"Šie pabalsti nav palielināti 25 gadus, tajā pašā laikā pensijas ir pieckāršojušās," tā LTV1 raidījumā 1:1 (10:56 minūtē) pirms nedēļas sacīja Vilis Vītols. Uzņēmējs un mecenāts runāja par tā saukto bērnu pabalstu jeb ģimenes valsts pabalstu. Ar to viņš ilustrēja viedokli, ka līdz šim demogrāfijas jomā "nekas nav darīts".
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Ģimenes valsts pabalsta, ko maksā par katru bērnu līdz viņa 15 gadu vai 19 gadu vecumam, ja tiek turpinātas mācības, pirms Vītola minētajiem 25 gadiem - tātad 1991.gadā - nebija. Tāpēc "Melu detektors" salīdzināja tā un vidējās vecuma pensijas apmēru kopš 1995.gada. Tie ir 20 gadi, kurus vēlāk intervijā tādā pašā kontekstā arī piesauca Vītols.
Dati: CSP, LM
1995.gadā vidējā vecuma pensija bija 43, bet pērn - 273,4 eiro, tātad pieaugums ir 6,4 reizes - nedaudz lielāks nekā sacīja Vītols.
Savukārt vidēji par vienu bērnu izmaksātais ģimenes valsts pabalsts audzis divas reizes. Tiesa, lielākais kāpums noticis tikai pērn, kad par otro un nākamajiem bērniem sāka maksāt vairāk. Proti, par pirmo bērnu ģimene arvien saņem 11,38 eiro jeb astoņus latus, par otro - 22,76 eiro, ber par trešo un katru nākamo atvasi - 34,14 eiro.
Diferencēts pabalsta lielums atkarībā no bērnu dzimšanas secības bija spēkā arī tā sauktajos treknajos gados, bet, sākoties krīzei, tika atcelts. Tomēr līdz par 2014.gadam atšķirībā no vecuma pensijām to kopējais pieaugums bija minimāls un šajā ziņā Vītolam ir taisnība.
Vienlaikus jānorāda, ka stipri straujāk auguši tie pabalsti, ko vecāki saņem, bērnam piedzimstot, kā arī viņa pirmajos dzīves gados. Piemēram, bērna kopšanas pabalsts līdz 1,5 gadu vecumam saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pieaudzis no 17 eiro 1995.gadā līdz 171 eiro pērn, bet piedzimšanas pabalsts - no 104 līdz 421 eiro.
Birka: Puspatiesība
