Migrācijas politika ES: Itālijas gadījums - starp palīdzību un stingrākiem ierobežojumiem

Medijus nebeidz pāršalkt regulāras ziņas par nelegālajiem imigrantiem Vidusjūrā pie Itālijas krastiem. Viena no jaunākajām vēstīm – BBC ziņoja, ka starp aptuveni 600 imigrantiem, kuri bijuši ceļā uz Pocalo pilsētu, atrasti 30 miruši cilvēki. Turklāt pērn pie Lampedūzas salas Itālijā dzīvību zaudēja 360 cilvēki. Šogad Itālijā jau ir ieradušies 60 000 nelegālo imigrantu. Līdzās mediju ziņām skaļi savu nostāju pauž Itālijas valdība, aicinot Eiropas Savienībai (ES) palīdzēt problēmu risināšanā un norādot, ka Itālija viena nespēj tikt galā ar tik lielu bēgļu un migrantu pieplūdumu.

Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule skaidro, ka migrācijas politika ES kopumā ir ļoti komplekss jautājums. Pēdējos 20 gadus tas ir politisko debašu centrā – gan Eiropas nacionālajās valstīs, gan ES kopumā. Un galvenā tendence pēdējos 10 gados ir sabiedrības pieprasījums pēc stingrākiem likumiem, ierobežojot gan legālo, gan nelegālo migrāciju. Un respektīvi Lampedūzas gadījums, kad nelegāli tiek pārvadāti cilvēki, principā tā ir cilvēku kontrabanda, ko ES neuzskata par kaut kādā veidā normalizējamu lietu.

Tikmēr Itālijas iekšlietu ministrs Andželīno Alfāno nikni pārmet ES nespēju un negribēšanu palīdzēt: „Eiropas Savienības paziņojumi ir uz robežas ar provokāciju un izsmieklu. Viņi grib, lai skaidrojam vēlreiz, ka patvēruma prasītāji nevēlas palikt Itālijā, bet Eiropā. Šādi Eiropas pilsoņu sirdīs Eiropa mirst. Mēs to esam teikuši galotņu tikšanās reizēs, esam rakstījuši vēstules. Šī ir birokrātiskā vēstulīšu Eiropa. Eiropa, kas mirušo drāmas laikā sūta un gaida vēstulītes."

Sakām skaidri un gaiši Eiropai: vai nu prezidē uz Vidusjūras robežas kopā ar mums, vai arī visus tos, kas meklē politisko patvērumu, sūtīsim, kur viņi grib nokļūt, tas ir, uz pārējo Eiropu, jo viņi negrib palikt Itālijā,” sacīja Itālijas iekšlietu ministrs.

Ministra Alfāno teikto spilgti ilustrē arī Itālijas premjers Mateo Renzi, sacīdams, ka „šī Eiropa nav cienīga saukties par civilizētu Eiropu”.

Kamēr šie cilvēki ir bez statusa un kamēr migrantiem, kā to prasa Dublinas vienošanās, nav piešķirts bēgļa statuss, viņiem nekas nepienākas, skaidro Inese Šūpule: „Traģēdija ir tāda, ka nelaimes gadījumā cilvēkiem ir jāsniedz palīdzība, bet ES izpratnē tās ir nelegālas darbības. Cilvēki ir maksājuši, lai nelegāli iekļūtu ES teritorijā. Attiecībā uz bēgļiem, kas ir lielā mērā Lampedūzas stāsts, cilvēki, kas maksā kontrabandistiem, lai iekļūtu ES – lielā mērā viņu mērķis nav iekļūt Itālijā. Viņi gribētu nokļūt Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā – tur viņiem ir draudzīgāki nosacījumi kā bēgļiem. Patiesībā par to ir diezgan plaša diskusija. No vienas puses ir bēgļi. Tie bēgļi, kas ir jau iebraukuši ES un viņiem ir jāsaņem pilnas cilvēktiesības, tās ir jānodrošina, bet šī norma stājas spēkā tikai tajā brīdī, kad cilvēks ir saņēmis šo bēgļa statusu.”

Tikmēr britu izdevuma „The Guardian” veiktā pētījumā un intervijās turpināts skaidrot Itālijas pozīciju. Itālijas Sarkanā Krusta prezidents Rosario Valastro norādījis, ka nereti vairāku dienu ietvaros jāmēro liels attālums starp dažādām pilsētām, ostām, lai palīdzētu bēgļiem. Valastro skaidroja, ka mēdz būt situācijas, kad būtu jābūt vienā un tanī pašā vietā vienlaikus. Viņa brīvprātīgie palīgi ir ļoti noguruši, bet pašam jau ir bail, jo nākotne nerādās labāka. Turklāt jūlijā, augustā un septembrī situācija solās būt vēl dramatiskāka.

Pie mums nonāk laivas ar vīriešiem, sievietēm, kas bēg no valstīm, kurās karo, kurās liela nabadzība. Pirmā lieta ir garantēt viņu veselību,” norāda Itālijas Sarkanā Krusta prezidents.

Vēl janvārī intervijā Latvijas Radio Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Mariks Petrušins skaidroja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībā būs efektīvāka sistēma nelikumīgas migrācijas novēršanai, atklāšanai un apkarošanai. Savukārt Vācijas Zaļo partijas deputāte Eiropas parlamentā Ska Kellere „Euranetplus” raidījumā norādīja, ka kopš Lampedūzas traģēdijas uzlabojumi tika veikti – taču tiešām tikai robežuzraudzībā un nevis cilvēku glābšanā.

Pētniece Lampedūzas gadījumu salīdzina ar lakmusa papīrīti, kas parāda, ka Eiropa ir cietoksnis. Ar ieeju gan. Bet ne katram.

„Tas ir ar daudziem vārtiem un iespējām iebraukt, bet tas ir aizsargāts, un Eiropa negrib laist iekšā nelegālos imigrantus. Visas integrācijas programmas – trešo valstu valstspiederīgajiem. Imigrācijas fonds, kas ir liels fonds, dala līdzekļus ES valstīm tieši ieceļojošo imigrantu integrācijai. Taču tikai legālajiem. Tiem, kas ir ieguvuši legālu statusu,” skaidro Inese Šūpule.

Savukārt ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma jūlija sākumā paziņoja, ka nekādi jauni līdzekļi netiks piešķirti, lai palīdzētu Itālijai tikt galā ar migrantu pieplūdumu.

Turklāt Itālijai jāspēj sakārtot situācija ne tikai ar bēgļiem no Āfrikas, bet arī ar ienācējiem tepat no Eiropas.

„Tāda ir šī Eiropas politika. Neteiktu, ka tā ir bezspēcīga. Tā ir savas intereses aizstāvoša un mēģina novilkt robežas. Tas ir par Lampedūzas gadījumu. Ja kopumā par Itālijas gadījumu, principā Āfrikas migrācija nav pati lielākā problēma Itālijā. 51% migrantu ir no Eiropas un tikai 22% – no Āfrikas. Galvenā lielākā imigrantu grupa ir rumāņi, kas viņiem ir apmēram viens miljons imigrantu, un kopumā vispār ir 4 miljoni no 60 miljoniem Itālijas iedzīvotāju. Tie ir apmēram 8%. Tas ir krietni vairāk nekā Latvijā imigranti. Un ir šis spiediens uz ārējām robežām, par ko arī satraucās Itālijas valdība,” norāda Šūpule.

Pētniece arī atzīst - arī Latvijā būtu jāaizdomājas par imigrācijas problēmu: „Viennozīmīgi Latvija arī nav pasargāta no šādas situācijas, ar ko sastopas Itālija.

Piemēram, ko mēs darītu situācijā, ja mums klauvētu pie robežas, teiksim, 50 tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju, kas gribētu kļūt par bēgļiem Latvijā? Skaidrs, ka Latvijā nav tādas institūcijas, kas to var risināt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti