ĪSUMĀ:

• Eksperts par runas formu: Putins pieturas pie galda, jo saprot - ķermeņa valoda var nodot satura neatbilstību nodomiem.
• Putins norāda uz NATO un ASV it kā radītajiem draudiem. Eksperte noraida Putina argumentu par NATO solījumu nepaplašināties.
• Putins Rietumus sauc par melu impēriju. Eksperts: tā ir alternatīva tēzei par PSRS kā naida impēriju no Aukstā kara laikiem.
• Putins piesauc neonacismu Ukrainā, ko NATO atbalstot. Eksperti: tā nav jauna retorika, bet Rietumi neatbalsta neonacistus.
• Putins grib Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju. Eksperts: tas ietver vēršanos pret amatpersonām un arī vienkāršajiem cilvēkiem.
• Putins netieši piedraud citām valstīm, lai tās neiejauktos. Eksperts: Putinam starptautiskajā arēnā īsti nav ar ko lepoties, tāpēc atgādināja par kodolieročiem.

2022. gada 24. februārī plkst. 6 pēc Maskavas laika Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar 27 minūšu uzrunu. Tai beidzoties, atskanēja zalves – munīcijas sprādzieni Ukrainas teritorijā. Tā bijusi Putina kara runa, un Krievija iebrukusi Ukrainā.

LTV kopā ar ekspertiem – NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") vecāko eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili un Latvijas Universitātes pētnieku, vēstures doktoru un politologu Ojāru Skudru – analizē, kādi argumenti Putinam likušies pietiekami, lai iebruktu suverēnā valstī, cik lielā mērā viņa teiktais attiecas tikai uz Ukrainu un kādi ir draudi citiem. Raidījums vērtē šo runu, jo informatīvie ieroči mūsdienu karā ir ne mazāk svarīgi par lidmašīnu un karavīru skaitu un ir vērts tos pārzināt.

Runas forma

Pirms satura vērtēšanas raidījums aicināja tā formu vērtēt lietišķās komunikācijas trenerim Oskaram Priedem: "Skaidrs, ka Putins šo runu zināja ļoti labi. Es esmu par 95% pārliecināts, ka viņš lasīja no titru mašīnas, skatoties objektīvā, kuram priekšā spogulis un kur viņš redz tekstu. (..) Es nezinu, vai viņš to pats rakstījis vai viņam tā ir uzrakstīta, bet katrā ziņā tā ir viņa runa viennozīmīgi, jo visas runas laikā viņš nepārsakās nevienu reizi. Runa nav montēta, respektīvi, tur nav nekādi pārrāvumi. Un tādā ziņā sniegums ir ļoti labs."

Priede vērsa uzmanību uz detaļām, piemēram, Putina pieturēšanās pie galda. "Neaizmirsīsim, ka Putins ir labi trenēts cilvēks, viņš ir noteiktās struktūrās strādājis ļoti daudzus gadus, kur komunikācijai, neverbālās valodas izpausmēm pievērš ļoti lielu uzmanību. Tāda pieturēšanās pie galda ir laba iespēja kontrolēt savu žestikulāciju.

Viņš saprot, ka ķermenis to varētu nodot, ka ir neatbilstība saturam ar viņu patiesajiem nolūkiem un domām," skaidroja Priede.

Draudi no NATO un ASV

Militārā operācija Ukrainā, kā to pirms runas pieteica diktore, esot piespiedu, jo Krievijai neesot citu iespēju, esot jārīkojas, un tā ir pašaizsardzība. Šo motīvu viņš atkārtoja vairākas reizes. Jāņem vērā, ka Krievija pēc teritorijas ir pasaules lielākā valsts, bet, saskaņā ar Putina pausto, izrādās – apdraudēta gan pati tauta, gan suverenitāte.

Kā Putins atrod argumentus tam?

Putins norāda uz draudu pastāvēšanu. Pirmkārt, draudi no NATO vai precīzāk – no ASV, kas, izmantojot Padomju Savienības sabrukšanu, bez Krievijas ziņas tik izplešas un izplešas Eiropā. Par to Putins žēlojās daudz un īpaši spilgti, brīžiem mazohistiski.

"Par atbildi uz mūsu piedāvājumu mēs pastāvīgi saskārāmies vai nu ar cinisku mānīšanos un meliem, vai arī ar spiedienu un mēģinājumiem šantažēt. Bet tikmēr Ziemeļatlantijas alianse, par spīti visiem mūsu protestiem un raizēm, neatlaidīgi paplašinās. Kara mašinērija virzās."

"Ar visu jaunās mūsdienu Krievijas bezprecedenta atvērtību, ar gatavību godīgi sadarboties ar ASV un citiem Rietumu partneriem faktiski vienpusējas atbruņošanās apstākļos mūs uzreiz mēģināja piežmiegt, piebeigt un sagraut līdz galam."

Krievijai esot solīts, ka NATO uz austrumiem nepaplašināsies, bet…

"Piemānīja. Izsakoties tautas valodā, vienkārši uzmeta. Jā, bieži dzirdams, ka politika ir netīra. Iespējams. Bet ne jau tik ļoti. Ne jau tādā pakāpē."

Rezultātā Krievija esot kā upuris, jo NATO ieroči tagad plūst pie Krievijas robežām.

"Mūsu valsts situācija ar katru gadu pasliktinās un kļūst arvien bīstamāka. (..) Vienkārši turpināt vērot to, kas notiek, mēs vairs nevaram. Tas no mūsu puses būtu absolūti bezatbildīgi. Tālākā Ziemeļatlantijas alianses struktūras paplašināšana un aizsāktā Ukrainas teritorijas militārā apgūšana mums nav pieņemama."

Pārmetumi ASV un NATO no Putina puses nav nekas jauns. Turklāt pašlaik nav pēkšņu izmaiņu, lai Krievijai būtu tūlītēji draudi.

"Kā jau ierasts, prezidents Putins ne tikai lietoja daudz un bagātīgus apzīmējumus, bet arī ļoti tādus, teiksim, prezidenta valodai var būt nepieņemams apzīmējumus. Viņš teica, ka Rietumiem ir uzspļaut, viņi mūs uzmet," norādīja "Stratcom" eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili.

"Putins arī savās iepriekšējās runās skaidri un gaiši runā par to, ka NATO ir kaut kāda organizācija, kura par katru cenu vēlas pakļaut tieši Krieviju. Un, kas ir zīmīgi, arī šajā pēdējā kara pieteikšanas runā runa ir par konfliktu starp ASV un NATO un Krieviju, bet nav nekāda plašāka skatījuma, nav nekāda mēģinājuma teikt, ka NATO pretendē uz kaut kādu pasaules kundzību vai kaut ko tamlīdzīgu. Viss ir tikai par NATO un Krieviju un par to, kā NATO nerēķinās ar Krievijas drošības interesēm," vērsa uzmanību pētnieks Ojārs Skudra.

Bet vai kāds solīja NATO nepaplašināties un pievīla Krieviju? Ne gluži.

"Tas ir vecais stāsts. Šis apgalvojums, ka savulaik, kad notika Vācijas apvienošanās, NATO ir apsolījis nepaplašināties uz austrumiem. Bet to bijušais Padomju Savienības vadītājs Gorbačovs apstiprināja savā intervijā jau 2014. gadā, ka šāda noruna nekad nav bijusi. Runa 2+4 formātā, tātad divas Vācijas, ASV, Padomju Savienība, Lielbritānija, Francija vienojās par to, ka bijušajā sociālistiskajā Vācijas daļā netiks izvietoti NATO karaspēki, kas nav vācu armijas daļa, un netiks izvietoti stratēģiskie ieroči. Tas bija tas, par ko tika runāts. (..) Šī ir vēstures detaļa, ko vidusmēra cilvēks, kurš varbūt vēsturi pēdējo reizi ir mācījies vidusskolā, var  nezināt. Un tā ir tieši tā manipulācijas tehnika, ka mēs it kā velkam ārā kaut kādus faktus," skaidroja Lange-Ionatamišvili.

Pie manipulācijas tēmas lietišķās komunikācijas treneris Oskars Priede piebilda: "Viņš mēģina emocionāli pielipināt savu attieksmi klausītājam, un tas nāk caur tādām nopūtām – es esmu tā nogurusi no tām Rietumu neģēlībām, nu, saproti mani. Viņš mēģina šādā veidā [panākt], ka tas klausītājs, skatītājs, kurš skatās to visu, [domā]; jā, bāc, cik var?"

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz akcentiem, ka viņš atkārto kādu kodu: "Tātad ir diezgan elementāra tehnika, retorikas elements, ar kuru es pievēršu uzmanību. Tā ir slēpta pavēle: tagad ieklausies, es kaut ko saku, es atkārtošu vēlreiz! Un tev automātiski vienkārši gribas dzirdēt, pag, pag, ko tad viņš tagad teiks," skaidroja Priede.

Putins cenšas biedēt ar to, ka NATO ir pie Krievijas robežām. "Bailes ir spēcīgākais motivators, protams. Un Krievijas cilvēkam tiek iestāstīts, ka viņus četru minūšu laikā var vienkārši iznīcināt ar raķetēm, kuras tūlīt šaus no Ukrainas puses," skaidroja Lange-Ionatamišvili.

Krievija esot centusies novērst šos draudus, gribējusi vienoties, gaidījusi, cerējusi.

"Par spīti visam, 2021. gada decembrī mēs tomēr kārtējo reizi mēģinājām vienoties ar ASV un to sabiedrotajiem par drošības principiem Eiropā un par NATO nepaplašināšanu. Viss velti. ASV nostāja nemainās. Viņi neuzskata par vajadzīgu vienoties ar Krieviju šajā mums tik nozīmīgajā jautājumā. Tiecoties uz saviem mērķiem, viņi neievēro mūsu intereses. Un, protams, šajā situācijā mums rodas jautājums, ko mums darīt tālāk, ko gaidīt."

Jāatgādina, ka Putina minētais mēģinājums vienoties bija Krievijas ultimāts ASV un NATO, prasot nepalīdzēt Ukrainai un demontēt NATO dalībvalstu infrastruktūras visās valstīs, kuras NATO iestājās pēc 1997. gada Madrides samita. Tas attiektos arī uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kā arī uz Polijas un citām Austrumeiropas valstīm. Ultimātam komplektā bija Krievijas draudi – ja šādu drošības garantiju nebūs, tad Krievijai nākšoties pielietot militāri tehniskus risinājumus.

"Melu impērija" un "pseidovērtības"

Tāpat Putins savā kara runā veselu nodaļu velta tam, kā NATO un ASV nesodīti posta pasauli, liekot saprast, ka viņiem nevar uzticēties.

"Starp citu, paši Amerikas politiķi, politologi un žurnālisti raksta un runā par to, ka ASV iekšienē pēdējos gados izveidota īstena melu impērija. Tam grūti nepiekrist. Tā arī ir."

Arī ASV sabiedrotie esot tādi paši.

"Visas tās satelītvalstis ne tikai automātiski un pakļāvīgi piebalso un dzied līdzi par jebkuru tēmu, bet arī kopē tās uzvedību. Tāpēc pilnīgi pamatoti un ar pārliecību var teikt, ka viss tā saucamais Rietumu bloks, ko izveidojušas ASV pēc sava ģīmja un līdzības, arī būtībā ir tā pati melu impērija."

Vieni no meliem esot ASV argumenti iebrukumam Irākā, norādot, ka tur top ķīmiskie ieroči.

"Pēc tam izrādījās, ka tas ir falsificējums. Blefs. Nekādu ķīmisko ieroču Irākā nav. Neticami. Pārsteidzoši. Taču fakts paliek fakts. Tie bija meli visaugstākajā valsts līmenī."

"Melu impērija"? Vārdu izvēle Putina retorikā neesot nejauša.

"Tā ir zināma alternatīva tēzei par PSRS kā naida impēriju no Aukstā kara laikiem. Tas stereotips visādā ziņā vecākai paaudzei ir ļoti labi saglabājies. (..)Tātad ļaunuma impērijas pretstats – Rietumi ir kā melu impērija. (..) Vārdu sakot, tiek mēģināts apgalvot, ka Rietumu demokrātijas – kaut gan atkal tur neviena konkrēti netiek saukta, – ir runa tikai par NATO un Amerikas Savienotajām Valstīm, ir divi galvenie melu impērijas iemiesotāji. Līdz ar to tiek mēģināts pateikt auditorijai: ja reiz tā ir melu impērija, tad ir pilnīgi skaidrs, ka ticēt jūs nevarat pilnīgi nevienam vārdam, nekam no tā, ko viņi stāsta par sevi, par Ukrainu, par Krieviju un tā tālāk," Putina izmantoto retoriku skaidroja politologs Ojārs Skudra.

Apgalvojums par Irāku un ķīmisko ieroču neatrašanu ir taisnība, tomēr vērtējams kā selektīva faktu atlase. "Es piekrītu, un Tonijs Blērs arī taču ir vēlāk atzinis, ka patiesībā izrādījās, ka to ķīmisko ieroču tādos daudzumos Irākai nav, lai tos varētu uzskatīt par nopietnu argumentu. Atšķirībā no Sīrijas, kur ķīmiskie ieroči bija, bet kurus atkal Putins aizmirsa pieminēt, piesaucot Sīriju," norādīja Skudra.

Un visbeidzot, runājot par sliktajiem Rietumiem, Putins piesauca vērtības.

"Līdz pēdējam brīdim nav beigušies mēģinājumi izmantot mūs savās interesēs, sagraut mūsu tradicionālās vērtības un uzspiest mums savas pseidovērtības, kas saēstu mūsu tautu no iekšpuses. Tie ir uzstādījumi, kurus viņi agresīvi uztiepj savām valstīm un kuri ved tieši uz degradāciju un iznīcību, jo ir pretrunā ar cilvēka dabu. Tam nenotikt. Nekad un nevienam tas nav izdevies. Neizdosies arī tagad."

Par ko Putins īsti runā? Skaidroja Elīna Lange-Ionatamišvili no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra: "Es domāju, tur viss skaidrs, par ko ir runa – par sapuvušajiem Rietumiem jeb tā saucamo gejropu, kā tiek saukts Kremļa aprindās. Tas ir stāsts, un to viņš runā atkārtoti min, ka Krievija pārstāv gan tiesiskumu, gan morālās vērtības, gan labo, savukārt Rietumi pārstāv visu slikto. (..) Un, protams, ka skaidrs – jebkuram normālam cilvēkam vajadzētu būt Krievijas pusē, jo viņi pārstāv pareizās morālās vērtības un labo un taisnīgo."

Tātad saskaņā ar Putina retoriku NATO un ASV pazemojot Krieviju, radot apdraudējumu viņiem un Rietumu melu impērija neesot prognozējama, plus arī vēl nepareizās vērtības.

"Neonacisti Ukrainā"

Kāds krievu dusmām uz NATO un ASV sakars ar militāro operāciju Ukrainā?

Skudra skaidroja argumentāciju: "Krievija tad iesaistās šajā cīņā par pasaules pārdali. Un, kas attiecas uz Ukrainu, tad Ukraina šajā gadījumā ir jāsoda par to, ka tā esot faktiski kļuvusi par NATO un ASV koloniju, ar kuras palīdzību tiek mēģināts graut Krieviju."

Gluži tā gan Putins neteica, viņš lietoja citu retoriku.

"NATO vadošās valstis savu personīgo mērķu sasniegšanai atbalsta Ukrainā galējos nacionālistus un neonacistus, kuri savukārt nekad nepiedos krimiešiem un sevastopoliešiem viņu brīvo izvēli atkalapvienoties ar Krieviju. Viņi, protams, līdīs arī uz Krimu, tai skaitā arī uz Donbasu ar karu, lai nogalinātu, gluži kā Lielā Tēvijas kara laikā nevainīgus cilvēkus nogalināja ukraiņu nacionālisti, Hitlera atbalstītāji."

Tātad ukraiņi tiek saukti par nacionālistiem un neonacistiem, un NATO viņus atbalstot. Turklāt esot vēl briesmīgākas lietas.

"Viņi atklāti paziņo, ka pretendē uz vairākām citām Krievijas teritorijām. (..) Tas ir tikai laika jautājums. Viņi gatavojas, viņi gaida piemērotu brīdi. Tagad vēl pretendē arī uz kodolieroču iegūšanu."

Neko konkrētāk gan Putins neteica, bet par nacistiem atkārtoja vēlreiz.

"Man jāvēršas arī pie Ukrainas militārpersonām. Godājamie biedri, jūsu tēvi, vectēvi un vecvectēvi necīnījās ar nacistiem, aizstāvot mūsu kopējo dzimteni, lai šodienas neonacisti sagrābtu varu Ukrainā."

"Rietumu demokrātijām nav nekad bijusi šāda politika atbalstīt neonacistus vai viņu organizācijas.

Tieši otrādi, vienmēr ārkārtīgi rūpīgi jebkādas palīdzības sniegšanā tiek pārbaudīta gan dažādu organizāciju, gan indivīdu reputācija, lai izvairītos no šādām situācijām, ka tāda veida organizācijas atbalstītu. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Bet, teiksim, kas attiecas tieši uz to neonacisma kārts izmantošanu, viens, protams, ir vēsturiskā atmiņa, kas, kā mēs zinām, Latvijā ļoti spilgti joprojām darbojas, tikai citā interpretācijā, bet tā ir tikpat spilgta, vēl spilgtāk darbojas Krievijā uz iekšējo auditoriju," skaidroja Lange-Ionatamišvili.

Šāda retorika gan nav jauna. "Skatoties Krievijas politisko diskusiju šovu, varēja pamanīt, ka nacisma piesaukšana pastiprinājās tieši pēdējās nedēļās pirms šī kara, reāla militāra iebrukuma sākuma," zināja teikt Lange-Ionatamišvili.

Kas tieši ir Putina piesauktie nacionālisti un neonacisti? No vienas puses, radikāli noskaņojumi ir teju katrā valstī, arī Krievijā un Ukrainā. Kurus Putins īsti domā? 

"Viņš tur nerunā, neielaižas detaļās, nerunā par to, ka tur bija kaut kādas un ir joprojām, it īpaši Ukrainas rietumos labēji radikālas organizācijas, kur brīvprātīgie sākuma periodā – 2015., 2014. gadā – karoja Doneckā un tā tālāk. (..) Es domāju, ka vienīgais, kas te būtu jāuzsver, ka Putins nodala Ukrainas līderus, sākot no parlamenta un uz augšu līdz prezidentam – tie ir tie nacisti. (..) Šajā gadījumā nacisma tēze ir galvenokārt nesaistīta ar Krievijas vēsturi, kaut gan arī tiek piesauktas tās kļūdas un tā tālāk, bet galvenokārt saistībā ar to, ka tā melu impērija, tā Rietumu melu impērija ir izvēlējusies galējos ekstrēmistus un atbalsta viņus, un tie tad ir nonākuši tās Ukrainas vadībā. Tāpēc tā ukraiņi ir jāsoda," Putina pausto skaidroja Skudra.

"[Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, starp citu, to labi uzķēris un arī savā runā izmanto. Viņš saka: jūs saucat mani par nacistu, jā, jā, bet mana tauta, 8 miljoni aizgāja bojā, cīnoties ar nacistu, tad kā mēs varam šodien būtu nacisti," norādīja Oskars Priede.

Saskaņā ar Putina teikto – kur nacisti, tur arī genocīds, un Donbass jau to esot piedzīvojis.

"Vajadzēja nekavējoties pārtraukt to murgu. Genocīdu pret tur dzīvojošajiem miljoniem cilvēku, kuri cer tikai uz Krieviju. (..) Tieši šie centieni, cilvēku jūtas un sāpes arī bija galvenais motīvs pieņemt un atzīt Donbasa tautas republikas."

Lai draudu aina būs vēl pamatīgāka, līdzās nacistiem un genocīdam tiek minēts vēl kāds baiss vārds – terorisms.

"Atgādināšu, ka 2000., 2005. gadā mēs devām militāru pretsparu teroristiem Kaukāzā. (..)  2015. gadā pielietojām bruņotos spēkus, lai izveidotu drošu balstu pret teroristu ienākšanu no Sīrijas Krievijā. Citas iespējas aizstāvēties mums nebija. Tas pats notiek arī šobrīd."

"Tas terorisms tāpat kā nacisms. Visai pasaulei skaidrs – nacisms slikti, terorisms slikti, tur ir ļoti grūti kaut ko runāt pretim. Un šo terorisma kārti Krievija un tieši Kremlis, Putins, vienmēr ir izmantojuši savās attiecībās ar Rietumiem. Jā, Rietumiem var kaut kas nepatikt, ko Krievija dara, Krievija var kaut ko ne tā, bet vienmēr mēs esam vienoti cīņā pret terorismu. Un tur Rietumiem nav nekas, ko pateikt pretim. Jā, mums ir jābūt vienotiem šajā cīņām," Putina pausto skaidroja Elīna Lange-Ionatamišvili.

Tātad Putina runas loģika: NATO viņa satraukumu nedzirdot, melu impērija ar savām vērtībām bojā krievus un ar tās pašas melu impērijas finansējumu nacisti Ukrainā apdraud Krievijas valsti, tāpēc esot jārīkojas steidzami, un vēsture neatkārtošoties.

"Mums no vēstures labi zināms, kā pagājušā gadsimta 40. gadā un 41. gada sākumā Padomju Savienība visādi centās novērst vai vismaz attālināt kara sākumu. Tamdēļ burtiski līdz beidzamajam brīdim centās neprovocēt potenciālo agresoru. (..) Mēģinājums nomierināt ienaidnieku Lielā Tēvijas kara priekšvakarā izrādījās kļūda, kura mūsu tautai dārgi izmaksāja. Pirmajos karadarbības mēnešos mēs zaudējām milzīgas, stratēģiski svarīgas teritorijas un miljoniem cilvēku. Otru reizi mēs tādu kļūdu nepieļausim. Mums nav tādu tiesību."

Tātad rezultātā, pēc Putina paustās loģikas, esot vajadzīga militāra operācija Ukrainā.

Kas tālāk? 

Kādi ir Krievijas mērķi, ko formulē vai neformulē Putins? Viņam bija vairāki apgalvojumi, kas tā kā kaut ko saka, bet skaidrību nevieš.

"Mēs tieksimies uz Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju."

"Mūsu plānos neietilpst Ukrainas teritorijas okupācija."

"Es domāju, ka demilitarizācija ir jānoformē starptautiski, tiesiski, juridiski, tātad tikai tad tam ir jēga. Tas nozīmē, ka ir jāsarīko referendums. Referendums par Ukrainas kā valsts neitrālo statusu. Tā dēvētais Austrijas vai Šveices modelis. Tātad tā ir viena lieta. Un runa ir par to, ka nenotiks okupācija, bet, neokupējot Ukrainu, nav iespējams šos mērķus sasniegt. Līdz ar to tā ir loģiska pretruna. Un, ja nevēlas okupēt, kāpēc tad iebrūk?" komentēja Skudra.

Denacifikācija – kā to realizēt?

"Ja tik tiešām tiek okupēta visa Ukraina, tas būs ārkārtīgi ilgi, sāpīgi un sarežģīti, jo šīs teritorijas ir jākontrolē. Protams, būs ļoti liela daļa cilvēku, kuri turpinās pretošanos, un šī denacifikācija, kura, manuprāt, ietver ne tikai vēršanos pret kaut kādām oficiālām amatpersonām, bet arī pret vienkāršajiem cilvēkiem, kuri vienkārši ir karojuši vai, piemēram, vienkārši atbalstījuši Ukrainas bruņotos spēkus vai valdības politiku jebkādā veidā. Es domāju, ka tas būtu ārkārtīgi grūti izdarāms," norādīja Lange-Ionatamišvili.

"Atgādināšu, ka, ne izveidojot PSRS, ne pēc Otrā pasaules kara cilvēkiem, kuri dzīvo vienā vai otrā teritorijā, kas ietilpst mūsdienu Ukrainā, neviens nekad nav jautājis, kā viņi paši vēlas veidot savu dzīvi. Mūsu politikas pamatā ir brīvība. Izvēles brīvība visiem patstāvīgi noteikt savu un savu bērnu nākotni. Un, mūsuprāt, ir svarīgi, lai šīs tiesības – izvēles tiesības – varētu izmantot visas tautas, kuras dzīvo mūsdienu Ukrainas teritorijā."

Tas, piemēram, Luhanskas un Doneckas pašpasludinātajām republikām, ko tagad atzinusi Krievija, varētu nozīmēt Krimas scenāriju. "Nākotne ir kopā ar Krieviju – tas runā skaidri netiek pateikts, bet līdz šim tas ir pa dažādiem kanāliem vēstīts, ka šie cilvēki redz savu nākotni ne tikai kā šīs neatkarīgās republikas, bet ka viņi redz savu nākotni, atgriežoties atpakaļ pie mātes Krievijas. Tieši tādiem vārdiem, es domāju, ka par to tur runa," uzskata "Stratcom" eksperte.

"Es personīgi tā tīri hipotētiski neizslēdzu arī to Žirinovska plāna īstenošanu, ka Ukraina, pašnoteikšanās un pašaizsardzības tiesības īstenojot, tiek sadalīta vairākās valstīs. Teiksim, bez Krimas un bez Doneckas un Luhanskas būs vairāk valstiski veidojumi, nevis viens. (..) Piemēram, būtu ungāru autonomais apgabals Aizkarpatos, par ko Ukrainai ir bijušas problēmas un strīdi ar Viktoru Orbānu," norādīja vēstures doktors.

Šādu mērķi saredz arī Lange-Ionatamišvili: "Jo sašķeltāka, jo labāk. Tas arī ir tas iemesls. Paskatīties uz citām valstīm: (..) kāpēc tika izveidota Abhāzija un tā saucamā Dienvidosetija. Tas ir skaldi un valdi princips: jo sadalītāki, jo izkropļotāki, jo labāk, jo vieglāk kontrolēt, jo mazākas iespējas attīstīties."

Draudi Rietumiem

Cik lielā mērā, redzot Krievijas rīcību, jāuztraucas tām NATO dalībvalstīm, kuras atrodas blakus Krievijai, tostarp Latvijai? No vienas puses, mūs sargā NATO 5. pants par kolektīvo aizsardzību, bet, no otras puses, jāatgādina, ka Krievija bija gribējusi, lai, piemēram, ASV spēku nebūtu arī Latvijā.

Uzrunā neko tiešu Putins par to neteica, tomēr divi izteikumi raisījuši satraukumu.

"Mūsdienu Krievija pat pēc PSRS sabrukuma un ievērojamas sava potenciāla daļas zaudēšanas ir viena no lielākajām pasaules kodollielvarām. Un vēl jo vairāk – tai ir zināmas priekšrocības jaunākā bruņojuma jomā. Līdz ar to nevienam nevajadzētu šaubīties par to, ka tiešs uzbrukums mūsu valstij novedīs pie ikviena potenciālā agresora sagrāves un briesmīgām sekām."

Otrs izteikums izskanēja Putina runas noslēgums, un to NATO pārstāve sauc par līdz šim nebijušiem draudiem no Krievijas.

"Tagad daži ļoti svarīgi vārdi tiem, kam var rasties kārdinājums no malas iejaukties šajos notikumos. Lai arī kurš mēģinās mums traucēt vai, vēl jo vairāk, radīt apdraudējumu mūsu valstij, mūsu tautai, tiem ir jāzina, ka Krievijas atbilde būs tūlītēja un novedīs jūs līdz tādām sekām, ar kurām jūs savā vēsturē vēl nekad neesat saskārušies. Mēs esam gatavi jebkurai notikumu attīstībai. Visi nepieciešamie lēmumi ir pieņemti. Ceru, ka es tikšu sadzirdēts."

Kā to saprast? "Tā arī vispār tāda maniere it kā likt saprast, ka slikti būs, bet tomēr turpināt runāt mīklās. Pirms tam prezidents Putins esot teicis, ka būs militāri tehniskie pasākumi. Nu tagad mēs redzam vismaz daļu no šiem militāri tehniskajiem pasākumiem. Pirms tam mēs visi brīnījāmies un zīlējām publiskajā telpā par to, ko tad tas īsti nozīmē, vai viņš liksies iekšā Ukrainā vai ne un ar ko – vai ar raķetēm vai kā. Nu un tagad ir tas pats, mēs atkal varam minēt, zīlēt," norādīja Lange-Ionatamišvili.

Vai tas attiecas arī uz Latviju, kas Ukrainai uzdāvinājusi pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger"? "Jā, jo Putins jau šajā runā uzsver, ka jebkurš, kurš jebkādā veidā mēģinās ietekmēt šo attiecību kārtošana starp Krieviju un Ukrainu, dabūs pa degunu," pauda "Stratcom" eksperte.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka tas vispirms un galvenokārt attiecas uz NATO un Amerikas Savienotajām Valstīm, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir vienīgais reālais spēks, kuru Putins atzīst, tāpēc viņi ir uzrunāti. NATO kā organizācija, kaut gan atbildes tiek prasītas no katras NATO valsts individuāli, un Amerikas Savienotās Valstis, un tām tad ir piedraudēts neiejaukties tajā, kas tiek darīts. Nu sankciju politika ir noteikta. Līdz ar to tagad jāgaida, ar ko tas konflikts tālāk un kā atrisināsies. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka, riskējot uz kaut kādu konfliktu ar NATO, protams, Putins ļoti riskē ar to, ka viņu var piemeklēt Hruščova likteni," sacīja Skudra.

Kā ar kodolieroču potenciālo izmantošanu? "Viņš minēja, ka viņam ir scenāriji pilnīgi visiem gadījumiem, kas lika saprast, ka šis varētu ietvert arī kodolieroču izmantošanu. Es domāju, ka Putins nav pilnībā sajucis prātā un viņš ļoti labi saprot, ko nozīmē kodolieroču izmantošana un kādas tur būs atbildes un kāds ir iznākums. Tur būs tikai kapa piemineklis," komentēja Lange-Ionatamišvili.

Savukārt Skudra uzskata, ka Putinam starptautiskajā arēnā īsti nav ar ko lepoties, tāpēc atgādināja par kodolieročiem, palepojās, bet tos nepielietotu. "Atcerēsimies ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu kodolvalstu kopīgo paziņojumu par to, ka kodolkaru nevar sākt un kodolkarā nevar uzvarēt. Bija tāds paziņojums, un Putins no tā nav atteicies," norādīja politologs.

Ko Putina runā izceļ vēsturnieki

Vēsturnieks Kārlis Daukšts norādīja uz Putina izspēlēto nacistu kārti, kas neesot pārsteigums: "Tā ir argumentācija, kura vienmēr ir pielietota agresijas gadījumā. Jebkurā gadījumā. Arī Hitlera agresija faktiski tā bija pamatota – uz tādiem pašiem filozofiskiem pamatiem, no kaut kā atbrīvo. (..) Mums viņa [ukraiņu tauta] jāatbrīvo tikai no šī nacistu režīma ar jau galīgi plānpratiņu aktieri Zelenski. Un viss. Tā ir metode. Es ar patiku paskatījos to vācu hroniku. Tā ir apgriezta argumentācija, un tā argumentācija… Stilistiski tad, kad vajag pamatot savu uzbrukumu, tad vajag kaut ko atbrīvot no kaut kā."

Daukšts arī akcentēja, ka šie visi notikumi nav tikai viena Putina ambīcija: 75% Krievijas iedzīvotāju patlaban atbalsta Putina rīcību Ukrainā. Diemžēl. Tā ir milzīga traģēdija. Faktiski impēriski noskaņojumi Krievijā, impēriskā tēma ir jūtīga tēma… Ir, tā sakot, Krievijas dzīves un Putina režīma balsts. Mums ir darīšana nevis tikai ar Putinu un viņa bandu, kas tur sēž, bet mums ir darīšanas ar daudziem Putiniem. Viņu ir daudz. Viņu uzskati un darbība – to var apturēt tikai varonīga pretošanās."

Nedaudz cits skats ir vēsturniekam un publicistam Dmitrijam Savinam, kurš ir emigrējis no Krievijas kā politiskais bēglis un tagad apmeties Latvijā: " Viņa uzdevums ir sekojošs – viņš tagad tirgojas ar Rietumiem, viņam vajadzīga attiecību uzlabošana ar Eiropas Savienību un ASV, lai kaut kā izvilktu Krievijas Federāciju no ekonomiskās bedres. Bet problēma tur, ka viņam nav pozitīva piedāvājuma Eiropas Savienībai. Atdot Krimu viņš negrasās, un tas nozīmē, ka viņam tirgošanās ir tikai negatīvā plāksnē un tāda vai citāda spiediena izdarīšana. Un viņš centās pēdējā laikā izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību un NATO pēc savas parastās shēmas, palielinot likmes. Ja jūs ar mums vairāk negribat runāt, tad mēs dzenam karaspēku. Jums karaspēks neinteresē, mēs pasludināsim kā neatkarīgu valsti tā saucamo Doneckas tautas republiku. Arī tas jūs nav ietekmējis, jūs tieši otrādi, pārvietojat armiju un rakstāt sankcijas, tad mēs sākam Lielo karu."

"Mēs redzam, ka apetīte aug visā uzstāšanās runā – Putins draud NATO ar kodolkaru. Kaut tie vārdi netika izteikti, bet mēs visi esam pietiekoši pieauguši cilvēki, lai saprastu, ka tas ir vienīgais, ko varēja saprast ar vārdiem "vēl vēsturē nepieredzēts trieciens". Eiropas vēsturē, ASV vēsturē ir bijušas pietiekami traģēdiju un asiņu, bet kaut kas nepieredzēts varēja būt tikai kodoltrieciens. Tas ir vienīgais, ar ko viņš varēja draudēt," norādīja Savins.