Melu detektors: Vai Zemnieku saeimas līderis Juris Lazdiņš saka patiesību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

"Eiropas maksājumi pilnībā mums jānodod ir pašvaldībām nodokļos," tā 20.augustā TV3 ziņu sižetā sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš pauda daudzu zemnieku sašutumu par nākamgad gaidāmo lauksaimniecības zemju nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu. Pārbaudījām šo izteikumu un pieejamo informāciju lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors" un tik milzīgām summām pierādījumus neguvām.

Melu detektora birkas 

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

NĪN kāpumu radīs Valsts Zemes dienesta (VZD) veiktais lauksaimniecības zemes kadastrālo vērtību pārrēķins.

Tomēr, lai gan daļai saimniecību nodokļa apmērs jūtami augs, Lazdiņa teiktais par visu Eiropas Savienības (ES) maksājumu nonākšanu pašvaldību kasē ir stipri pārspīlēts un neatbilst patiesībai.

Bez vairākiem citiem ES atbalsta pasākumiem patlaban zemnieki no ES par katru apstrādāto hektāru saņem vienoto platības maksājumu 58 eiro, kā arī 34 eiro par tā sauktajiem zaļināšanas pasākumiem jeb kultūraugu dažādošanu un augsnes uzturēšanu labā stāvoklī. Līdz ar to kopējā no ES saņemtā summa neatkarīgi no tā, kur zeme atrodas, par hektāru ir 92 eiro.

Savukārt maksimālais NĪN apmērs par vienu hektāru nākamgad varētu būt vairāk nekā divas reizes mazāks - 42 eiro jeb likumā noteiktie 1,5% no 2800 eiro. Tā ir bāzes vērtība par hektāru pašai kvalitatīvākajai lauksaimniecības zemei, kāda ir daļā gabalu tikai piecos Latvijas novados - Dobeles, Jelgavas, Tērvetes, Rundāles un Bauskas. Turklāt, kā skaidro VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš, realitātē nodoklis summu 42 eiro par hektāru nevienam zemniekam nesasniegs, jo to aprēķina no kadastra vērtības, kuru katram konkrētam zemes gabalam "uz leju pavelk" tajā esošie apgrūtinājumi un citi faktori.

Kā aprēķājis VZD, divām trešdaļām Latvijas lauksaimniecības zemes patlaban viena hektāra kadastrālā vērtība ir zem 1000 eiro, līdz ar to vidēji Latvijā pat pēc pieauguma NĪN maksājums būs vēl stipri zemāks.

Lazdiņš "Melu detektoram" skaidro, ka sižetā viņa doma nav izskanējusi precīzi - patiesībā viņš esot runājis tikai par vienoto platības maksājumu, turklāt ne vien par 2016., bet arī par nākamajiem gadiem, kad nodoklis augs vēl.

Pieaugums tiešām būs arī nākamajos gados, taču ne tik liels, kā sākotnēji tika plānots un par kādu tika runāts sižetā. Vidēji Latvijā kadastrālās vērtības lauksaimniecības zemei nākamajā gadā pieaugs par 30% un dažviet pat vairāk nekā par 50%. Taču, uzklausot zemnieku iebildumus, jau 11.augusta sēdē valdība uzdeva ministrijām izstrādāt grozījumus likumā, lai NĪN pieaugums nākamajos piecos gados tik straujš tomēr nebūtu. Tas nedrīkstēs pārsniegt 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Kadastrālo vērtību kāpums lauksaimniecības zemei gan netiks iegrožots - papildu tām katram zemes gabalam tiks noteikta vēl īpaša speciālā vērtība tieši nodokļa aprēķinam.

Lazdiņš šo risinājumu sauc par kropļojošu mehānismu. Turklāt, lai gan zemnieki piekrītot, ka, zemes tirgus cenai un darījumu skaitam augot, jākāpj arī kadastrālajai vērtībai un nodoklim, 20% gadā joprojām esot pārāk daudz. Tāpēc organizācija turpināšot runāt ar Finanšu ministriju, lai panāktu, ka jau likumā iestrādā normu par ne vairāk kā 10% pieaugumu ik gadu.

Viņa paša saimniecībai, kas atrodas Dobeles novadā, šogad par hektāru NĪN vidēji esot jāmaksā 27,6 eiro, un paredzētais 20%  kāpums nozīmētu papildu aptuveni 5000 eiro lielus izdevumus.

Birka: Tukšas pļāpas 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti