Melu detektors: Vai «No sirds Latvijai» biedre runā patiesību par dzimstību Latvijā?

Partijas “No sirds Latvijai” biedre Daiga Reča kopā ar partijas līderi Ingunu Sudrabu un valdes locekli Gintu Gāberu portāla "Delfi" videointervijā aizstāvēja nesen kongresā publiskoto saukli - aizstāt tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē. Reča, kura ir arī Tukuma novada domes deputāte, kopā ar partijas biedriem kritizēja 2% no IKP piešķiršanu aizsardzībai un kā lielāku aktualitāti uzsvēra zemo bērnu skaitu vidēji vienai sievietei. LSM.lv "Melu detektors" nolēma pārliecināties par Rečas teikto.

“Vai šobrīd nav satraucošs skaitlis, ja faktiski statistikā figurē, nu atšķiras viņas mazliet, 1,2 bērniņi uz sievieti vai 1,4, kā kurš to statistiku apkopojis. Vai tas nav satraucošs cipars? Tas nozīmē, ka faktiski tie divi, kas piedalās ģimenes veidošanā, neatražo paši sevi," intervijā (45:45 min) sacīja Reča. 

Taču neviens no Rečas minētajiem skaitļiem neatbilst patiesībai.

2016.gadā (pēdējais gads, par kuru pieejami apkopoti dati par visām Eiropas Savienības valstīm), par kuru pieejami jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidēji vienai sievietei piedzima 1,743 bērni. Turklāt vidējais bērnu skaits vienai sievietei jeb summārais dzimstības koeficients no 2011. līdz 2016.gadam ir pastāvīgi audzis. Taisnība, ka 2017.gadā šis rādītājs, pēc nupat publicētajiem CSP datiem, ir nedaudz samazinājies  - līdz 1,699.

 

Latvijas rādītājs ir arī viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pēdējos gados nevienā no ES dalībvalstīm vidējais bērnu skaits nav pārsniedzis paaudžu nomaiņai nepieciešamos vismaz divus bērnus uz vienu sievieti. Eksperti norādījuši, ka ar dažādiem atbalsta pasākumiem ģimenēm šo rādītāju Latvijā turpmākajos gados varētu palielināt līdz 1,9. Taču maz ticams, ka tas pārsniegs divi, jo bērnu skaitu ģimenēs ietekmē ne tikai atbalsta politika.

Summārā dzimstības koeficienta pieaugumu apliecina arī statistika par trešo un nākamo bērnu īpatsvaru jaundzimušo vidū. Pirms desmit gadiem 2007.gadā tādi bija nepilni 13% jaundzimušo, bet 2017. gadā - 19,7% no pasaulē nākušajiem bērniem. Savukārt otro bērnu īpatsvars tajā pašā periodā audzis no 34 līdz 38%. 

Tiesa, kopējais jaundzimušo skaits kopš 2016.gada atkal samazinās. Taču to visvairāk ietekmē nevis trešo un ceturto bērnu neesamība, bet gan emigrācija un deviņdesmito gadu demogrāfiskā bedre, kā rezultātā Latvijā mazāk nekā iepriekš ir sieviešu vecumā, kurā var laist pasaulē bērnus.

Ko sacīja Reča?

“No sirds Latvijai” pārstāve “Melu detektoram” sacīja, ka pirms laika “ložņājusi” pa dažādām lapām un datu bāzēm, taču neatceroties, kur tieši šādus skaitļus redzējusi. Viņa atzina, ka nav iedomājusies apskatīties CSP statistiku, un pieļāva, ka varētu būt izmantojusi novecojušu informāciju.

Secinājums: Rečai ir taisnība, ka Latvijā iedzīvotāji sevi “neatražo”, proti, vidējais bērnu skaits ir nepietiekams paaudžu nomaiņai. Taču viņas minētie dati ir kļūdaini un ievērojami zemāki nekā patiesībā.

Birka: Puspatiesība

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti