Melu detektors: Vai Saeimas deputāts Mārtiņš Šics par sievietes veselību saka patiesību?

Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) 21.janvārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, apspriežot priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, izteica vairākus skaļus apgalvojumus par sievietes veselību. Pārbaudījām tos un secinājām, ka deputāta teiktajam nav zinātniska un statistiska pamatojuma.

Melu detektora birkas 

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

“Grūtniecības pārtraukšana tiek izmantota kā regulācijas metode," tā Šics sacīja, skaidrojot, kāpēc nepieciešams priekšlikumu ieviest valsts nodrošinātas konsultācijas pie dažādiem speciālistiem sievietei, kas izteikusi vēlmi pārtraukt grūtniecību. 

“Melu detektoram” Šics paša teikto mīkstina, norādot, ka ir sievietes, kuras savas nezināšanas, kontracepcijas nepieejamības vai citu iemeslu dēļ abortu izmanto kā kontracepcijas metodi, taču nekādā ziņā nevarot teikt, ka tā ir izplatīta un bieža prakse. Viņš esot vēlējies uzsvērt, ka šāda situācija nedrīkst būt, tāpēc jāpanāk lielāka kontracepcijas pieejamība un jauniešu informētība.

Ginekoloģe, profesore Ilze Vīberga “Melu detektoram" uzsver, ka par abortu kā kontracepcijas metodi var runāt tad, ja to daudzums ir lielāks nekā jaundzimušo skaits. Latvijā tā bijis pirms gadiem 18 - 20, kad uz katriem 1000 piedzimušiem bērniem bija ap 1200 grūtniecības pārtraukšanu.

Kopš 1999.gada laika mākslīgo abortu skaits nepārtraukti samazinās.

2013.gadā veikti 274 aborti uz 1000 jaundzimušajiem. Tas nozīmē, ka aborts noteikti vairs nav ģimenes plānošanas metode.

Vīberga arī min viņas vadībā pirms pāris gadiem veiktajā pētījumā “Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā” atklāto, ka tikai 21 procents abortu veikušo sieviešu, iestājoties nevēlamajai grūtniecībai, nebija lietojušas nekādu kontracepciju. No šīm sievietēm savukārt gandrīz puse maldīgi uzskatīja, ka grūtniecība tobrīd nevar iestāties.

“10 procenti sieviešu kļūst pēc pirmā aborta par neauglīgām, tādi vismaz literatūras dati ir," teica Šics. 

No šī apgalvojuma Šics neatkāpjas. Viņš uzsver, ka mākslīga grūtniecības pārtraukšana un tās radītās komplikācijas “ir viens no visnoteicošākajiem iemesliem sekojošai neauglībai”, taču avotu, kas to apliecinātu, nosaukt nevar - to zinot kā mediķis un no citu kolēģu pieredzes.

Gan profesore Vīberga, gan Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule “Melu detektoram” apliecina, ka nav pierādījumu, kas to apstiprinātu.

“Ja šo ķirurģisko procedūru veic profesionālis un dara to drošā veidā, neauglība neiestājas,” saka Vīberga.

“Mājas dzemdības ir paaugstināta riska izvēle," teica Šics. 

Saeimas komisijas sēdē Šics pauda izteikti negatīvu viedokli par priekšlikumu no valsts budžeta apmaksāt arī medicīnisko palīdzību plānotu mājdzemdību gadījumā, uzsvērdams, ka ir kategoriski pret šāda veida mājdzemdību stimulēšanu. “Melu detektoram” deputāts, kurš pēc izglītības ir mediķis, savu teikto par paaugstinātu risku pamato ar Katastrofu medicīnas centra vadītāja amatā pieredzētajiem gadījumiem, uzskaita virkni iespējamo komplikāciju un saka -

katram ir tiesības “izklaidēties”, kā vēlas, taču valsts to atbalstīt nevarot.

Dati lielāku negatīvo iznākumu īpatsvaru neapliecina. Pēdējā laikā mājās ik gadu plānoti pasaulē bērnu laiž ap 250 - 260 sieviešu, un ne pērn, ne aizpērn nav bijis dzemdībās mirušu bērnu vai māšu, saka ģimenes veselības centra "Stārķa ligzda" vadītāja Dina Ceple. Salīdzināt stacionārā un ārpus tā notiekošās dzemdības nav viegli, jo sievietes, kurām ir paredzami sarežģījumi, jau jau laikus izvēlas slimnīcu. Viņa arī min statistiku, kas daļēji to ilustrē - no tām sievietēm, kas slēgušas līgumu ar vecmāti, plānotajās mājdzemdībās ap divām trešdaļām medicīniski uzskatāmas par zema riska grūtniecēm, stacionāros - mazliet virs divām trešdaļām.

Arī Dace Matule, kura sevi sauc par stacionāra dzemdību atbalstītāju, norāda - ja tiek ievērotas visi atlases kritēriji attiecībā uz sievietes veselību, bērna lielumu, guļu un citiem nosacījumiem, plānotas mājdzemdības ir pietiekami drošas un nav pamata uzskatīt, ka pašlaik Latvijā šī izvērtēšana notiktu neatbilstoši.

Šics uzsver, ka nekādā ziņā nevēlas panākt abortu aizliegšanu vai citādi ierobežot sievietes tiesības. Viņa mērķis esot panākt, lai ķirurģisko abortu vietā Latvijā vairāk tiktu veikti medikamentozie, kā arī paplašināt jauniešu informētību un kontracepcijas pieejamību. Tomēr deputāta minētie argumenti attiecībā uz abortiem, to sekām, kā arī mājdzemdībām ir nepamatoti un neatbilst patiesībai.

Birka: Tukšas pļāpas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti