"Pēdējo divu gadu laikā praktiski nepazeminās bezdarba līmenis, bet emigrācija saglabā stabilu tendenci," partija "No sirds Latvijai" raksta savā priekšvēlēšanu avīzē. Pārbaudot partijas izteikumu, lsm.lv, pieci.lv un Re:Baltica kopprojektā "Melu Detektors", secinājām, ka tās ir tukšas pļāpas.
Gan Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), gan "Eurostat" dati liecina, ka bezdarba līmenis samazinās kopš 2009.gada, kad krīzes iespaidā tas bija uzskrējis rekordlielā augstumā.
Arī pēdējo divu gadu laikā bezdarba līmenis krīt - 2012.gada augustā tas bija 11,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, pērn vasaras beigās - 9,3%, bet šogad augustā - vairs tikai 8,4% iedzīvotāju, kas ir kritums teju par trim procentpunktiem divu gadu laikā (NVA). Tātad divu gadu laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sarucis par aptuveni 30 tūkstošiem (NVA dati).
Ekonomists Edmunds Rudzītis skaidro, ka daļēji bezdarba samazināšanās notikusi uz emigrācijas rēķina, tomēr liela daļa bezdarbnieku atgriezušies darba tirgū, jo pēdējo pāris gadu laikā situācija ir uzlabojusies un radītas jaunas darba vietas.
Turklāt iespējas atrast darbu ir labākas nekā pirms pāris gadiem, jo palielinājies arī pieejamo vakanču skaits, kas pašlaik ir lielākais kopš 2008.gada rudens.
Par bezdarba samazināšanos liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par nodarbināto un darba meklētāju skaitu, uzsver ekonomists. Nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī bija par 22,4 tūkstošiem lielāks nekā pirms diviem gadiem šajā laika posmā. Līdzīga statistika redzama arī Valsts ieņēmumu dienesta datos par darba ņēmējiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas - pēdējo divu gadu laikā darba ņēmēju skaits palielinājies par 21 tūkstoti. Vienlaikus Rudzītis atzīst, ka
šogad līdz ar ar ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos arī uzlabojumi darba tirgū vairs nav tik redzami un jaunradīto darbavietu skaits ir mazāks nekā iepriekšējos gados.
Savukārt Eiropas Kopienu statistikas biroja "Eurostat" aprēķini rāda, ka 2012.gadā Latvijā bez darba bija 15%, bet pagājušajā gadā - 11,9% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vidējais rādītājs Eiropas Savienības valstīs pēdējo gadu laikā turas ap deviņiem līdz desmit procentiem, taču, kamēr Latvijā bezdarba līmenis samazinās, Eiropas Savienībā tas ik gadu nedaudz palielinās un pērn sasniedza 10,8%.
"Eurostat" un NVA dati atšķiras, jo katra institūcija izmanto citu metodi bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Latvijā bezdarbnieku skaitu veido visas NVA reģistrētās personas, kurām piešķirts bezdarbnieka statuss, vecumā no 15 līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai - 62 gadiem. Savukārt "Eurostat" par darba meklētājiem uzskata daudz plašāku personu loku - iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuri nestrādā, ir aktīvi meklējuši darbu iepriekšējo četru nedēļu laikā vai ir gatavi sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā. Līdz ar to izlīdzinātais harmonizētā bezdarba līmenis, kuru uzrāda "Eurostat", vienmēr ir lielāks par reģistrētā bezdarba līmeni (NVA skaidrojums).
