"Skartajos punktos meža cūku medības notiek mazliet intensīvāk, kā tas būtu ikdienā. Haotiska, intensīva šaušana nenotiek un, visdrīzāk, arī nenotiks. Mēs vairāk skatāmies uz citiem meža cūku ierobežošanas veidiem, kā pārtraukt ziemas piebarošanu, jo ar medībām populācija būtiski samazināta netiks," tā 16.septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Pārbaudījām šo PVD vadītāja izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors" un secinājām, ka tā ir patiesība.
Lipīgais Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijā pirmo reizi tika konstatēts 26.jūnijā pierobežā ar Baltkrieviju. Kopš tā laika vīruss ir strauji izplatījies, un nedaudz vairāk kā trīs mēnešu laikā jau puse Latvijas ir karantīnas zonā.
Šogad no jūnija līdz septembra beigām Latgales pusē, kur ir kritiskā teritorija, nomedītas un laboratoriskai izmeklēšanai iesniegtas 1376 meža cūkas, bet tādā pašā laika periodā pērn - 555 paraugi (Pārtikas un veterinārais dienests, PVD). Valsts meža dienests (VMD) gan norāda - medību intensitāte nav tas pats, kas medību rezultativitāte, lai gan korelācija noteikti pastāv. Tomēr, apzinoties kritisko situāciju, lielākā daļa mednieku biežāk dodas šo dzīvnieku medībās.
Patiesi, ar medībām vien meža cūku populāciju Latvijā nevar būtiski samazināt. To apliecina gan pašu mednieku teiktais, gan arī dažādi pētījumi un starptautisku organizāciju atzinumi.
Eiropas Pārtikas drošuma aģentūra (EFSA) un Apvienoto Nāciju pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) norāda - palielināta medību intensitāte var novest pie tā, ka mainās meža cūku uzvedība, pat palielinās to skaits un pieplūdums no blakus esošajiem rajoniem. Līdz ar to drastiskas medības nav tas līdzeklis, kā var samazināt ĀCM izplatību, tās dos tieši pretēju efektu. Savukārt piebarošanas vietas platībās, kas neatrodas fermu tuvumā, patiesībā notur meža cūkas vienā vietā un mazina to migrācijas risku.
Lai samazinātu dzīvnieku skaitu, primāri jāmedī jaunie sivēni pirms tie sasniedz dzimumgatavību, nevis jāšauj sivēnmātes.
Vācijas pieredze liecina - ja no bara nomedī lielāko un vecāko mātīti, kas satur baru kopā, bars izjūk, aplektas tiek visas jaunās mātītes, jo vecā mātīte regulē to, lai jaunās mātītes netiktu aplektas pārāk ātri. Vācijā pēc tam, kad tika izšautas lielās sivēnmātes ar mērķi samazināt dzīvnieku skaitu, efekts bija pretējs, jo sekoja straujš, sprādzienveidīgs meža cūku populācijas pieaugums. Nav gan paredzams, kā Vācijas pieredze īstenotos Latvijā (Latvijas Mednieku asociācija, LATMA).
Savukārt, lai samazinātu jauno cūciņu spēju vairoties, ir jāierobežo piebarošana. Ja ziemā ir barība, pat nīkulīgākais sivēns izdzīvo un var vairoties, jo meža cūku spēju radīt pēcnācējus nosaka nevis vecums, bet gan ķermeņa masa.
Ja piebaros mazāk, vājākie sivēni aizies bojā, bet jaunās cūciņas vēl nevairosies un pavasarī populācijas pieaugums būs par 15-20% mazāks nekā patlaban (Latvijas Mednieku savienības (LMS) vadītājs Jānis Baumanis).
Taču jāpiebaro arī gudri - nevis mežā jāizgāž tonnām barības, kā rezultātā pat vājākie sivēni izdzīvos un palielināsies meža cūku skaits, bet gan jāpiebaro nelielās porcijās, lai meža cūkas piesaistītu konkrētai vietai, kur tās vieglāk nomedīt. Pavisam pārtraucot piebarošanu, meža cūkas sāks pastiprināti migrēt barības meklējumos, palielinot risku ĀCM izplatībai. Tādā veidā tiks panākts absolūti pretējs efekts (LATMA, LMS, PVD un VMD).
Meža cūku populāciju īstermiņā būtiski samazināt ir ļoti grūti, to var paveikt trīs-piecu gadu laikā, īstenojot pastiprinātas medības un piebarojuma ierobežošanu (VMD).
Meža cūkas nav galvenais ĀCM pārnēsātājs, tas ir cilvēks un mājas cūkas. Turklāt vēl pirms ĀCM ievazāšanas Latvijā tika pieņemts lēmums samazināt meža cūku populāciju valstī.
Secinājums: Tas tiesa, ka Āfrikas cūku mēra dēļ mednieki intensīvāk šauj meža cūkas, taču ar medībām vien būtiski samazināt meža cūku skaitu Latvijā nevar. Svarīgi ir ierobežot arī piebarošanu un darīt to gudri.
