Sīkpartija "Suverenitāte" savā priekšvēlēšanu programmā apņēmusies atjaunot nacionālo valūtu - latu, taču tas nozīmē Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kam būtu negatīvas iekšpolitiskas un starptautiskas sekas. Pārbaudot viņa izteikumu, lsm.lv, pieci.lv un Re:Baltica kopprojektā "Melu Detektors" secina, ka tās ir tukšas pļāpas.
Pievienojoties ES, Latvija automātiski piekrita pievienoties arī Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS). Ja līdz tam valstis, kas vēlējās pievienoties ES, varēja nolemt saglabāt savu nacionālo valūtu, tad tām dalībvalstīm, kuras uzņēma 2004.gadā, šādas iespējas nebija.
ES nav specifisku līgumu, kas paredz izstāšanās procedūru no EMS, bet ES līgums paredz, ka dalībvalsts var brīvprātīgi izstāties no ES.
Latvijas izstāšanās no ES būtu komplicēta procedūra - jārīko referendums un pozitīva rezultāta gadījumā tas jāpaziņo Eiropadomei. Pēc tam notiek diskusijas ar šo valsti un tiek noslēgts līgums, paredzot izstāšanās kārtību un turpmāko sadarbību. Tāpat ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana un līgums jānoslēdz ar kvalificētu balsu vairākumu. Ja valsts atkal lūdz atkārtotu pievienošanos ES, ir jāievēro pievienošanās procedūra kā jebkurai jaunai kandidātvalstij (Finanšu ministrijas informācija).
Izstāšanās no ES skartu ne tikai lata atjaunošanu, bet būtu jāveic fundamentāla juridiskā reforma, jo Latvija daudz funkciju ir deleģējusi ES institūcijām un ieviesusi ES regulas. Tāpat Latvijai būtu jāizstājas no Šengenas zonas un jāatjauno robežkontrole, lsm.lv skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.
Finanšu ministrija (FM) nav aprēķinājusi, cik maksātu iespējamā lata atjaunošana, jo šāds scenārijs nav paredzēts, taču prognozējamas ir milzīgas izmaksas un riski - izstāšanās no ES un EMS atstātu smagu un ilgstoši negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Uzticamības krīzes rezultātā pasliktinātos Latvijas kredītreitings, kas palielinātu valsts parāda apkalpošanas izmaksas, tādējādi samazinātos nauda valsts funkciju nodrošināšanai. Tāpat jārēķinās ar lielākiem mājsaimniecību un procentu maksājumiem par saistībām, jo īpaši par banku kredītresursiem. Pasliktinātos arī eksportspēja, investīciju vide, iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītāji, Latvija zaudētu struktūrfondu un Kohēzijas fonda pieejamos līdzekļus (FM dati).
Īsumā sakot, lata atjaunošana nozīmētu atgriešanos 20 gadu atpakaļ - Latvija būtu kā vientuļā sala Krievijas pierobežā.
Atjaunojot nacionālo valūtu, lata vērtība kristos un Latvija zaudētu uzticamību starptautiskajā vidē, no kā ciestu visi - valsts ekonomika, budžets, uzņēmumi un iedzīvotāji.
Plašāks skatījums un "Suverenitātes" ekonomikas programmas vērtējums lasāms šeit.
