Padomju Latvijā latviešu bija mazākums, bet Rīgā vēl līdz šim laikam ir "apmēram 60% krievu", paziņojis Latvijas ekspremjers Ivars Godmanis intervijā Krievijas portālam Slon.ru. Kopā ar Jegora Gaidara fondu portāls projekta "Kā sabruka PSRS. No pirmajām personām" ietvaros publicē intervijas ar bijušo savienoto republiku politiķiem. "Melu detektors" pārbaudīja vairāku Godmaņa izteikumu korektumu.
Intervijas fragments:
– Kara rezultātā, kad aizbrauca 200 tūkstoši un vēl 200 tūkstoši gāja bojā, mēs latvieši, zaudējām daudz iedzīvotāju, kļuvām par mazākumu. Vietā pie mums atbrauca cilvēki no dažādām pusēm – no Krievijas, no poļu apgabala, no dažādām republikām. Plus vēl padomju armija pie mums bija 250 tūkstoši, jo mēs bijām PSRS Baltijas kara apgabala centrs, – šeit bija tā štābs. Rezultātā krievu un kopumā krievvalodīgo bija vairāk nekā latviešu, kas atsaucās uz iedzīvotāju rusifikāciju; atbilstoša bija arī valodu politika. Līdz šim laikam Rīgā krievu ir vairāk nekā latviešu.
– Tātad Rīga ir krievu pilsēta?
– Nu nē, tā nevar teikt.
– Bet krievvalodīga?
– Apmēram 60% ir krievu, bet 40% latviešu. Kopumā Latvijā krievi, protams, ir mazākumā, - 30% vai pat 29%.
"Krievvalodīgo bija vairāk nekā latviešu..."
Melu detektora birka
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Nav patiesība. Pēc padomju tautskaites datiem, latviešu īpatsvars Latvijā patiešām samazinās, taču attiecībā uz "mazākumu" Godmaņa kungs tomēr ir pārspīlējis: pats zemākais vēsturiskais rādītājs – 52% latviešu – tika fiksēts 1989.gadā (salīdzinājumam: pēc 1930.gada tautskaites — 73,4%, 1935.gada tautskaite, kas notika jau pēc Kārļa Ulmaņa autoritārā apvērsuma, uzrādīja 75,5%).
Turklāt tas nenozīmēja, ka visi pārējie noteikti bija "krievvalodīgie" — nez vai šajā grupā var ierakstīt visus Latvijas lietuviešus, poļus un čigānus. Pat ja a priori par krievvalodīgajiem uzskata ne tikai visus krievus, bet arī visus ukraiņus, baltkrievus un ebrejus, - to īpatsvars sabiedrībā, pēc 1989.gada tautskaites datiem, bija 42,9%).
"Plus vēl padomju armija pie mums bija 250 tūkstoši."
Nav patiesība. Šajā gadījumā Godmanis saka "pie mums" par visu Baltijas kara apgabalu, kas ietvēra Latvijas, Igaunijas un Lietuvas PSR, kā arī Kaļiņingradas apgabalu, un kurā patiešām bija izvietotas, pēc dažādām ziņām, no 170 līdz 250 tūkstoši militārpersonu. Bet Latvijas teritorijā atradās tikai daļa no tām.
Tā 1990.-1991.gadā Latvijas teritorijā bija tikai apmēram 60 tūkstoši padomju armijas, jūras kara flotes un robežsardzes militārpersonu.
Šos skaitļus savā pētījuma min šajā jautājumā autoritatīvs avots - Tālavs Jundzis, pirmais Latvijas aizsardzības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas (1991-1993), kurš piedalījās Krievijas armijas izvešanas no Latvijas sagatavošanā.
Ko atbildēja Godmanis
- "Krievvalodīgo bija vairāk nekā latviešu...”
„Es zinu statistiku, latvieši Latvijas teritorijā visā vēstures gaitā nekad nav bijuši mazākumā. Jā, šeit tekstā ir pretruna, es vienkārši tā nevarēju pateikt. Acīmredzot kaut kāda kļūda. Es, protams, domāju Rīgā," paziņoja Ivars Godmanis LSM.lv, norādot, ka iespējas pārbaudīt intervijas tekstu pirms publicēšanas viņam nebija.
- „Pie mums bija” 250 tūkstoši militārpersonu
Šajā gadījumā Godmanis arī atzina, ka domājis datus par visu Baltijas kara apgabalu. Viņš arī uzsvēra, ka precīzs padomju militārpersonu skaits Latvijā dažādos gados nav zināms, taču, protams, tie nav 250 tūkstoši.
- Par Rīgu
Godmanis paskaidroja, ka viņa doma bijusi tāda, ka latviešu Rīgā – no padomju laikiem līdz pat mūsu dienām – ir mazāk nekā puse, tātad mazākums. Tam, ka ne visus pārējos rīdziniekus a apriori var uzskatīt par „krievvalodīgajiem”, viņš arī piekrita. Turklāt viņš uzskata, ka, pat ņemot vērā šo labojumu, latviešu skaits Rīgā „var svārstīties zem 50% atzīmes”.
Rīga: apmēram 60% krievu, 40% latviešu
Nav patiesība. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016.gadā etnisko latviešu īpatsvars Rīgas iedzīvotāju vidū bija 46,2%, krievu – 37,7% (salīdzinājumam – pēc CSP arhīva datiem - 1913.gadā attiecīgi 42% un 19%, 1935.gadā – 63% un 9%.
Pat ja pieņem, ka Godmanis, sakot "krievi", domāja arī ukraiņus (3,5%) un baltkrievus (3,9%), kopā būs 45,1%. Tātad
acīmredzami neapstiprinās Godmaņa teiktais, ka "līdz šim laikam Rīgā krievu ir vairāk nekā latviešu" un ka viņu ir "apmēram 60%"..
Turklāt Rīgā dzīvo 1,8% poļu un 0,8% lietuviešu, kurus nez vai ir korekti automātiski uzskatīt par krievvalodīgajiem. Vēl 6% rīdzinieku vai nu pieder pie citām tautībām, vai arī viņu tautība ir palikusi nezināma, vai nav norādīta.
