Melu detektors: Vai Rīgas mēra kandidātam Ķirsim taisnība par dārgajiem «komunālajiem» pakalpojumiem?

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis — “Vienotības” Rīgas mēra amata kandidāts — apgalvo, ka Rīgā komunālie maksājumi ir dārgāki nekā pārējās Baltijas galvaspilsētās. Raksturojot situāciju galvaspilsētā, viņš apgalvo, ka “cilvēki bēg prom, netiek radītas jaunas darbavietas, ir lielas rindas uz bērnudārziem”. “Melu detektors” pārbaudīja izskanējušās informācijas korektumu.

Citāti:

“Manas ambīcijas ir nonākt pie varas Rīgā, lai būtu iespēja izmainīt tās tendences, kas pašlaik velk Rīgu uz leju. Cilvēki bēg prom, netiek radītas jaunas darbavietas, ir lielas rindas uz bērnudārziem, un komunālie maksājumi ir paši lielākie starp Baltijas galvaspilsētām. Mans mērķis ir visu šo izmainīt.” Ķirsis 10. novembrī teica LTV7 raidījuma “Segodņa večerom” ēterā.

Dzīvošana Tallinā ir dārgāka

Ja ar “komunālajiem maksājumiem” uztver izdevumus par mājokli, tad Ķirša izteikums neatbilst patiesībai.

Saskaņā ar “Swedbank” Finanšu institūta pētījumu (publicēts aprīlī) vidusmēra 4 cilvēku ģimene (2 pieaugušie, 2 bērni), kas dzīvo pašiem piederošā tipveida dzīvoklī ar 70 kvadrātmetru platību, mājokļa un komunālajos maksājumos tērē 165 eiro. Tas ir mazāk nekā Tallinā (181 eiro), bet vairāk nekā Viļņā (152 eiro). Savukārt, ja dzīvoklis tiek īrēts vai iegādāts ar kredītu, izdevumi Rīgā ir mazāki nekā Tallinā un Viļņā. 

“Swedbank” dati liecina, ka Rīgas ģimenes iegūst no mazākiem tarifiem apkurei, ūdensapgādei un kanalizācijai, savukārt Viļņā ir mazākas apsaimniekošanas izmaksas. Rīgas iedzīvotājiem ir dārgāka elektroenerģija (taču to nosaka nevis Rīgas pašvaldība, bet valstij piederošā AS “Sadales tīkls” un elektrības tirgotāji, kuriem nav saistības ar galvaspilsētas pašvaldību). Turklāt rīdziniekiem jārēķinās ar nekustamā īpašuma nodokli, kas ģimenēm Tallinā un Viļņā vispār nav jāmaksā.

Rīgā dārgāks sabiedriskais transports

Lieta, kas Rīgā tiešām ir dārgāka nekā kaimiņos, ir sabiedriskais transports.

Saskaņā ar “Swedbank” aprēķiniem aprīlī, galvaspilsētā dzīvojoša ģimene par sabiedrisko transportu tērē 100 eiro, savukārt Tallinas iedzīvotāji turpina sabiedrisko transportu izmantot bez maksas, bet Viļņā transporta izdevumi vienai ģimenei ir 64 eiro mēnesī.

Tiesa, Rīgai “Swedbank” aprēķināja izdevumus diviem pieaugušajiem (skolas vecuma bērni brauc bez maksas) saskaņā ar maksimālo braukšanas maksu — visiem transportlīdzekļiem visas mēneša dienas (pa 50 eiro mēnesī), lai gan lētākas mēnešbiļetes maksā no 30 līdz 40 eiro.

Turklāt “bezmaksas” biļetes Tallinā tiek apmaksātas ar pilsētas domes dotācijām, proti, pilsētas iedzīvotāju maksātiem nodokļiem. Šādu bezmaksas pieeju RD deputāti no “Vienotības” 2013. gadā nosauca par “komunismu”. 

Visbeidzot, saskaņā ar AS “Rīgas siltums” datiem par novembri apkures tarifs Rīgā ir 23-24% mazāks nekā Tallinā un Viļņā. 

Pārējais

Arī pārējie Rīgas mēra amata kandidāta Ķirša izteikumi — ka “cilvēki bēg prom, netiek radītas jaunas darbavietas, ir lielas rindas uz bērnudārziem” — vērtējami kā minimums neviennozīmīgi.

  • “Cilvēki bēg prom”

Migrācijas saldo Rīgā 2014. un 2015. gadā bija mazāk nekā tūkstotis ar mīnuszīmi. Visu laika posmu, kurā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ievākusi datus (no 1996. gada), tas ir absolūtais minimums, ja neskaita 2013. gadu, kad saldo bija pozitīvs un uz Rīgu pārvākušos cilvēku skaits pārsniedza aizbraukušo skaitu par 1725 cilvēkiem. Lielāko iedzīvotāju aizplūšanu — mīnus 12 tūkstošus cilvēku — CSP fiksēja 2009. gadā, kad bija sākusies krīze.

Kopējais Rīgas iedzīvotāju skaits saskaņā ar CSP datiem izmainījies krasāk, 2016. gadā samazinoties līdz 639 tūkstošiem cilvēku (mīnus 35 tūkstoši 6 gadu laikā), t.sk. mirstības rezultātā. Tai pašā laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kas, veicot aprēķinus, izmanto savu metodoloģiju, apgalvo, ka iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija 703 tūkstoši un ka tas praktiski nav mainījies kopš 2010. gada

  • “Netiek radītas jaunas darbavietas”

Strādājošo skaits Rīgā saskaņā ar CSP datiem no 2009. līdz 2015. gadam ir izaudzis no 280 tūkstošiem līdz 299 tūkstošiem. Tiesa, CSP savos aprēķinos ņem vērā tikai valsts sektoru un privātās kompānijas, kurās strādā vismaz 50 cilvēku.

  • “Lielas rindas uz bērnudārziem”

Rindā uz bērnudārzu Rīgas pašvaldībā 2009. gada sākumā gaidīja 6700 cilvēku. Dati par pagājušo gadu — rindā gaidīja ap 1200 cilvēku. 

Ko atbildējis Ķirsis

  • Darbavietas

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Telefonsarunā ar Lsm.lv Ķirsis vispirms teica, ka domājis nevis darbavietas vispār, bet gan “labi apmaksātas darbavietas”, tomēr tā arī nenorādīja uz statistiku, ka to skaits neaug. Vēlāk viņš atzina, ka

“iespējams, ka tomēr kļūdījos — Ušakovs ir radījis četras darbavietas sava ‘Twitter’ konta apkalpošanai”.

Komentējot oficiālos CSP datus par to, ka darbavietu skaits kopš 2009. gada izaudzis par 19 tūkstošiem, Ķirsis atbildēja: “Bet paskatīsimies, cik [darbavietas radījis Ušakovs], piesaistot investīcijas. Esmu strādājis Ekonomikas ministrijā, kurā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un toreiz mēs ļoti intensīvi strādājām, lai radītu jaunas darbavietas. Es redzu, ka valdība ir pielikusi daudz pūļu, bet Rīga nē. Kā es teicu, ja arī kaut kas labs notiek, tad tas ir par spīti nevis pateicoties [Ušakova politikai].”

  • Bērnudārzu rindas

Ķirsis atgādināja, ka pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kad rindās uz bērnudārziem bija 3000 cilvēku, Ušakovs apsolīja tās likvidēt divu gadu laikā. “Pašlaik rindā ir 1800 cilvēku. Solījums nav izpildīts,” teica Ķirsis, paskaidrojot, ka par 1800 cilvēku rindu viņš “šķiet, izlasījis medijos”.

Salīdzinot ar 6,7 tūkstošiem 2009. gadā, Ķirsis piekrita, ka “progress pastāv”, piemetinot: “bet Ušakovs apsolīja atrisināt divu gadu laikā, un viņam bija visas iespējas to izdarīt.”

  • "Bēgšana no Rīgas"

Vispirms Ķirsis atsaucās uz CSP datiem par kopējo Rīgas iedzīvotāju skaitu (kurš samazinājās, t.sk. mirstības dēļ) un atteicās apskatīt PMLP statistiku, kas uzrāda samazināšanos par trīs tūkstošiem. Attiecībā uz tiem, kas nenomira, bet emigrēja, Ķirsis atzīmēja, ka “tāpat tendence ir ar mīnus zīmi, un tas daļēji ir Ušakova politikas dēļ”. Kā pozitīvu piemēru Ķirsis minēja Mārupi, kur iedzīvotāju skaits kopš 2009. gada ir pieaudzis no 15 līdz 18,8 tūkstošiem.  

  • Komunālie maksājumi

Ķirsis apgalvoja, ka savus spriedumus izteicis, vadoties pēc “Swedbank” pētījuma, tomēr ņemot vērā nevis tieši komunālos izdevumus par dzīvošanu (kas, kā jau minēts, ir mazāki nekā Tallinā, bet lielāki nekā Viļņā), bet gan visus vidusmēra ģimenes izdevumus kopā ar produktu iegādi (kas noteikti neattiecas uz Rīgas domi), kā arī sabiedriskā transporta izdevumus:

“Jebkurā gadījumā rādītājs liecina, ka dzīve Rīgā ir pati dārgākā ar transportu un produktiem.”

Atbildot uz atgādinājumu, ka ideju par bezmaksas sabiedrisko transportu Rīgā “Vienotības” biedri 2013. gadā nosaukuši par “komunismu”, jo tas tiek sasniegts ar nodokļu maksātāju dotāciju, Ķirsis attrauca: “Tam, kas ir bijis agrāk, nav nekādas nozīmes.”

Birka:                            

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti