Melu detektors: Vai Dzintars Rasnačs saka patiesību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

"Pēc pašu bēgļu teiktā, tikai viens no desmit imigrantiem ir reāli bēglis. Tātad reāli uzņemamo cilvēku skaitam vajadzētu būt desmit reizes mazākam un 90 procentiem vajadzētu būt tiem, kuri tiek sūtīti atpakaļ uz izcelsmes valstīm," tā ceturtdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). 

Šādi ministrs pamatoja savu viedokli, ka Eiropas Komisija (EK) nepareizi dalībvalstīm aprēķina patvēruma meklētāju kvotas, proti, tās paredzētais cilvēku skaits ir pārāk liels.

Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā  "Melu detektors", secinājām, ka tās ir tukšas pļāpas.

Lūgts precizēt, kur Rasnačs ņēmis šādus skaitļus, viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs "Melu detektoram" nosauca trīs avotus. Viens no tiem esot "pašu bēgļu teiktais plašsaziņas līdzekļu veidotajos sižetos, tai skaitā LTV - bēgļi sašutuši, ka viņu situāciju izmanto nelegālie imigranti un cilvēktirdzniecības organizatori". Otrs - bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona raksts portālā "Delfi" par organizētās noziedzības grupu darbību Eiropas Savienībā (ES), un trešais - pašas Latvijas pieredze, jo līdz šim aizsardzības statuss piešķirts tikai niecīgai daļai patvēruma meklētāju.

Ministra "avoti" un līdz ar to viņš pats kļūdās. EK regulāri publicē statistiku par lēmumiem, kādus attiecībā uz patvēruma meklētājiem pieņem dalībvalstis, un oficiālie dati stipri atšķiras no ministra secinātā pēc ziņu sižetiem.

Melu detektora birkas 

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

 2014.gadā ES tika saņemti 626 tūkstoši patvēruma meklētāju pieteikumu. Tika izskatīti 357 tūkstoši pieteikumu, un no tiem bēgļu vai alternatīvo personu statusu, kas aizsardzību piešķir uz laiku, pēc pirmā pieprasījuma ieguva nepilni 45 procenti. Tikpat liela daļa izskatīto pieteikumu tika apmierināta šā gada pirmajā ceturksnī, par kuru apkopoti jaunākie dati.

Tātad uz izcelsmes valstīm atpakaļ būtu jāsūta nevis 90%, kā min Rasnačs, bet gan 55% patvēruma meklētāju.

EK statistika liecina, ka apmierināto pieteikumu īpatsvars ienācējiem no dažādām valstīm stipri atšķiras. Pērn visvairāk jeb piektdaļa patvēruma meklētāju ES bija no Sīrijas, un 94 procentos gadījumu viņi to arī saņem. Bēgļa vai alternatīvo statusu iegūst arī deviņi no 10 eritrejiešiem - vēl vienas lielas patvēruma meklētāju grupas. Pozitīvu lēmumu saņem arī lielākā daļa irākiešu, afgāņu un irāņu, savukārt absolūtajam vairumam atbraucēju no Kosovas un Serbijas iespēja palikt ES tiek atteikta.

Latvijā, kuru arī kā pamatojumu ar preses sekretāra starpniecību piesauc Rasnačs, līdz šim visvairāk patvēruma meklētāju bijuši no Gruzijas. Tā nav atzīta par bīstamu valsti, tāpēc statusu šie cilvēki nesaņem.

Paredzams, ka saskaņā ar Eiropadomes vienošanos jau šoziem Latvijā, kas pagaidām piekritusi tikai pirmajam aicinājumam pieņemt 250 patvēruma meklētājus, ieradīsies sīrieši un eritrejieši. Izcelsmes valstis, no kurām tiks uzņemti cilvēki, pēc laika var mainīties, taču saskaņā ar pieņemto lēmumu tās būs tieši tās, kuras tā saucamajā statusa atzīšanas reitingā attiecīgajā laika posmā būs visaugstāk.

Pirmajā lemšanas reizē šovasar ES valstu vadītāji vienojās, ka dalībvalstīs jāizvieto 40 000 personu, savukārt tagad EK piedāvājums ir palielināt šo skaitli līdz 160 tūkstošiem. Tā nav pat puse no patvēruma meklētājiem, kas Eiropā ieradušies šā gada laikā.

Saskaņā ar EK piedāvājumu Latvijai nākamajos gados būtu jāuzņem vēl 526 cilvēki. Rasnača pārstāvētā NA tāpat kā vēl viena koalīcijas partija ZZS pret to iebilst.

Birka: Tukšas pļāpas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti