"Uz Latvijas ielām un ceļiem ceļu satiksmes negadījumu rezultātā cieš, un, pats traģiskākais, iet bojā cilvēki, un šo cietušo un bojāgājušo skaits ir pielīdzināms Ukrainas traģēdijai! Tātad Latvijā miera apstākļos uz ceļiem iet bojā tikpat cilvēku, cik citviet kara apstākļos! Pieaugums bojāgājušo skaita ziņā ir dramatisks," tā 10.oktobrī rakstā portālā "Delfi" apgalvoja bijušais ceļu policijas priekšnieks un pašreizējais "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Edmunds Zivtiņš. Pārbaudot pieci.lv un lsm.lv projektā "Melu Detektors", secinājām, ka Zivtiņa teiktais ir panikas celšana.
Ukrainā kopš aprīļa, kad sākās reālā karadarbība, dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 3660 cilvēku, ieskaitot traģiskās Malaizijas lidmašīnas katastrofas upurus, bet ievainoti - vairāk nekā 8700, vēsta ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs. Taču realitātē upuru skaits noteikti ir lielāks, jo ik pa laikam tiek atrasti arvien jauni masu kapi.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains.
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Savukārt uz Latvijas ceļiem kopš aprīļa bojā gājuši 102 cilvēki, bet ievainoti - 2691, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.
Lai gan Zivtiņš sabiezina krāsas, viņam ir taisnība tajā ziņā, ka šogad ir vērojams būtisks bojāgājušo skaita pieaugums - par 22,5%.
Proti, ja pērn deviņos mēnešos dzīvību avārijās zaudēja 120 cilvēku, tad šogad - jau 147. Arī cietušo ir par 7,4% vairāk - attiecīgi 3233 un 3473 ievainotu cilvēku (CSDD dati, skatīt tabulu).
Tiesu eksperts Oskars Irbītis norāda, ka nav pamata celt paniku, jo šā gada "melnajā statistikā" lielu lomu spēlē atsevišķas smagas avārijas ar daudz bojāgājušajiem vienā reizē, braukšanu bez tiesībām un alkohola reibumā. Atmetot šos ārkārtas gadījumus, mirušo skaita pieaugums būs neliels. Arī cietušo skaita svārstības esot minimālas. Taču secinājumus par šā gada tendencēm un avāriju iemesliem varēs izdarīt agrā pavasarī, gadam noslēdzoties.
Skatoties desmit gadu griezumā, ir kritušies visi negatīvie rādītāji - kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSN), CSN ar cietušajiem, bojāgājušo un ievainoto skaits. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā ir nedaudz pieaudzis avāriju daudzums, kurās ir cietušie, un arī pats ievainoto skaits. Bojāgājušo skaits pēdējos trīs gados gan ir nemainīgs, izņēmums varētu būt šis gads (skatīt tabulu).
Arī Eiropas Savienības valstu griezumā Latvija izceļas - lai gan bojāgājušo skaits samazinājies visstraujāk, Latvijā ir viens no sliktākajiem bojāgājušo rādītājiem uz vienu miljonu iedzīvotāju (skatīt tabulu).
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis bojāgājušo skaita pieaugumu šogad skaidro līdzīgi kā tiesu eksperts Irbītis - avarējušajās automašīnās ir daudz vairāk pasažieru un viņi nav bijuši piesprādzējušies. Savukārt pie gājēju bojāejas vainojama sliktā ceļu infrastruktūra un arī pašu cilvēku attieksme pret savu drošību.
Turklāt, no ceļiem noņemot fotoradarus, cilvēkos radusies apziņa, ka kontrole ir pazudusi un var braukt ātrāk, ko apliecina arī vidējā braukšanas ātruma palielināšanās.
Nopietnu uzlabojumu satiksmes drošībā bez sabiedrības attieksmes maiņas nav iespējama, uzskata Krapsis.
Iekšlietu ministrija atkarībā no budžeta iespējām tuvāko divu gadu laikā iecerējusi izveidot vienotu patruļdienesta struktūru, atdalot konvoja vienības no patrulēšanas un satiksmes uzraudzības vienībām. Ceļu policisti tikai nepieciešamības gadījumā tiekot piesaistīti konvoja vajadzībām - šo funkciju policijai uzlika krīzes laikā. Pašlaik kārtību uz ceļiem uzrauga ap 700 policistu. Tuvāko gadu laikā policistu skaitu plānots palielināt.
Secinājums: Zivtiņš ir stipri pārspīlējis, salīdzinot ceļu satiksmes negadījumu upuru skaitu ar karu Ukrainā. Lai gan Latvijā patiesi ir daudz bojāgājušo un cietušo uz ceļiem, karš ir daudz postošāks. Birka - panikas celšana.
