmuši par daudz, atdodiet naudu atpakaļ.
Jūs būtu apmierināts, ja tā būtu tikai administratīvā lieta?
Protams.
Tenbergs uzskata, ka valsts iestāžu pēdējo gadu aktivitātes obligātā iepirkuma saņēmēju uzraudzībā patiesībā esot ar mērķi likvidēt šo biznesu kā tādu, lai izpildītu politiķu pirms iepriekšējām vēlēšanām dotos solījumus.
Jūs tiešām domājat, ka tur viss bija kārtībā? Ar to atbalsta sistēmu, kāda tā bija izveidota, kā netika uzraudzīta un ko visi Latvijas iedzīvotāji apmaksāja?
Cilvēcīgi – es nesaku, ka tas ir pareizi un ka tam tā būtu jābūt. Bet, ja valsts ir tādu sistēmu radījusi, tādus noteikumus, un ļāvusi strādāt, tad izdomājiet veidu, kā savādāk to visu… Nezinu – visiem termiņš beidzās. Tie 10 gadi pienāk, viss, brīvi, neko nepagarinām. Ir kaut kāds termiņš, tu rēķinies, paņem kredītu. Bankas arī diezgan labu naudu pazaudējušas šajā. Un tagad tās krimināllietas… Cik es dzirdu no kolēģiem, tur visi uz mani gaidīja ļoti, ļoti, ļoti gaidīja, jo tādu ir ļoti daudz! Viņi saka – ja mums jāiet tavu taku, mēs braucam prom. (smejas) Nu, tā nedrīkst! Kaut kādam samērīgumam ir jābūt.
Nu, nevar vienkārši tāpēc, ka mēs izdomājām visu nolikvidēt, tad visiem tagad krimināllietas un visus cietumā.
Ar "Tukums DH" saistīta kāda skaļi izskanējusī epizode 2018. gadā. Uzņēmumā uzietais risinājums siltuma izmantošanai ekspertus pamatīgi pārsteidzis – vasarā, kad gaiss iesila līdz 30 grādiem, stacijā saražotais siltums tika izkūpināts gaisā, skaidrojot, ka tiek žāvēta šķelda.
Tenbergs nesteidz piekrist pārmetumam par nesaimnieciskumu: "Bet kas kuram ir saimnieciski! [..] Ja no 50%, pieņemsim, tiek izžāvēts materiāls uz 20%, protams, ka tas ir saimnieciski izdevīgi."
Viņš norādīja, ka toreiz konkrētajā epizodē bija iesaistīta kāda cita firma. Uzņēmumu reģistrā gan redzams, ka viņš pats ar to arī šobrīd ir saistīts.
Turklāt par saražotā siltuma iespējami nelietderīgu izmantošanu "Tukums DH" pretenzijas kriminālprocesa apsūdzībā nav bijušas. Tā ir tikai par krāpšanos ar pašpatēriņu.
Apsūdzības aplēsto pārmaksu 2,5 miljonu eiro apmērā Tenbergs nevarēšot atmaksāt: "Te jau vairs nav runa par atmaksāšanu. Ja spriedums stājas spēkā, tad tas viss tiek izsolē pārdots un ieskaitīts budžetā. Mums jau strādāt vairs neviens neļaus. Tad es eju cietumā, un tur tiek pārdots viss, kas tur ir."
Kriminālprocesi pret 11 firmām un diviem ierēdņiem
Tomēr koģenerācijas stacijas "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs nav vienīgais, kuram draud kriminālatbildība par pārkāpumiem obligātajā iepirkumā. "Šobrīd mēs pret 11 uzņēmumiem esam pabeiguši izmeklēšanu un nosūtījuši kriminālvajāšanai," informēja Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes pirmās nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.
Izmeklēšana pabeigta un nodota apsūdzību celšanai arī kriminālprocesā, kas ierosināts pret diviem Ekonomikas ministrijas ierēdņiem par nepienācīgas kontroles nodrošināšanu. Viens no viņiem ministrijā vairs nestrādā.
Neviena augstāka amatpersona pie atbildības netiek saukta, lai arī OIK biznesmeņu ziedu laikos ekonomikas ministri mainījās viens pēc otra. Gadiem netika darīts nekas, lai reāli kontrolētu šo bagātīgi subsidēto biznesu.
Tikmēr tā dēvētie OIK uzņēmēji dāsni ziedoja partijām.
Piemēram, jau pieminētās firmas "Tukums DH" viens no patiesā labuma guvējiem Uldis Mierkalns kopš 2005. gada partijām "Jaunais laiks" un "Latvijas attīstībai" saziedojis 115 tūkstošus eiro, savukārt citā obligātā iepirkuma kriminālprocesā figurējušās "Remars-Rīga" koģenerācijas stacijas bijušais akcionārs, uzņēmējs Vasilijs Meļņiks "Vienotību" veidojošajām partijām un Tautas partijai kopš 2011. gada partijām noziedojis 74 tūkstošus eiro.
Valsts policijā šobrīd izmeklēšana turpinās vēl par 13 staciju iespējamiem pārkāpumiem. "Tas sākās ar šīm konteineru shēmām. Tur bija septiņi uzņēmumi, kas nebija nodevuši stacijas, un viņi bija krāpušies, lai saglabātu šīs tiesības. Viņi izkrāpa tiesības saņemt obligāto maksājumu 10 gadus. Pārējie uzņēmumi ir jau klasika – tas ir tas saucamais pašpatēriņš. Tas ir, kad uzņēmumam bija jānodrošina sava visu iekārtu nodrošināšana ar savu saražoto elektrību un tikai tas, kas palika pāri pēc saražošanas, viņi drīkstēja pārdot publiskajam tirgotājam ar obligātā iepirkuma komponenti. Sanāk trīskāršā apmērā iegūt šo maksājumu. Un uzņēmumi, lai maksimizētu sev peļņu, savu stacijas elektrības patēriņu nodrošināja no ārpuses. Tādā veidā nelikumīgi ieguva divas trešdaļas no šīs summas, kas tika izmaksāta," skaidroja policijas pārstāvis Raitis Kalnačs.
No visām kriminālvajāšanai nodotajām lietām izkrāptās naudas apmēra ziņā līderis ir "Tukums DH" ar 2,5 miljoniem eiro, bet pārējām stacijām aprēķinātā pārmaksa esot vidēji ap pusmiljonu eiro.
Kriminālprocesi policijā gan šobrīd nav ierosināti par visām stacijām, kur konstatēta iespējama krāpšanās ar pašpatēriņu. Policija iepriekš bija apzinājusi aptuveni 100 stacijas, kurās varētu būt bijuši pārkāpumi, taču šobrīd darba kārtībā ir vien ceturtā daļa.
"Nu, mēs rindas kārtībā ejam, jo procesuālie termiņi, ekspertīzes neiet tik ātri, kā mēs gribētu," sacīja Kalnačs, piebilstot, ka "laiks rādīs", kas notiks ar pārējām 75 stacijām.
59 lēmumi par valsts atbalsta atcelšanu
Pērnā gada sākumā elektroenerģijas obligātā iepirkuma saņēmēju uzraudzību pārcēla no Ekonomikas ministrijas uz tās padotības iestādi – Būvniecības valsts kontroles biroju. Tas ar jaunu sparu pievērsies kontroles pienākumiem.
"Uzraudzību mēs īstenojam divos virzienos. Ir administratīvās pārbaudes, kuras ietvaros mēs pārbaudām pārskatus, ko komersanti iesniedz, mēs pieprasām datus, pieprasām papildu informāciju, darām secinājumus, rīkojamies. Tad vēl liela uzmanība šogad tika pievērsta pamatlīdzekļu nolietojumam, kas arī būtiska lieta, jo faktiski valsts atbalsts ir līdz brīdim, kad nenolietojas pamatlīdzekļi," pastāstīja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina.
Birojs kontrolējot ne vien pamatlīdzekļu nolietojumu, bet arī regulāri uzrauga nodokļu nomaksu un organizē klātienes pārbaudes uz vietas elektrostacijās. "Mums ir izstrādāti skaidri kritēriji. Mums ir izveidota kontroles grupa, piesaistot arī citu iestāžu ekspertus gan meteoroloģijas jomā, gan siltumtehniskā jomā.
Tā ka tur ir profesionāla komanda, kas arī ir iesaistīta uzraudzības aktivitātēs, ko mēs īstenojam," norādīja Mjakuškina.
Konstatējot būtiskus pārkāpumus, birojs var atcelt tiesības pārdot elektroenerģiju valsts obligātajā iepirkumā. "Valsts atbalsts ir privilēģija, kas uzliek noteiktus pienākumus ražotājiem. Normatīvajos aktos šobrīd ir ļoti strikti pateikts, pie kādām neatbilstībām seko kāda rīcība," sacīja Mjakuškina.
Kontroles pasākumu rezultātā un dabiskā ceļā, beidzoties termiņam, kad uzņēmums var pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā,
kopš pērnā gada sākuma obligātā iepirkuma staciju skaits sarucis no 337 uz 269 elektrostacijām.
"Kopā mums pa šo periodu ir pieņemti 59 lēmumi, ar kuriem mēs attiecīgi atceļam tiesības saņemt valsts atbalstu," norādīja kontroles biroja vadītāja.
Pie noteiktām neatbilstībām birojam šobrīd ir arī pienākums atprasīt nepamatoti vai nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu, ja tāds ir konstatēts. "No visiem tiem lēmumiem 33 lēmumi bija, kuros mēs arī pieprasījām atgriezt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto atbalstu. Tas būs par diviem gadiem – 2020. un 2021.gads, jo es tagad runāju tikai par to periodu, kurā birojs nodarbojas ar šo uzraudzības funkciju. Tā kopējā summa ir 4,1 miljons, jo regulējums šobrīd skaidri pasaka – pie noteiktām neatbilstībām, nu, piemēram, nav ieviesta uzskaites sistēma. Konstatējot, ka šādu uzskaites sistēmu ražotājs nav ieviesis, tad, pieņemot atceļošu lēmumu, ir arī jāatprasa izmaksātās summas no pēdējā iesniegtā gada pārskata," skaidroja Mjakuškina.
Tātad šobrīd birojs var prasīt atmaksāt nelikumīgi saņemto, ja tāds ir konstatēts, faktiski par ļoti īsu periodu, kas ir kopš brīža, kad uzņēmējs iesniedzis pēdējo gada pārskatu. Tas notiek administratīvā kārtā. Savukārt kriminālprocesos var atprasīt arī par senāku periodu, kā tas noticis "Tukums DH" lietā, taču tas prasa pavisam citu valsts resursu ieguldījumu, lai kriminālprocesuālā kārtībā savāktu pierādījumus un virzītu lietu uz tiesu.
Vajadzīgie noteikumi – iestrēguši
"Pagājušogad bija izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, kas dotu iespēju uzraudzības iestādei administratīvā procesa ietvaros atprasīt nepamatoti vai nelikumīgi izmaksāto summu par periodu, par kuru iestāde var pierādīt, ka šīs summa ir nepamatota. Bet šobrīd tie noteikumi ir izstrādāti, bet pagaidām nav pieņemti," pastāstīja Mjakuškina.
Iemeslus, kāpēc noteikumi nav pieņemti, viņa aicināja skaidrot Ekonomikas ministrijā, kas par to atbildīga. Viņa vien atgādināja, ka šie jautājumi skar lielu naudu un saskaņošanas process ir sarežģīts.
"Es domāju, ka ir jābūt politiskajai gribai, ja ir vēlme risināt sarežģītus jautājumus. Es domāju, – ja jautājums vēl nav pavirzījies, droši vien tā nav pietiekama," pauda kontroles biroja vadītāja.
Līdzās Ministru kabineta noteikumiem, kas ļautu birojam pieprasīt atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemtās summas par periodu, kuru birojs var pierādīt, iestrēguši vēl kādi citi būtiski grozījumi. Arī šie grozījumi Ekonomikas ministrijā ir uzrakstīti jau pērnā gada nogalē, bet netiek virzīti tālāk skatīšanai Ministru kabinetā. To mērķis ir novērst pārkompensāciju valsts obligātajā iepirkumā.
Būtību skaidroja Mjakuškina: "Uzraudzības aktivitātes, ko mēs esam īstenojuši, kad mēs pārņēmām šo funkciju, atsevišķās stacijās mēs secinājām, ka tur īsti nebija investīciju. Ņemot vērā to, ka tās tehnoloģijas, tās iekārtas ir ļoti vecas un faktiski tā pirmšķietami stacijas faktiskais tehniskais nodrošinājums neatbilst līmeņatzīmēm. Līdz ar to viens no jautājumiem, kuru ar jaunajiem noteikumiem ir plāns risināt, ir pārkompensācijas novēršana, tai skaitā paredzot, ka aprēķini tiks veikti, balstoties uz faktiskiem datiem, protams, par atsevišķiem kritērijiem saglabājot līmeņatzīmi. Līdz ar to tajā brīdī, kad šie noteikumi tiks pieņemti, mums būs jāpārrēķina visām stacijām aprēķins, ņemot vērā faktisko situāciju, lai lemtu, vai saglabāt atbalstu, vai, iespējams, tas ir jāsamazina, lai nepārkompensētu šo staciju. Tā ka šis ir ļoti būtisks jautājums."
Biroja vadītāja atturējās minēt grozījumu iespējamo finansiālo ietekmi. Precīza aina būtu redzama pēc pārrēķiniem.
"Ja mēs runājam par valsts atbalstu, šeit ir nozīme katram centam, jo tā ir sabiedrības nauda. Es varbūt atkārtojos, bet man ļoti gribētos, ka tomēr tie, kas mūs klausās un strādā, viņi to sadzird.
Tā ir tā mūsu kopīgā nauda, ko mēs maksājam, un gribētos, ka to naudu saņem pamatoti," piebilda Mjakuškina.
Saskaņošanai veltīts gads
Par Ekonomikas ministrijā uzrakstītajiem, bet valdībā tā arī nepieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Latvijas Radio viedokli lūdza ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam. Viņš politikā iesoļoja no partijas "KPV LV", kas pirms vēlēšanām nāca ar saukļiem likvidēt OIK, bet tagad ministrs pārstāv Nacionālo apvienību.
"Ir bijuši dažādi, ja nekļūdos, termiņi, līdz kuriem to vajadzēja īstenot, taču uzreiz jau pēc šī deleģējuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sāka strādāt pie šiem noteikumiem, ar kuru palīdzību tiks precizēts tehnoloģiskais cikls, lai nebūtu iespējams mākslīgi sadalīt OIK stacijas," sacīja Vitenebergs.
Jāpiebilst, ka šī problēma zināma jau vairākus gadus. Tā kā valsts dāsnāk atbalsta mazās elektrostacijas nekā lielās, atsevišķi komersanti iemanījās mākslīgi sadalīt elektrostacijas maziņās, lai arī dabā tās varēja atrasties pat vienā istabas izmēra telpā. Uz papīra tās tika noformētas kā atsevišķas juridiskas vienības ar nelielām jaudām.
Tādējādi, pareizi sakārtojot papīrus, piemēram, pāris stacijas Daugavpilī papildus jau tā dāsnajam valsts atbalstam piepelnīja vairāk nekā 7 miljonus eiro faktiski par neko. Jo kopējais elektrostacijās saražotais un valstij pārdotais elektrības apjoms no tā nemainījās.
Ar jaunajiem noteikumiem iecerēts risināt arī problēmas, kuras minēja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja. "Atbalsta atgūšana un šis 20 gadu atbalsta cikls – tā kā pietiekami nozīmīgas lietas. Saskaņošanas procesā ir bijuši ļoti daudz iesniegumu, dažādi priekšlikumi, divi noteikumi un katrā vairāk nekā 70 šādi iesniegumi. Un ministrija ar šiem iesniegumiem un priekšlikumiem ir strādājusi," pauda ministrs.
Lai arī saskaņošanai veltīts gandrīz gads, tagad konstatējuši, ka vienoties, visticamāk, neizdosies.
"Tādu pilnīgu saskaņošanu bez iebildumiem acīmredzot šādiem noteikumiem nav iespējams saņemt. Tādēļ esam iesnieguši atkārtoti valsts sekretāru sanāksmē," sacīja politiķis, norādot, ka tas noticis decembra sākumā.
Atbilstoši Elektroenerģijas likumam šiem noteikumiem jau bija jābūt spēkā no šā gada janvāra. Pēc intervijas ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka valsts sekretāru sanāksmei tie no jauna pieteikti tikai 7. decembrī – tas ir nedēļu pēc tam, kad radio nosūtīja Vitenbergam lūgumu komentēt situāciju saistībā ar šiem noteikumiem.
Ministrs gan noliedza, ka žurnālistes interese būtu sekmējusi noteikumu virzību, un pauda cerību, ka noteikumus pieņems: "Es teiktu, ka tas darbs, lai atsijātu graudus no pelavām, norit sekmīgi. Tiešām ceru, ka valsts sekretāru sanāksmē tiks panākts lēmums un ar šiem noteikumiem mēs varēsim iet uz priekšu, lai tad būtu visi resursi Būvniecības valsts kontroles biroja rokās, lai ar šo jautājumu varētu strādāt."
Pārmet centienus piemērot ar "atpakaļvērstu spēku"
Būvniecības valsts kontroles biroja būtiskie noteikumi, visticamāk, izpelnīsies asus iebildumus no elektrostaciju īpašniekiem.
Pirms mēneša atklātā vēstulē Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un Latvijas sabiedrībai virkne obligātā iepirkuma uzņēmēju aicināja veikt "Būvniecības valsts kontroles biroja darbības vērtējumu un fundamentāli pārskatīt patvaļīgo prasību piemērošanu atjaunojamo energoresursu stacijām".
Vēstuli parakstījis arī Latvijas Hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Jānis Irbe: Tā problēma ir, protams, esošajā, pastāvošajā likumā un noteikumos un, protams, atkal, no otras puses, izpratnē par attiecīgo noteikumu un normu piemērošanu.
Latvijas Radio: Palīdziet man saprast, kas tad tur ir slikts, ja valsts beidzot pēc tik daudziem gadiem ir sākusi reāli kontrolēt to, vai stacijas izpilda šos noteikumus. Kādēļ jūs visi tik ļoti iebilstat pret to?
(Smejas) Nē, nē, kas tur slikts… Visus visās malās kontrolē. Bet šīs nav jauns - tādas kontroles. Ja tā runā pēc taisnības, tad vispār kontroles kā tādas vienmēr ir pastāvējušas.
Problēma esot, ka noteikumus visu laiku pārveido: "Katrā tajā uzlabotajā, viņuprāt, redakcijā nāk arvien jaunas, jaunas normas, kaut kādas prasības atpakaļvērstas.
Pati būtiskākā problēma visā šajā sāgā ir tā, ka kaut ko valsts nemitīgi cenšas piemērot ar atpakaļvērstu spēku."
Pēc Irbes teiktā, visa atbalsta sistēma šobrīd esot tik ļoti sabojāta un ačgārna, ka nekādas ilgtermiņa perspektīvas uzņēmēji vairs nesaskatot. "Es varu arī aiziet projām un darīt kaut ko citu kā uzņēmums. Tikai tādā gadījumā, lūdzu, nesakiet, ka es vēl te kaut ko kādam esmu parādā par to, ka kāds ir izdomājis, ka esmu parādā. Šķiramies nevis kā ienaidnieki un ne kā draugi, bet vienkārši šķiramies kā divas līgumslēdzēju puses, un mums vairāk nav nekādu attiecību. Par to ir runa," sacīja Irbe.
Kā dzirdams, jaunie grozījumi varētu raisīt asas diskusijas.
Latvijas Radio: Kurā datumā viņus varētu skatīt valsts sekretāri?
Jānis Vitenbergs: Mēs šobrīd strādājam pie tā, lai tā būtu nākamā ceturtdiena.
Latvijas Radio: Tieši tad, kad mūsu raidījums ies gaisā.
Jānis Vitenbergs: Tad varbūt jāpagaida raidījums, lai apstiprina noteikumus. (smejas)
