Stāstā par "gudrona dīķu" sanāciju uzņēmums šantažēja valsti, izspiežot miljonus, un tas nesākās laikā, kad atbildīgā ministrija bija Nacionālās apvienības (NA) pārziņā. Sadarbību ar šo uzņēmumu pārtraucis vides ministrs Kaspars Gerhards (NA), tā novembra nogalē paziņoja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. "Melu detektors" politiķa teikto nolēma pārbaudīt un atklāja, ka Dzintars šo to ir noklusējis: projekta tāmes palielināšana patiešām sākās jau 2013.gadā, pirms NA uzņēmās Vides ministrijas vadību. Taču pēc tam NA ministri atbalstīja to, ko Dzintara kungs tagad sauc par "šantāžu".
"Gudrona dīķi. NA ministrs pārtrauca sadarbību ar uzņēmumu, kurš pretēji līgumam nemitīgi palielināja izmaksu aprēķinus, faktiski šantažējot valsti un izspiežot no tās miljonus. Pārtraukt miljonu "izsūknēšanu" no valsts, kas tika iesākta pavisam ne NA laikā, manuprāt, bija labākais, ko ministrija varēja izdarīt," tā savā "Facebook" kontā paziņoja Raivis Dzintars.
Gudrona dīķi. Sākums
Par to, ka tā sauktajiem gudrona dīķiem – diviem karjeriem pie Inčukalna, kuros padomju laikā desmitiem gadu tika izgāzti bīstamie atkritumi -, ir jāveic sanācija, piesaistot Eiropas naudu, Latvijā sāka runāt vēl 2005.gadā, tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
2010.gadā līgums par sanāciju tika noslēgts ar uzņēmumu "Skonto būve". Šī kompānija uzvarēja konkursā, piedāvājot līdz 2015.gada beigām izpildīt darbus par pašu zemāko cenu – 28,49 miljoniem eiro (no tiem 20 miljoni – Eiropas Savienības finansējums).
Darbi sākās 2012.gada martā. Drīz pēc tam "Skonto būves" pārstāvji darīja zināmu Vides ministrijai, ka sanācijas process maksās dārgāk: konkursa dokumentācijā neesot bijis norādīts ķīmisko atkritumu precīzs ķīmiskais sastāvs, taču izrādījies, ka to pārstrādāt ir sarežģītāk.
Sākumā tika teikts, ka process izmaksās par 1,5 miljoniem eiro dārgāk, taču 2013.gada vasarā uzņēmumā "Skonto būve" paziņoja, ka papildus līgumā paredzētajai summai būs nepieciešami vēl 16 miljoni eiro.
Lai putni neietu bojā un zāle zaļotu
Valdība nolēma iet pretī "Skonto būvei" – un oktobrī rezervēja papildu 16,6 miljonus. Tas tika izdarīts pēc toreizējā vides ministra Edmunda Sprūdža (pašlaik vairs nepastāvošā Zatlera Reformu partija) lūguma. Drīz pēc tam – 1.decembrī – Sprūdžs noliks vides ministra pilnvaras un aizies no politikas. Taču nākamais vides ministrs, arī NA pārstāvošais Einārs Cilinskis, tāpat atbalstīs papildu 16 miljonu piešķiršanu. Un pat "sodīs" Vides ministrijas valsts sekretāru Aleksandru Antonovu, kurš bija pret liekiem izdevumiem.
Arī valdība Antonovu neatbalstīja - jauna konkursa izsludināšana radīja risku neiekļauties termiņos un zaudēt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Galu galā premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") nolēma izveidot komisiju amatpersonu atbildības "gudrona lietā" izvērtēšanai. Jaunais vides ministrs Cilinskis (NA) precizēja: ir jāvērtē konkrēti valsts sekretārs Antonovs, kurš beigās arī zaudēja amatu.
Bet Einārs Cilinskis 2014.gada februārī arī atbalstīja lēmumu "Skonto būvei" piešķirt papildu 16 miljonus, neizsludinot jaunu konkursu. Izpildot ministra lēmumu, viņam pakļautais Valsts vides dienests iesniedza dokumentus Iepirkumu uzraudzības birojā ar lūgumu atļaut sarunu procedūru (konkursa vietā) projekta papildu finansējumam. Cilinskis aģentūrai LETA teica, ka jādara viss iespējamais, lai šis projekts tiktu realizēts "pēc iespējas ātrāk".
Pēc mēneša Cilinski ministra amatā nomainīja cits Nacionālās apvienības pārstāvis – Romāns Naudiņš. Un arī viņš aktīvi atbalstīja 16 miljonu eiro piešķiršanu. "Iepriekšējā VARAM vadība pieturējās pie likuma burta, bet mēs koncentrējamies uz rezultātu. (..) Mans uzdevums kā ministram ir panākt, lai tur aug zaļa zāle un putni neiet bojā," viņš 2014.gada aprīlī teica aģentūrai LETA.
Par to, ka būvnieki nepamatoti izspiež no valsts naudu, 2014.gada sākumā paziņoja sabiedrība par atklātību "Delna", norādot, ka atkritumu sastāvs bija precīzi norādīts konkursa dokumentācijā vēl 2010.gadā, taču būvnieki ar to nav iepazinušies.
"Delna" vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), un, reaģējot uz to, ministrs Naudiņš paziņoja, ka kārtējās gudrona dīķu sanācijas programmas ir kāda pasūtījums. "Tas nav vienkārši tāpat. Tur vajadzētu daudz plašāk papētīt, kam ir izdevīgi, ka projekts tiek apturēts, kam būtu izdevīgi sacelt šādu troksni," teica Naudiņš.
Galu galā 2014.gada maijā līguma grozījumi tika parakstīti. Līguma summa tika palielināta līdz 42,67 miljoniem eiro, un tas notika ar divu Nacionālās apvienības ministru aktīvu līdzdalību.
Un tikai Kaspars Gerhards naudu neiedeva
Taču 2015.gada maijā "Skonto būve" pieprasīja vēl 11 miljonus eiro papildus jau apstiprinātajai tāmei. Jaunais iemesls – atkritumu izrādījies vairāk, nekā bijis norādīts konkursa dokumentācijā.
Šoreiz Vides dienests atzina būvnieku prasības par nepamatotām un draudēja izsludināt jaunu konkursu, bet jaunajam uzvarētājam samaksāt tos desmit miljonus eiro, kas nebija samaksāti "Skonto būvei" par jau veiktajiem darbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (arī NA) draudēja uzņēmumam ar tiesu darbiem.
Jūlijā Valsts vides dienests lauza līgumu ar "Skonto būvi". Drīz pēc tam darbi tika pārtraukti.
Pēc jaunākajiem datiem, kas tika nosaukti Ministru kabinetā šī gada novembrī, projekta kopējie izdevumi varētu būt 57,8 miljoni eiro. Jauno līgumu paredzēts noslēgt 2017.gada maijā-jūlijā, bet darbus pabeigt līdz 2020.gada jūnijam. Pagaidām faktiski iztērēti 28 miljoni eiro.
Ko teica Raivis Dzintars
Vai nešķiet, ka par "miljonu izspiešanu" no valsts ir atbildīgi ministri no Nacionālās apvienības, jo tas notika tieši NA laikā un ar šī politiskā spēka ministru atbalstu, par ko jūs neteicāt ne vārda? Šo jautājumu LSM.lv uzdeva Raivim Dzintaram.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Savukārt Dzintars pa elektronisko pastu atbildēja: ir konkrēti fakti, kas apstiprina viņa agrāk teikto. Pēc tam viņš īsi aprakstīja "gudrona dīķu" sanācijas projekta vēsturi, īpaši norādot, ka pirmā finansējuma palielināšana 2013.gada beigās notika, kad ministrs bija Sprūdžs (Zatlera Reformu partija), bet premjers – Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Taču, kad bija jākomentē NA ministru Cilinska un Naudiņa aktīvais atbalsts papildu finansējumam, Dzintara kungs paziņoja, ka viņi abi "pildījuši iepriekšējo Ministru kabineta lēmumu", un ka līdz 2015.gada sākumam nav bijis nekādu pazīmju, ka "Skonto būve" nepildīs savu solījumu – pabeigt projektu jau palielinātā finansējuma ietvaros.
Uz atkārtotu jautājumu, vai NA ministri Cilinskis un Naudiņš ir atbildīgi par "miljonu izsūknēšanu", Dzintara kungs neko neatbildēja.
