Melu detektors: Vai NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš par dzimstību saka patiesību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

"Rezultātus sāk nest Nacionālās apvienības (NA) prioritāte Nr. 1 – demogrāfijas jautājums. Dzimstības rādītāji sākuši virzīties uz augšu. Beidzot! Jā, tur mums visiem vēl liels darbs priekšā." Tā 9.janvārī NA interneta vietnē publicētā runā saka partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Pārbaudījām šo apgalvojumu lsm.lv, pieci.lv un pētniecības centra "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", skaties video!

Melu detektora birkas 

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Pēdējos trīs gados bērnu tiešām dzimst vairāk, taču lsm.lv un pieci.lv kopprojektā "Melu detektors" pārbaudījām, vai tas skaidrojams ar NA demogrāfijas politikas iniciatīvām. Secinājām, ka G.Bērziņa paustais ir puspatiesība. Viens no redzamākajiem dzimstības pieauguma iemesliem ir fakts, ka pašlaik iedzīvotāju vecuma struktūrā ir vairāk bērnu radīšanas vecumu sasniegušu sieviešu.

Pēc dzimstības krituma, kas sasaucās ar ekonomiskās krīzes laiku, 2012.gads bija pirmais, kad Latvijā jaundzimušo skaits atkal pieauga. 2012.gadā piedzima 19 897 bērni - par 1072 vairāk nekā 2011. gadā; bet 2013.gadā – par 699 vairāk nekā 2012.gadā. Visi pagājušajā gadā dzimušie vēl nav reģistrēti, bet aplēses liecina, ka pērn pasaulē varētu būt nācis par aptuveni tūkstoti vairāk nekā 2013.gadā, saka Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Speciālisti atzīst, ka noteikt iemeslus dzimstības līmeņa svārstībām ir grūti. Visvieglāk jaundzimušo skaita pieaugumam skaidrojumu atrast pēdējo 30 gadu dzimstības līknē. Astoņdesmito gadu otrajā pusē bija īsts mazuļu "bums", un 1987.gadā dzimstības rādītāji pat sasniedza rekordaugstu līmeni – 42 135 bērnu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā piedzima pērn. Togad dzimušās sievietes pagājušogad kļuva 27 gadus vecas, kas Latvijā ir vidējais vecums, kurā sieviete laiž pasaulē pirmo bērnu. Vidējais bērna radīšanas vecums sievietēm ir 29,6 gadi. 

Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits vienai sievietei) (CSP dati)

Demogrāfs Pēteris Zvidriņš to min kā vienu no svarīgākajiem faktoriem, taču vērš uzmanību uz summāro dzimstības koeficientu jeb vidējo bērnu skaitu, kas piedzimst vienai sievietei. Pēc krituma krīzes gados tas atkal pieaug, tātad iemesli nav meklējami tikai bērnu radīšanas vecumu sasniegušo sieviešu skaitā. Ģimenes, kas finansiālu un citu apstākļu dēļ pieaugumu kādus gadus ir atlikušas, tomēr nonāk līdz šim lēmumam, un, tā kā laiks, kurā to darīt, ir ierobežots, arī tas var ietekmēt dzimstības rādītāju pēckrīzes gados.

Profesors uzsver arī labvēlīgākas ekonomiskās situācijas nozīmi, taču norāda, ka runa ir par valsts politiku plašākā līmenī nekā atsevišķas partijas sasniegumu.

"Nacionāļi ir panākuši daudzbērnu ģimenes statusa paaugstināšanu sabiedrībā, taču dzimstības rādītājus tas maz ietekmē," vērtē Zvidriņš, sakot, ka vienas partijas nopelni ir pārspīlējums. Viņš min pirms pāris gadiem sākto valsts atbalsta programmu neauglīgajiem pāriem, dažādu pabalstu palielināšanu, daudz pieejamākus bērnudārzus un citus ģimenēm labvēlīgus lēmumus, kas ir gan visu koalīcijas partiju, gan pašvaldību politikas rezultāts.

Arī Zukula no CSP stāsta, ka dzimstībai Latvijā ir saikne ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem. Tomēr uz to vien paļauties nevar. Piemēram, Igaunijā, kur vidēji dzimst vairāk bērnu nekā mums, pēdējos gados dzimstība krītas, bet turīgajā Vācijā, neraugoties uz aktīvu ģimeņu atbalsta politiku, summārais dzimstības koeficients ir pat zemāks nekā Latvijā.

Birka: Puspatiesība

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti