Melu detektors: Vai tiesībsargs Juris Jansons saka patiesību par nepilsoņiem?

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis atteikties no termina “nepilsonis” lietošanas – lai starptautiskajās organizācijās nepilsoņus nejauktu ar bezvalstniekiem un nepiedēvētu Latvijai “300 tūkstošus personu bez pilsonības”. Ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, tas būtu “absolūts totāls cilvēku tiesību aizskārums un pārkāpums”, paziņoja Jansons. Taču tā tas nav, viņš uzsvēra, piebilstot, ka ekonomiskās un sociālās tiesības pilsoņiem un nepilsoņiem ir vienādas. “Melu detektors” pārbaudīja, cik korekti ir tiesībsarga apgalvojumi.

“Kāpēc būtu nepieciešams mainīt šo te nosaukumu? Tāpēc ka esmu saskaries dažādās starptautiskajās institūcijās, ka viņš tiek pārprasts, viņš tiek uztverts nepareizi, teiksim, juridiski nekorekti. Bieži vien, teiksim, kaut vai mēs bijām ANO bēgļu lietu komisāra birojā, kur faktiski 2015. gada statistikā mēs redzam, ka bezvalstnieki tiek pielīdzināti Latvijas nepilsoņiem. Faktiski tas nozīmē to, ka mums Latvijā ir apmēram divsimt tūkstoš bezvalstnieki. Ja tātad šo nepilsoņu skaitu summē klāt pie šiem te bezvalstniekiem un viņus arī sauc apatrīds vai aliens, vai kā citādāk dažādas citās valodās, un starptautiskajai sabiedrībai rodas: “Paklausieties, bet jums tur ir kādi 300 tūkstoš bezvalstnieku? Tas taču ir absurds”. Un tā ir pilnīga cita jau tiesību telpa. Tas nav pareizi. Un bieži vien tas tiek izmantots, es domāju, arī apzināti, lai maldinātu gan vietējo sabiedrību, gan starptautisko sabiedrību: “Tie ir bezvalstnieki, redziet tur ir absolūts totāls cilvēku tiesību aizskārums un pārkāpums”. Bet tā tas nav, jo šie tie cilvēki, kas ir ar nepilsoņu statusu, viņi bauda precīzi tādas pašas sociālas un ekonomiskās tiesības kā ikviens Latvijas pilsonis.

Citēts: (LTV ēterā 06.09.2017)

Un tā, tiesībsargs pēc būtības, izteica trīs paziņojumus:

  1. Nepilsoņi nav bezvalstnieki.
  2. Bezvalstnieku un nepilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības būtiski atšķiras, un, ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, viņiem būtu daudz mazāk tiesību.              
  3. Latvijas nepilsoņu un pilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības neatšķiras.

 

Tāpēc Rus.Lsm.lv noformulēja trīs jautājumus, kurus adresēja ANO augstā bēgļu lietu komisāra birojam (UNHCR, tā mandāts iekļauj arī personu bez pilsonības, t.i, bezvalstnieku) problēmas, ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojam (UNHCHR), kā arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka birojam, un, visbeidzot, Eiropas Parlamenta frakcijas “Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība” juriskonsultam tiesību maģistram Aleksejam Dimitrovam, kurš specializējas starptautiskajās tiesībās:

1. Vai Latvijas nepilsoņi no starptautisko tiesību viedokļa ir bezvalstnieki?

2. Vai Eiropas Savienības valstu praksē atšķiras pastāvīgo iedzīvotāju – bezvalstnieku un, piemēram, trešo valstu pilsoņu sociālekonomiskās tiesības?

3. Vai Latvijas nepilsoņiem patiešām ir tādas pašas sociālās un ekonomiskās tiesības kā Latvijas pilsoņiem?

Rus.Lsm.lv diemžēl nesaņēma nekādu atbildi no ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja. Eiropas Padomes augstā cilvēktiesību komisāra birojā Rus.lsm.lv vairākkārt tika solīts atbildēt, taču nedēļas laikā solījums netika izpildīts. ANO augstā bēgļu lietu komisāra biroja reģionālais pārstāvis Zorans Stevanovičs atsūtīja repliku, no kuras izriet, ka, pēc organizācijas domām, nepilsoņi ir personas bez pilsonības (pārējie jautājumi palika bez atbildes):

“UNHCR ziņo par Latvijas “nepilsoņiem” (pēdiņas oriģinālā — Rus.Lsm.lv) atbilstoši UNHCR funkciju mandātam un balstoties uz starptautisko tiesību principiem

(viena no tādām funkcijām ir nepilsonības izskaušana — Rus.Lsm.lv). UNHCR ar gandarījumu norāda, ka nepilsoņiem  ir tiesības, kas ir plašākas nekā tās tiesības, kuras ir paredzētas 1954.gada konvencijā par bezvalstnieku statusu, tostarp tiesības uz uzturēšanos un aizsardzību pret izraidīšanu. UNHCR cer uz to, ka turpināsies darbs ar Latvijas iestādēm, meklējot iespējas paātrināt fundamentālu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz šo cilvēku grupu. Šajā saistībā UNHCR īpaši atzīmē Latvijas valdības centienus atvieglot “nepilsoņiem” Latvijas pilsonības saņemšanas procesu, tostarp arī 2013.gadā pieņemtos grozījumus, kas Latvijas “nepilsoņu” bērniem dod iespēju iegūt iegūt Latvijas pilsonību, ja šādu vēlēšanos ir paudis [kaut vai] viens no vecākiem.”

UNHCR ziņojumā par 2015.gada globālajām tendencēm nepilsoņi ir nepārprotami pielīdzināti bezvalstniekiem. To ANO skaidro šādi: “Uz 252 017 personām attiecas 1995.gada 25.aprīļa Latvijas Republikas likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuri nav Latvijas vai jebkuras citas valsts pilsoņi. [Viņiem] ir piešķirts pagaidu tiesiskais statuss kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem (“nepilsoņiem”), kas dod tiesības un pienākumus, kas kopumā pārsniedz tās minimālās tiesības, ko paredz 1954.gada konvencija par bezvalstnieku statusu. Nepilsoņiem ir tiesības dzīvot Latvijā ex-lege (atbilstoši likumam) un tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas un/vai naturalizācijas ceļā (atkarībā no vecuma).”      

Pēc jurista Alekseja Dimitrova teiktā, atbilstoši Konvencijas par bezvalstnieku statusu 1. (1) pantam

termins “bezvalstnieks” attiecas uz personu, kas netiek uzskatīta par kādas valsts pilsoni atbilstoši tās likumiem. Tāpēc Latvijas nepilsoņi no starptautisko tiesību viedokļa ir bezvalstnieki.

“Šai dihotomijai ir izņēmums – konvencijas normas neattiecas uz “personām, kurām pēc tās valsts, kurā viņi dzīvo, kompetento iestāžu atzinuma, ir tiesības uz pienākumi, kas ir saistīti ar šīs valsts pilsonību”,” norādīja Dimitrovs.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka starp Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām ir būtiskas atšķirības, kuras neļauj šādu izņēmumu attiecināt uz nepilsoņiem.

“Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas nepilsoņu tiesības ir būtiski plašākas par minimālo tiesību kopumu, ko garantē konvencija. Tādēļ Latvijas valsts tiesībās nepilsoņiem ir īpašs statuss, kas ir atšķirīgs no bezvalstnieku statusa,” uzsvēra Dimitrovs.

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Atbildot uz jautājumu, kā ES praksē atšķiras pastāvīgo iedzīvotāju-bezvalstnieku un pastāvīgo iedzīvotāju-trešo valstu pilsoņu sociālekonomiskās tiesības, Dimitrovs sacīja, ka vienotas prakses nav: “Taču

vairākumā gadījumu sociālās un ekonomiskās tiesības ir piesaistītas mītneszemei un sociālās apdrošināšanas iemaksām, taču ne ārvalstnieku vai bezvalstnieku pilsonībai.

Grūtības rodas gadījumos, ja attiecībā uz konkrēto personu netiek atzīts pats bezvalstnieka statuss un viņu pielīdzina nelegāli iebraukušam trešās valsts pilsonim.”

Runājot par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu sociālekonomiskajām tiesībām, Dimitrovs teica, ka lielākajā daļā jomu tā tas ir, taču pieminēja arī būtisku atšķirību, kā, piemēram, pensiju aprēķināšanu par darba stāžu, kas uzkrāts PSRS teritorijā ārpus Latvijas robežām, ja ar attiecīgo valsti nav noslēgts īpašs līgums.  (Turklāt, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, pilsoņu un nepilsoņu tiesības radikāli atšķiras tajā daļā, kas attiecas uz īpašumtiesībām. Tā, atbilstoši likumam

nepilsoņiem nevar piederēt nekāds mežs un zemes īpašums, izņemot zemes gabalus, kas tiek iegādāti apbūvei vai arī kopā ar ēkām, kas uz tiem uzceltas.

Šajā gadījumā, lai darījums stātos spēkā, nepieciešama īpaša vietējās pašvaldības atļauja. Ierobežojumi neattiecas un mantoto īpašumu. Citi normatīvie akti nosaka veselu virkni profesiju, kurās nepilsoņi nedrīkst strādāt ne privātajā, ne sabiedriskajā sektorā.)

Ko atbildēja Juris Jansons?

Neko. Iegūt no viņa papildu skaidrojumus Rus.lsm.lv neizdevās, jo viņš bija komandējumā.

BIRKAS:

1. Tukšas pļāpas: nepilsoņi ir bezvalstnieki.

2. Panikas celšana: ES valstīs pastāvīgo iedzīvotāju tiesības ir maz saistītas ar to, vai viņiem ir pilsonība vai nav pilsonības.

3. Puspatiesība: Latvijas pilsoņu un nepilsoņu sociālekonomiskās tiesības lielā mērā sakrīt, taču ir arī būtiskas atšķirības.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti