Melu detektors: Vai Platpers un Reģionu apvienība runā patiesību par sešgadniekiem?

Saeimas sēdē debatējot pret skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, deputāts Arvīds Platpers apgalvoja, ka stresa iespaidā bērniem rodas autiskā spektra traucējumi un uzmanības deficīta sindroms (UDS).

“Mediķu iebildes, kuri brīdina - pieaug to bērnu skaits, kuriem tiek diagnosticētas tādas slimības kā autiskā spektra traucējumi un uzmanības deficīta sindroms. (..) Un kā veidojas šīs slimības? No stresa. Sešgadīgi, piecgadīgi bērni var izpildīt tikai to, kas ir viņa vecuma posmā piemērots. Ja viņam uzdod lielākus uzdevumus, veidojas šā bērna stress.”

Deputāta patlaban pārstāvētā partija - Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Platpera runas fragmentu pievienoja savam "Facebook" ierakstam, kurā apgalvoja:

“Izglītības ministrija neņem vērā mediķu brīdinājumus, ka šāds bezatbildīgs lēmums var izraisīt autiskā spektra traucējumus un uzmanības deficīta sindromu.”

A.Platpers - bērniem ir tiesības uz bērnību!

Arvīds Platpers, 12.Saeimas LRA frakcijas pārstāvis: 6 gadus vecs bērns var izdarīt tikai to, kas piemērots viņa vecumam, viss pārējais rada lieku stresu.Izglītības ministrija neņem vērā mediķu brīdinājumus, ka šāds bezatbildīgs lēmums var izraisīt autiskā spektra traucējumus un uzmanības deficīta sindromu. Koalīcija grib ignorēt 10 748 parakstus. Vai mēs tiešām tuvojamies autoritāram režīmam? Nerotaļāsimies ar mūsu bērnu nākotni un sabiedrību!

Posted by Latvijas Reģionu Apvienība on Monday, May 21, 2018
Ar šo ierakstu sociālā tīkla vietnē dalījušies vismaz 29 cilvēki, to vidū Saeimas deputāte Inga Bite. Ierakstu noskatījušies jau 2,2 tūkstoši cilvēku.

Vai autisms un UDS ir slimības, ko rada stress?

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs “Melu detektoram” skaidro, ka gan autiskā spektra traucējumi, gan uzmanības deficīta sindroms nav slimības, bet gan nervu sistēmas attīstības traucējumi.

Aptuveni 75% šos traucējumus nosaka ģenētiski jeb iedzimti faktori, kā arī smadzeņu attīstība grūtniecības laikā, dzemdībās vai neilgi pēc tām. Bezborodovs norāda - ne skolas vide, ne mācīšanās apstākļi, ne stress neizraisa autiskā spektra traucējumus vai UDS.

UDS un UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) pazīmes ir nespēja koncentrēt uzmanību, ilgstoši to noturēt, kā arī impulsivitāte. Savukārt autiskā spektra traucējumu izpausmes var būt, piemēram, apgrūtinātas komunikācijas spējas, kavēta valodas attīstība, jutīgums pret ārējiem stimuliem, tieksme atkārtoti veikt noteiktas darbības. Pērnruden, atklājot pirmo autisma kabinetu, BKUS informēja, ka kopumā Latvijā oficiāli ir 303 bērni, kam konstatēts autisms, taču realitātē šādu bērnu skaits varētu būt lielāks nepietiekamās diagnosticēšanas dēļ.

Vai stresam ir saistība ar UDS izpausmēm?

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Uzmanības deficīta un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms saistīts ar lēnāku smadzeņu pieres daivas nobriešanu. Kā uzsver psihiatrs, sešu gadu vecumā bērni hronoloģiski atrodas savas nervu sistēmas attīstības agrīnākajā posmā, līdz ar to, nemainot mācību programmu un apstākļus skolā, sešgadnieku vidū būs vairāk bērnu ar grūtībām mācīties un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes simptomiem.

Ārsts arī norāda, ka skolās patlaban nav pietiekamas atbalsta sistēmas, piemēram, bērniem ar UDS vai UDHS neder 30 skolēnu liela klase. Audzēkņu skaitam tajā vajadzētu būt divreiz mazākam, kā arī klasē jābūt skolotāja palīgam. Tikpat nepiemērots šādiem bērniem ir pašreizējais 40 minūšu mācību stundas modelis.

Jānorāda gan, ka plāns noteikt skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem tiek virzīts mācību satura reformas ietvaros, un tā savukārt paredz attiecīgajam vecumam piemērotu programmu, mācību darba formātu un metodes.

Ko atbildēja Platpers?

“Es neesmu mediķis un nevaru izskaidrot no medicīniskā viedokļa, kurā brīdī bērnam ir traucējumi, kurā brīdī tie viņam rodas nepareizas attīstības rezultātā,” “Melu detektoram” sacīja deputāts un kordiriģents Platpers, kurš pēc izglītības ir mūzikas pedagogs. Viņš teica, ka ir izdrukājis virkni materiālu, kur runāts par vecumam neatbilstošu prasību sekām uz bērna attīstību. Taču, nespēdams nosaukt konkrētus avotus, deputāts pieļāva, ka varētu būt kļūdījies.

Secinājums: Deputāta Platpera un Latvijas Reģionu apvienības paustais apgalvojums, ka tā saucamā sešgadnieku reforma var izraisīt bērnos uzmanības deficīta sindromu vai autiskā spektra traucējumus, neatbilst patiesībai un nav zinātniskos faktos balstīts. Nepamatota ir arī šo nervu sistēmas traucējumu saukšana par slimībām. Deputāts pamatoti norāda, ka bērnos var veidoties stress, “ja viņiem dod lielākus uzdevumus” par vecumam atbilstošo, taču viņš nav ņēmis vērā plānoto mācību satura un metožu maiņu.

Birka: Tukšas pļāpas

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti