Melu detektors: Vai onkologam Egīlam Purmalim taisnība, ka krūts vēzi var izraisīt smags un vadošs darbs?

Pazīstamais ārsts onkologs Egīls Purmalis teicis, ka starp faktoriem, kas ietekmē krūts vēža attīstību, ir dzīvesveids, kad sievietes nedzemdē bērnus, bet daudz un smagi strādā, tostarp vadošos amatos. LSM.lv “Melu detektora” pārbaude parādīja, ka saistība starp maternitāti un krūts vēža risku ir patiešām vispāratzīta, savukārt tas, kāda ietekme ir stresam darbā, nav pierādīts (taču ārstiem par to ir dažādi viedokļi).

Citāts žurnālā "Ieva": “Kad sievietes man jautā, kāpēc viņu šāda problēma piemeklē, es atbildu — no dzīves. Sievietes, paņemiet kādreiz papīra lapu un mēģiniet uzskaitīt faktorus, kuri ietekmē jūsu dzīvi. Tad redzēsiet, ka šie faktori ietekmē arī jūsu psihoemocionālo stāvokli, nervu sistēmu utt. Protams, vēl ir iedzimtība. Un arī tādi faktori, par kuriem skaļi nerunā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka sievietei jādara tas, kas viņai paredzēts, — jābūt sievai, mātei un saimniecei. Jaunām sievietēm vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kurām ir krūts audzējs, prasu — vai esi priekšniece, vai darbs ir smags un atbildīgs, vai personīgā dzīve ir nepiepildīta? Lūk, te arī rezultāts. Sievietes kļūst vīrišķīgas, un tas neizbēgami ietekmē medicīniski, ja tā var teikt.”

Atšķirībā no plaušu vēža, kura rašanās galvenie riski ir diezgan labi zināmi, par piena dziedzera vēža rašanās cēloņiem pilnīgas skaidrības zinātniekiem nav. Starp pierādītajiem faktoriem, kas palielina iespējamību saslimt ar krūts vēzi, kurus izraisījis dzīvesveids, ir alkoholisko dzērienu lietošana, smēķēšana, liekais svars un fiziskās aktivitātes trūkums (tostarp darbs, kura laikā tiek ilgi sēdēts), bērnu neesamība (vai pirmā bērna piedzimšana pēc 30 gadu vecuma), hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošana, hormonālā terapija pēc menopauzes, radiācija.

Pierādīts, ka krūts vēža rašanās risks paaugstinās līdz ar piedzīvoto menstruālo ciklu skaitu. Attiecīgi risks paaugstinās sievietēm:

  • Jau gados (lielākā daļa gadījumu – pēc 55 gadiem),
  • Kurām agri sākušās pirmās mēnešreizes (īpaši - līdz 12 gadu vecumam),
  • Kurām menopauze ir vēlu (pēc 55 gadiem),
  • Kurām nav bijis dzemdību un barošanas ar krūti periodu, kad mēnešreizes uz laiku beidzas.

Lai gan ir arī nianses – piemēram, pirmajos gados pēc dzemdībām krūts vēža rašanās risks nedaudz palielinās, taču vēlāk – samazinās, salīdzinot ar sievietēm, kuras nav dzemdējušas.

Savukārt riski, kas nav saistīti ar dzīvesveidu, bet kurus nosaka ģenētiskie iemesli (gēnu BRCA1 un BRCA2 mutācijas), veido tikai 5 līdz 10% no visiem zināmajiem krūts vēža cēloņiem, tomēr nav pārliecības, ka zinātnei zināmi visi ģenētiski izraisītie riski.

Sarežģītāk ir ar tādu faktoru kā stress – tā joprojām ir “pelēkā zona” bez viennozīmīgiem pierādījumiem.

Zinātnieki veikuši daudz pētījumu par psiholoģiskā stresa un vēža saistību vispār, taču viennozīmīgi šādu saistību pierādīt nav izdevies. Turklāt atsevišķi pētījumi tomēr parādījuši iespējamu saistību, tiek arī minēta iespējama netiešā saistība – ar stresu var būt saistīta alkohola lietošana, smēķēšana un liekais svars, kas paaugstina vēža risku.

"Nav nācies lasīt pētījumus, kur būtu pierādīta korelācija starp [sievietes] priekšnieka amatu vai stresainu darbu un krūts vēža risku,"

LSM.lv sacīja onkologs un Stradiņa universitātes asociētais profesors Arvīds Irmejs.

"Bet, runājot par psihoemocionālo veselību un stresa faktoru, jautājums ir — kāda ir stresa definīcija. Piemēram, Otrais pasaules karš ilga sešus gadus, un tas bija milzīgs stress visiem, bet tolaik vēzis nebija tik izplatīts kā šodien. Jāatrod atšķirība starp dažādiem stresa veidiem, piemēram, kara stresu un mūsdienu stresu, bet to izmērīt ir grūti. Taču lieli pasaules krūts vēža centri ļoti aktīvi pievērš uzmanību dzīvesveidam, tostarp psihoemocionālajai veselībai. Ja cilvēks ir agresīvs, nepiedodošs, “uzcepies”, negatīvi noskaņots un ar visu neapmierināts, var domāt, ka tas stress ir savādāks nekā, piemēram, kara stress. Un ir skaidrs, ka mūsu psihoemocionālā veselība ietekmē mūsu fizisko veselību — vienkārši to ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami pierādīt un izmērīt. Bija pētījumi, kas sakarību atrod, un bija citi pētījumi, kas to [sakarību ar stresu] nepierāda. Paņemiet labu grāmatu — “Anti-Cancer Research”, tur ir nodaļa “Anti-Cancer Mind”. Tajā autors ļoti labi iezīmē psihoemocionālās veselības lomu.

Ārstam Egīlam Purmalim ir taisnība, ka reproduktīvais faktors ir svarīgs, — tas rada apmēram 30% no paaugstināta [krūts vēža] riska. Tajā pašā laikā ir papilnam visu citu vides faktoru, kurus mēs zinām un nezinām. Es ļoti bieži nezinu, kādi katrai konkrētai pacientei ir iemesli, kāpēc viņai ir vēzis. Un lai kāds tas iemesls būtu... Ja viņai ir 45 gadi un ir krūts vēzis, tad ko es viņai teikšu, — ka tas ir tāpēc, ka jūs nedzemdējāt un nesēdējāt mājās? Ko viņa var mainīt? Es vainas meklēšanai neredzu pievienoto vērtību, kas veicinātu viņas izveseļošanos.

Ja runājam par sievietēm vispār — katrai ir savs dzīves aicinājums. Ja es tagad teikšu - sēdiet visas mājās un dzemdējiet bērnus, — nezinu, vai 2020. gadā tas darbojas. Un, ja runājam par mātēm un saimniecēm, tad jārunā arī par vīriešiem — kur ir tie ideālie, atbildīgie vīrieši, kuri ļauj dāmām būt mājsaimniecēm, laimīgi dzemdēt piecus bērnus, kuri kārtīgi strādā un ir kārtīgi tēvi? Sievietes reproduktīvā un psihoemocionālā veselība nav solo numurs.

Jā, ir fakts, ka Rietumu dzīvesveids ir onkoloģiju veicinošs. Ir pierādīts, ka sievietei, kura dzīvo, teiksim, Irānā vai Pakistānā, aizbraucot dzīvot uz Ameriku, dzīves laikā risks saslimt ar krūts vēzi mazliet palielinās, nekā ja viņa neemigrētu. Savukārt viņas meitai, piedzimstot Amerikā, jau būs tāds pats krūts vēža risks kā amerikānietei. Tas nozīmē, ka ģenētiski mēs esam puslīdz līdzīgi, kopumā ņemot. Bet dzīvesveidam ir liela nozīme. Taču ir lietas, ko mēs varam un ko vairs nevaram ietekmēt." 

Ko atbildēja ārsts Egīls Purmalis:

"Jā, nav viennozīmīgi pierādīts, ka stress vai nervozitāte izraisa vēzi, taču nav pierādīts arī pretējais. Pēc savas pieredzes — bet es onkoloģijā strādāju daudzus gadus — redzu, ka tam ir ietekme. Stress, smags darbs, tostarp vadošos amatos, psihoemocionālais stāvoklis — tam ir ietekme arī uz imunitāti. Ir zināms, ka imunitāte ir svarīga, kad vēzis jau parādījies, lai organisms varētu tikt galā ar slimību, lai nebūtu recidīvu. Taču kāpēc tad nevar uzskatīt, ka stress un [pazemināta] imunitāte var būt faktori, kuri sākotnēji noved pie saslimšanas? Protams, tie vieni paši var arī nenovest pie vēža, taču, ja vienlaikus būs vairāki riska faktori kopā, tam var būt ietekme. Esmu par to pārliecināts, balstoties savā ārsta pieredzē. Diemžēl krūts vēža gadījumā ārsti bieži nespēj pateikt, kādi tieši faktori izraisījuši slimību, — šajā ziņā joprojām ir daudz nezināmā."

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti