Melu detektors: Vai Jānis Dombrava par degvielas cenām saka patiesību?

"Ikviens var novērtēt pret Krieviju vērsto sankciju pozitīvo ietekmi - degvielas cenas samazinās!.. Šobrīd no samazinātas cenas ieguvēji ir ASV un Eiropa...," tā 15.oktobrī savā tvitera kontā rakstīja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā  "Melu detektors", secinājām, ka tās ir tukšas pļāpas. 

Sākotnēji Dombrava izteica apgalvojumu, ka Krievijas sankcijām ir pozitīva ietekme, jo degvielas cenas samazinās.

Kad šo izteikumu uzķēra "Melu detektors" (MD), deputāts centās savu apgalvojumu mainīt un mīkstināt. MD pārbaudīja arī to.

Lai gan naftas cena pēdējo mēnešu laikā ir kritusies strauji, degvielas cena Latvijas benzīntankos tik būtiski nav samazinājusies - tikai par aptuveni 2,5% kopš septembra sākuma (“Nordea Markets” eksperts Ritvars Kumpiņš). Naftas cena biržā var svārstīties un pat strauji kristies, taču benzīna cena tik ātri un ievērojami nespēj mainīties, norāda «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš (Nozare.lv).

Naftas cenu kritums šogad ir bijis dramatisks – ja kopš 2011.gada cena bija stabili augsta, tad kopš jūnija melnā zelta cena samazinājās līdz pat 20%. Pašlaik tā svārstās ap 85 ASV dolāru atzīmi (skatīt tabulu).

Naftas cena kritusies trīs iemeslu dēļ:

  1.  Pēdējo gadu laikā būtiski palielinājās naftas ieguves apjomi, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV);
  2. Āzijā un Eiropā ekonomika vairs neattīstās tik strauji un tiek samazinātas izaugsmes prognozes, kā rezultātā degvielu vairs tik daudz nepatērē;
  3. Naftas lielvalsts Saūda Arābija ir mainījusi ilggadējo stratēģiju, pieļaujot naftas cenu kritumu un nesamazinot naftas ieguvi (LATimes, VOX).

„Nordea Markets” eksperts Ritvars Kumpiņš uzskata, ka tieši Saūda Arābija ir atslēgas valsts, jo tā paziņoja, ka cenu kritums to nesatrauc un tā ir gatava pieļaut vēl lielāku naftas cenu samazināšanos – līdz aptuveni 80 dolāriem par barelu. Lai kompensētu zaudējumus, tā vēl palielinās naftas pārdošanas jaudas. Naftas lielvalsts to var atļauties, jo naftas ieguve tai izmaksā ļoti maz.

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains.

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija  neatbilst esošajai situācijai.

Pastāv divas teorijas, kādēļ Saūda Arābija tā rīkojas:

  • Viena ir sazvērestības teorija, ka ASV un Saūda Arābija vienojušās samazināt cenu, lai tādējādi izdarītu spiedienu uz tām valstīm, ar kurām tām ir domstarpības un kuru ekonomika ir atkarīga no melnā zelta, tās ir Krievija, Venecuēla un Irāna.
  • Savukārt otra versija ir, ka tādējādi Saūda Arābija vēlas bremzēt investīcijas alternatīvajos naftas ieguves veidos - dziļurbumos okeānu dzīlēs, slānekļa naftas un gāzes ieguvē ASV, “naftas smiltīs” Kanādā, jo šie procesi ir salīdzinoši dārgi, bet cenu kritums ievērojami palielina šo investīciju risku (Ritvars Kumpiņš, VOX).

Lielu lomu naftas cenu kritumā spēlējusi arī ASV, kas kopš 2008.gada gandrīz dubultojušas naftas ieguves apjomus. Turklāt jūlijā ASV pilnībā pārtrauca naftas iepirkšanu no Nigērijas, kas vēl pirms četriem gadiem bija lielākais spēlētājs ASV naftas tirgū. Arī Lībija palielināja naftas eksportu pēc pilsoņu kara beigām. Naftas ieguvi cenšas palielināt arī Irāna, un pat Irāka, kur drošības situācija ir samērā saspringta, iegūst vairāk naftas nekā pērn. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc naftas mazinājies gan Ķīnā, gan citās Āzijas valstīs, bet Eiropā pieprasījums pat krīt (lsm.lv un NRA). Tādējādi izveidojās situācija, ka naftas ieguve palielinājās, bet pieprasījums pasaules tirgos samazinājās.

Sankcijām pret Krieviju šeit ir ļoti niecīga un netieša ietekme, tikai tik daudz, cik tās skar Eiropas valstu ekonomikas attīstību, uzskata Kumpiņš un „DNB Nord Bankas” eksperts Pēteris Strautiņš.

Sankciju dēļ Eiropas ekonomika ir sākusi bremzēties un nākotnes prognozes ir piesardzīgas. Lai gan no 12.septembra ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas, ar kurām ierobežota Krievijas piekļuve konkrētiem pakalpojumiem, kas nepieciešami dziļūdens naftas izpētei un ieguvei, Arktikas naftas izpētei vai ieguvei un slānekļa naftas projektu īstenošanai, Kumpiņš gan nesaskata šī lēmuma ietekmi uz naftas cenu kritumu.

Sankciju dēļ Krievija gan līdz maksimumam ir palielinājusi savus naftas ieguves apjomus, lai iespēju robežās bremzētu zaudējumus, taču tas, pēc Kumpiņa domām, nav būtisks faktors, jo Krievijai nav daudz lieku jaudu un atbilstošas infrastruktūras, lai būtiski mainītu naftas cenu dinamiku.

No naftas cenu samazinājuma ieguvēja tiešām varētu būt Eiropa, jo tā, izņemot Norvēģiju un Krieviju, naftu importē (Ritvars Kumpiņš, Pēteris Strautiņš).

Taču attiecībā uz ASV secinājumi ir divējādi. No vienas puses, patērētāji un uzņēmumi iegūs, jo samazināsies tēriņi par degvielu un ietaupīto naudu varēs tērēt citām precēm, veicinot ekonomikas attīstību. Tomēr ieguvums no lētākas degvielas var neatsvērt to, ka vājākas globālās ekonomikas un vērtīgāka ASV dolāra dēļ varētu ciest ASV ekonomika. Zaudētāji varētu būt arī tie ASV ekonomikas sektori, kas atkarīgi no naftas ieguves un izpētes, norāda Kumpiņš.

Arī Krieviju naftas cenu kritums ietekmē negatīvi, jo strauji turpina kristies Krievijas rubļa vērtība, kas tiek skaidrots ar valsts ekonomikas milzīgo atkarību no naftas un gāzes cenām. Krievijai šis faktors ir īpaši svarīgs, jo valsts budžets tiek plānots, vadoties tieši no naftas cenas. Šī gada budžets plānots ar aprēķinu, ka naftas cena būs aptuveni 90-100 dolāri par barelu, jo 60% no naftas peļņas tiek novirzīti valsts budžetā.

Secinājums: Sankcijām pret Krieviju ar naftas un degvielas cenu kritumu praktiski nav nekāda sakara. Melnais zelts kļūst lētāks pavisam citu iemeslu dēļ. Arī par ieguvējiem secinājumus izdarīt ir pāragri, jo ieguvumi no lētākas degvielas var neatsvērt tos zaudējumus, ko rada ekonomiskās attīstības tempu samazināšanās pasaulē, īpaši Eiropā. Tādējādi birka - tukšas pļāpas.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti