Partijas "Latvijas attīstībai" vadītājs un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sociālajā tīklā "Twitter" augusta beigās rakstīja: "Latvijā no visām OECD PISA valstīm ir lielākā korelācija starp vecāku izglītības līmeni un bērna izgl [ītības] sasniegumiem". Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", secinājām, ka Pūces rakstītais ir tālu no patiesības.
@K_Kalns @AnnaUlla Latvijā no visām OECD PISA valstīm ir lielākā korelācija starp vecāku izglītības līmeni un bērna izgl sasniegumiem.
— Juris Pūce (@pucej) August 26, 2015
Viņš "Melu detektoram" atzina, ka pats šo tēmu nav pētījis, taču tādu atziņu dzirdējis no kāda izglītības speciālista nesen notikušā diskusijā. Minētais eksperts "Melu detektoram" gan noliedza, ka būtu tā teicis.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Iegūtie rezultāti ļauj analizēt saistību starp skolēna ģimenes situāciju un viņa sasniegumiem mācībās. PISA pētnieki atzinuši, ka tā allaž ir būtiska, proti, mazāk izglītotu un trūcīgāku vecāku bērni kopumā mācās sliktāk nekā viņu turīgākie vienaudži, taču labākajās izglītības sistēmās skolas spēj stipri mazināt nabadzības radīto zināšanu plaisu. Proti, dot trūcīgajiem tikpat labu izglītību kā viņu izdevīgākā situācijā esošajiem vienaudžiem.
Latvija šajā ziņā nav starp labākajām, ne arī starp sliktākajām - pēdējā 2012.gada pētījumā, kurā piedalījās 65 valstis, tā atrodas vidusdaļā. Vislielākajā mērā vienlīdzīgas iespējas visiem un labāko izglītību nodrošina skolas atsevišķās Ķīnas daļās, Korejā, Zviedrijā, Somijā, bet trūcīgākie bērni visvairāk mācībās atpaliek Peru, Urugvajā un tām tuvējās valstīs.
Avots: PISA Latvijā vadītāja prof. A.Kangro prezentācija "Vienādi kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas Latvijā starptautiskā salīdzinājumā", 17.06.2015
Tiesa, lielam priekam nav pamata, jo jau kopš 2003.gada Latvijas rādītāji pasliktinās, proti, vecāku izglītībai un ģimenes finansiālajai situācijai ir aizvien lielāka nozīme bērna sekmēs. To ietekmē situācija lauku skolās, kur korelācija starp vecāku izglītības līmeni un ienākumiem un bērna sekmēm ir augsta. Tas nozīmē, ka trūcīgāko un mazāk izglītoto vecāku bērni no pārējiem laukos atpaliek vairāk nekā tikpat trūcīgie pilsētu skolās.
Uz šo faktu, kas liecina par izglītības kvalitātes problēmām Latvijas lauku skolās, uzmanību vēl šovasar PISA pētījumiem veltītā konferencē Latvijas Universitātē atkārtoti vērsa to vadītājs Latvijā profesors Andris Kangro.
Sakarība starp skolēnu sasniegumiem matemātikā (PISA 2012) un skolas atrašanās vietu pēc korekcijas uz ģimeņu SES
Avots: PISA Latvijā vadītāja prof. A.Kangro prezentācija "Vienādi kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas Latvijā starptautiskā salīdzinājumā", 17.06.2015
PISA pētījumu metodika ļauj analizēt bērnu mācību sasniegumus, jau ierēķinot viņa sociālekonomiskā stāvokļa radīto ietekmi. Pēc šī pārrēķina atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā un Igaunijā, kur trūcīgajiem lauku skolēniem tiek nodrošināts papildu atbalsts, viņu izaugsme ir pat lielāka nekā pārējo.
Birka: Tukšas pļāpas
