Skaidrojot, kāpēc Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) nolēma neizmeklēt pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" (RS) apšaubāmo mazgāšanas līdzekļu iepirkumu, biroja preses sekretāre Laura Dūša TV3 1.februāra raidījumā "Nekā personīga" sacīja: "Ne visi amatpersonu pārkāpumi, kas saistīti ar korupciju valsts institūciju dienestā, ir noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst KNAB kompetencei". Pārbaudot šo apgalvojumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", secinājām, ka izteikums ir pretrunā ar likumos noteiktajiem biroja pienākumiem. Tas savukārt rada jautājumu, cik pamatots bija KNAB atteikums izmeklēt RS lietu.
Melu detektora birkas
- Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
- Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
- Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
- Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
- Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Jāatgādina, ka saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošajiem dokumentiem un iesaistīto cilvēku stāstīto, RS 2013.gadā noslēdza līgumu ar uzņēmumu "MJ partneri" un par gandrīz 340 000 latu it kā iegādājās modernus mazgāšanas līdzekļus. Realitātē šis uzņēmums RS ķīmiju netika piegādājis, bet lielākā daļa naudas ar tā starpniecību tika pārskaitīta uz ārzonas firmām Ķīnā. Tālāk tā sadalīta starp kādām personām, ko apzīmēja ar vārdu "apdrošinātāji"un RS Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieku Vjačeslavu Stunžānu. Šis cilvēks līgumā ar "MJ partneriem" minēts kā RS pilnvarotā persona, turklāt vienlaikus Stunžānam piederējis uzņēmums, kuram bijis piegādes līgums ar RS. Pēc problēmām ar pārmaksātā PVN atgūšanu un VID audita "MJ Partneri" visus tā rīcībā esošos pierādījumus iesniedza KNAB, kas nolēma nerosināt kriminālprocesu un pārsūtīja iesniegumu Valsts policijai (VP).
"Nekā personīga" žurnālistiem KNAB pārstāve pauda, ka "ne visi amatpersonu pārkāpumi, kas saistīti ar korupciju valsts institūciju dienestā, ir noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst KNAB kompetencei". Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis, kurš pirms 15 gadiem vadīja KNAB normatīvo aktu izstrādes darba grupu, norāda uz Kriminālprocesa likuma pantu par institucionālo piekritību. Tas skaidri pasaka, ka
KNAB pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
Savukārt bijušais KNAB priekšnieks, tagad Saeimas deputāts no "Vienotības" Aleksejs Loskutovs par biroja pārstāves teikto saka: "Gribētu dzirdēt motivāciju šādam apgalvojumam, jo tas šķiet pretrunā ar KNAB likumu".
"Melu detektoram" KNAB šo izteikumu neskaidro, taču norāda, ka iesnieguma izskatīšana pēc būtības bijusi piekritīga vairākām tiesībsargājošajām institūcijām un tajā esošās ziņas saistītas gan ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā, gan pret īpašumu, gan valsts institūciju dienestā izdarīšanu. Taču no biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītās vēstules VP, kas ir "Nekā personīga" rīcībā, izriet, ka, neraugoties uz informāciju par RS mazgāšanas līdzekļu iegādei paredzētās naudas nonākšanu tās darbinieka kabatā, korupciju notikušajā KNAB vispār nav saskatījis. "Iepazīstoties ar iesniegumu un materiālu, jāsecina, ka minētās ziņas nesatur norādi uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar korupciju," teikts atbildē.
KNAB likuma 1.pants par korupciju sauc kukuļošanu vai jebkuru citu valsts amatpersonas rīcību, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
Nekomentējot konkrēto lietu, Lieljuksis uzsver, ka otrs būtiskais nosacījums, kas norāda uz izmeklēšanas piederību KNAB, ir valsts amatpersonu iesaiste.
Saskaņā ar Krimināllikumu valsts amatpersonas ir arī pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieki, kuriem ir tiesības rīkoties ar tās mantu vai finanšu līdzekļiem. Līdz ar to arī tas nevarētu būt arguments izmeklēšanas atteikumam.
Jāatgādina, ka arī VP atteica kriminālprocesa ierosināšanu, bet, reaģējot uz mediju ziņām, Ģenerālprokuratūra šo lēmumu atcēlusi un kriminālprocess tomēr ierosināts.
KNAB paustais, ka ne visi amatpersonu pārkāpumi, kas saistīti ar korupciju valsts institūciju dienestā, ir KNAB kompetence, nav likumos pamatots, līdz ar to neatbilst patiesībai. Apšaubāms ir arī biroja secinājums, ka ziņas par mazgāšanas līdzekļu iegādi RS nenorāda uz korupciju, taču tās esamība vēl tiks noteikta izmeklēšanā.
Birka: Tukšas pļāpas
