«Melu detektors»: Vai deputāts Kārlis Seržants saka patiesību par izvarošanām Zviedrijā

2017. gada beigās Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība) sociālajā tiklā "Twitter" uzrakstīja par lielu izvarošanu skaitu Zviedrijā. “Melu detektors” pārbaudīja parlamentārieša ziņojumu un nonāca pie secinājuma, ka tas nav korekts.   

 

 



                                                                                                                                                                                 

No kurienes kas nāk: avoti — nav uzticami, izvarošanu skaits — pat lielāks, pirmajā vietā — cita valsts

“Melu detektors” nolēma pārbaudīt Seržanta publicētās informācijas patiesību. Savā tvītā viņš atsaucās uz rakstu, kurā šādas informācijas nav. Tomēr tajā ir atsauce uz citu publikāciju no tāda paša resursa "DefendEvropa" (kurā nav iespējams atrast kaut vienu pieminējumu par medija īpašnieku, savukārt ziņas — labēji populistiskas, antiimigrantu un eiroskeptiskas). Kā avots tika norādīts 2010. gada raksts tabloidā "Aftonbladet". Tādējādi deputāts atsaucās uz septiņu gadu vecu informāciju.          

"Aftonbladet" autors apgalvo, ka Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 53,2 izvarošanas, un pēc šī rādītāja tā ir uzreiz aiz Lesoto — valsts Dienvidāfrikā. Žurnālists atsaucies uz ANO ziņojumu, taču saiti uz vietni viņš neatstāj.  

“Melu detektors” neatrada šo ziņojumu. Pēc satura tuvākajā ANO ziņojumā nav datu par izvarošanu skaitu Zviedrijā 2010. gadā, kā arī tādu rādītāju 53,2 izvarošanas uz 100 000 iedzīvotājiem. Saskaņā ar šo ziņojumu ir zināms, ka 2006. gadā Zviedrijā tika reģistrētas 40,6 izvarošanas uz 100 000 iedzīvotājiem.

ANO datu bāzē “Melu detektors” noskaidroja sekojošo. Pirmkārt, 2010. gadā Zviedrijā tika reģistrētas nevis 53,2, bet 58,4 izvarošanas uz 100 000 iedzīvotājiem. Otrkārt, visvairāk izvarošanu tika reģistrētas Botsvānā — 91,07 uz 100 000.

Vēstniecība: “Salīdzināt Zviedrijas un citu valstu datus nav korekti”     

“Melu detektors” vērsās Zviedrijas vēstniecībā pēc komentāra. Uz jautājumu, vai Zviedrijas vēstniecība piekrīt Seržanta apgalvojumam, tika saņemta sekojoša atbilde:

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

“Veikt starptautiskus salīdzinājumus par reģistrētām izvarošanām ir sarežģīti, jo vairākas rīcības, kuras saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem tiek uzskatītas par izvarošanu, daudzās citās valstīs nav uzskatāmas par izvarošanu.

Piemēram, ja sieviete Zviedrijā ziņo, ka vīrs izvarojis viņu katru vakaru gada laikā, tas tiek skaitīts kā 365 atsevišķi noziedzīgi nodarījumi. Lielākajā daļā citu valstu tas tiktu reģistrēts kā viens pārkāpums vai vispār netiktu reģistrēts. Laika gaitā Zviedrijā arī paplašinājās izvarošanas definīcija.

Vēlme ziņot par šādiem nodarījumiem arī būtiski atšķiras starp valstīm. Kultūrā, kurā atklāti runā par šiem noziegumiem un cietušie netiek apvainoti, tiks vairāk ziņots par gadījumiem. Zviedrija apņēmīgi cenšas iedrošināt sievietes ziņot par jebkuru pārkāpumu.

Nav starptautisku standartu, kā būtu jāveido un jāuzrāda noziedzības statistika, kas nozīmē, ka statistika dažādās valstīs tiek veidota atšķirīgi.

Tādēļ salīdzināt reģistrētas Zviedrijā izvarošanas ar citām valstīm ir maldinoši,” atbildēja Zviedrijas vēstniecības Latvijā otrā sekretāre Karina Anfelta.    

Ko atbildēja Kārlis Seržants

"Melu detektors" sazinājās ar Seržantu, tajā skaitā jautājot par viņa izplatītas informācijas aktualitāti un patiesību.

“Es šo informāciju atradu internetā. Nu, es jau nevaru pārbaudīt katru informācijas avotu, bet visādā ziņā tur bija atsauce uz ANO pētījumiem. Tas, kas Zviedrija ar izvarošanām ir pasaulē TOP5 jau nu pēdējos desmit gadus...”.

Deputāts arī piedāvāja skaidrojumu šai situācijai, pie tam viņa atbilde sakrita ar vēstniecības skaidrojumiem. Pēc viņa teiktā, Zviedrija ir augstā vietā ne “jau tāpēc, ka varbūt tur tās izvairošanas skaitliska ziņā nenormāli daudz”, bet dēļ šīs valsts likumdošanas īpatnībām. “Man ir gadījies runāt ar diviem zviedru policijas komisāriem, un viņi man pastāstīja tādu piemēru. Ja, pieņemsim, sieviete atnāk uz policiju un saka, ka vīrs viņu pēdējā pusgadu laikā ir izvairojis, lieta tiks ierosināta nevis par vienu gadījumu kā tādu, bet izmeklēšana izskaita, cik reizes tas ir noticis, un katra reize ir savs noziegums, sava epizode”.  

Tāpēc, kā atzīst Seržants, nav tik daudz izvarošanu, “lai gan tur ir savas problēmas ar miljonu migrantiem”. Tas drīzāk ir saistīts ar to, ka “viņi šo statistiku sataisa sev ar to, kā viņi šos noziegumus uzskaita”. 

“Un tad, kad, pieņemsim, ANO visu apkopo, viņi jau neiedziļinās tajā aspektā. Viņi jau vienkārši paņem valsts statistiku, kur tas skaitlis ir uzradīts un ieraksta.

Tas tvīts nekādā ziņā nebija domāts tā, ka Zviedrijā ir drausmīgs izvairošanu skaitlis, bet ka ir tāda statistika diemžēl”.

Uz jautājumu, kāpēc deputāts nepaskaidroja to pašā tvītā, viņš atbildēja: “Pirmkārt, 140 zīmēs es to visu paskaidrot nevaru, bet tad, kad kaut kāda reakcija parādījās, es šo arī paskaidroju. Tur manos vēlākajos tvītos ar kaut kādu dienu/dienas nobīdi varat paskatīties, tur tas paskaidrojums ir.” 

“Melu detektors” atrada šos skaidrojumus. Vienā tvītā viņš raksta:  

Nākamajā tvītā parlamentārietis uzsver:  

Visbeidzot, viņš piedāvāja atvērt vienu no šīm vietnēm.

Jāpiezīmē, ka pirmajam tvītam ir 26 retvīti un 4 “likes”, savukārt sekojošiem trim tikai 3 “likes”

Secinājums:

“Melu detektors” secināja, ka Kārlis Seržants, kas pirms ievēlēšanas Saeimā  strādāja par žurnālistu avīzēs “Diena”, “Nedēļa Tev” un “Rīgas Balss”, kurā viņš vadīja kriminālziņu nodaļu, Latvijas Televīzijas ziņu dienestā, un no 2006. līdz 2011. gada vadīja kriminālziņu  pārraidi “Degpunktā”, ne tikai salīdzināja nesalīdzināmo un izplatīja nepatiesu informāciju. Viņa komentārs “Melu detektoram” norādīja: deputāts no paša sākuma labi saprata, ka nesalīdzināmais nav salīdzināms, un nepatiesa informācija ir nepatiesa. Viņa turpmākie skaidrojumi "Twitter" tīklā skaidrību neieviesa.   

Birka: Panikas celšana

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti