Melu detektors: Vai Jūlija Stepaņenko saka patiesību?

“Pie mums Latvijā adoptēt bērnu var tikai laulātie,” tā 7.oktobra LTV1 raidījumā “Tieša runa” sacīja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"). Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā  "Melu detektors", secinājām,ka tā nav taisnība.

Stepaņenko “Melu detektoram” norādīja, ka sacījusi to diskusijas kontekstā. Proti, ja adoptē pāris, tad viņiem jābūt laulātiem, un laulāties Latvijā var tikai sieviete ar vīrieti.

Raidījumā tika diskutēts par cenzūras risku skolās un tā dēvētajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā. Stepaņenko, kas ir grozījumu autore, par adopciju sāka runāt, kritizējot sociālo reklāmu plakātus, kuros tika aicināts būt iecietīgiem pret dažādām sabiedrības grupām. Plakātos, kas pēc deputātes sūdzības no Rīgas ielām tika novākti, bija attēlots arī puisis, kurš stāsta, ka mīl savu draugu un vēlas kopā ar viņu kļūt par vecākiem.

Melu detektora birkas 

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Civillikums patiesi nosaka, ka laulātie  bērnu adoptē kopīgi, kā arī to, ka personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu. Taču adoptēt var arī cilvēks, kurš nav precēts. Līdz ar to realitātē ir iespējams, ka bērns pēc adopcijas aug ģimenē, kurā pāris dzīvo nereģistrētā kopdzīvē.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka neskaita, cik no adoptētajiem nonāk laulātu cilvēku ģimnēs,un cik ir viena cilvēka adoptēto bērnu. Taču aptuvenās aplēses liecinot, ka astoņus no desmit bērniem adoptē laulāti pāri.

Pasaulē ir pāris desmiti valstu, kurās adoptēt atļauts arī viendzimuma pāriem.

Latvijā pagājušgad tika adoptēti 122 bērni, bet ārvalstu adoptētājiem izsniegtas atļaujas par 178 bērnu adopciju. Sagaidāms, ka šogad adoptēto bērnu skaits būs stipri lielāks, taču saskaņā ar LM informāciju šobrīd Latvijā joprojām ir gandrīz 1300 juridiski brīvu un tātad adoptējamu bērnu. Lielākā daļa no viņiem ir vecāki par 10 gadiem, un tik lielus bērnus Latvijā adoptēt nevēlas.

Birka: Tukšas pļāpas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt