Melu detektors: Vai deputāts Igors Pimenovs runā patiesību?

Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) portāla Delfi videointervijā 15.maijā kritizēja mazākumtautību vidusskolās gaidāmo pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pimenovs norādīja uz izglītības ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”), kurš esot noliedzis valsts saistības mazākumtautību identitātes saglabāšanā.

“Ministrs Šadurskis televīzijas raidījumā publiski atzina, ka viņš neatzīst, ka mazākumtautību indentitātes saglabāšana ir valsts funkcija, ka tās ir Latvijas valsts saistības. Viņš teica, ka tā ir ģimenes darīšana un valdībai un izpildvarai, un, viņa ieskatā, valstij šeit nekādu saistību nav. Tā ir pozīcija.” (skatīt 30:35 minūtē)

“Melu detektors” nolēma pārbaudīt, vai Šadurskis tiešām tā ir teicis.

Pimenovs LSM.lv “Melu detektoram” norādīja uz šā gada 27.marta Latvijas Televīzijas raidījumu “Viens pret vienu”, kur abi ar ministru tikās, lai debatētu par tikko Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto pāriešanu uz mācībām valsts valodā visās Latvijas vidusskolās:

Raidījumā “Viens pret vienu” Pimenovs atgādināja sarunbiedram Latvijas apņemšanos nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu identitātes uzturēšanu un attīstību. Viņš norādīja uz EDSO rekomendācijām, kas iesaka vidējās izglītības posmā mazākumtautību bērniem lielu daļu mācību priekšmetu mācīt dzimtajā valodā, kā arī Latvijas Tautas frontes savulaik pausto atbalstu mazākumtautībām vidējās izglītības iegūšanai mātes valodā.

Šadurskis uz to atbildēja:

“Pimenova kungs runāja par etniskās identitātes un savdabības saglabāšanu, kas ir tieši un vienīgi atkarīga no vecākiem un bērniem. Ja mēs atceramies latviešu emigrāciju pēc Otrā pasaules kara, tad garus okupācijas gadus, mācīdamies mītnes zemes valodā, viņi saglabāja savu latvietību. Savukārt, ja skatāmies uz šodienas latviešu emigrāciju, tur ir ļoti dažādas tendences, vieni cenšas pēc iespējas ātrāk asimilēties, lai bērniem nebūtu valodu konflikta, citi ļoti cenšas, un lielākā daļa cenšas saglabāt savas dzimtās saknes. Līdz ar to nav nekādu pretrunu ar to, kas ir iepriekš lemts, iepriekš darīts un iepriekš runāts. Protams, ir jādod izglītības sistēmai, kā jūs minējāt, ja ir pietiekams pieprasījums, saglabāt priekšmetus, blokus, moduļus, kas ir saistīti ar dzimto valodu, literatūru un tā joprojām. Un tas ir vajadzīgs arī vidusskolā, protams, nu taču ir skaidrs. Vispārizglītojošie priekšmeti valsts valodā plus, ja ir pieprasījums, tad arī dzimtā valoda un literatūra…”

“Saskaņas” deputāts “Melu detektoram” sacīja, ka tieši pirmais teikums apliecina viņa ''Delfi'' intervijā teikto, proti, ka saskaņā ar Šadurska pozīciju mazākumtautību identitātes saglabāšana ir tikai ģimenes darīšana un valstij nekādu saistību nav.

Tomēr tā nebija visa izglītības ministra atbilde. Pirmkārt,

Šadurskis, izmantojot piemēru ar emigrējušajiem latviešiem, no kuriem viena daļa pati cenšas asimilēties, bet citi - saglabāt latvietību, uzsvēra ģimenes izšķirošo lomu, taču neteica, ka valstij nav atbildības un saistību. Otrkārt, ministrs norādīja, ka skolām ir jādod iespēja saglabāt ar mazākumtautību identitātes stiprināšanu saistītos priekšmetus.

“Melu detektors” arī atrada Šadurska par šo pašu tēmu runāto pagājušā gada rudenī, kad Izglītības un zinātnes ministrija bija šo iniciatīvu publiskojusi. Toreiz raidījumā “Tieša runa”, atbildot uz līdzīgām Pimenova norādēm par valsts saistībām mazākumtautību tiesību jomā, Šadurskis atbildēja konkrētāk: “Protams, ka etnisko minoritāšu tiesības un pienākums valstij nodrošināt, ka viņiem ir iespēja saglabāt savu etnisko identitāti, ir ārkārtīgi būtisks, tas tiešām atbilst visām rekomendācijām, kuras Latvija arī pilda.”

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Arī toreiz viņš norādīja uz to, ka mazākumtautību vidusskolēniem būs dota iespēja dzimtajā valodā apgūt ar etnisko identitāti saistītos priekšmetus.

Ko atbildēja Pimenovs?

“Saskaņas” deputāts “Melu detektoram” sacīja, ka ir atsaucies tikai uz Šadurska teikto raidījumā “Viens pret vienu”, kas esot daudz svarīgāk par iepriekš oktobrī vai citās reizēs sacīto. “Viņš to pasvītroja padsmit reižu, ka Latvijā ir jānodrošina latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanās, un es tam piekrītu, katram burtam, katram vārdam.

Bet viņš ne ar vienu vārdu neteica, ka ir arī jānostiprina mazākumtautību identitāte. Politiķa klusums arī ir rīcība,” pauda Pimenovs.

Secinājums

Lai gan Šadurskis Pimenova minētajā raidījumā pauda viedokli, ka etniskās identitātes saglabāšana ir atkarīga tikai no vecākiem un bērniem, viņš pretēji Pimenova paustajam tomēr neteica, ka valstij nav nekādu saistību. Attiecībā uz saistībām ministrs sacīja, ka valstij vidusskolām ir jādod iespēja atbilstoša pieprasījuma apstākļos nodrošināt mācību priekšmetus, kas saistīti ar dzimtās valodas un identitātes saglabāšanu.  

Tajā pašā laikā arī Šadurska teiktais par valsts saistībām nav pilnībā kontekstuāli pamatots. Proti, lai gan Pimenova jautājums raidījumā bija par valsts saistībām mazākumtautību identitātes saglabāšanā, ministrs savā atbildē atbildību pārlika uz ģimeni, turklāt salīdzinādams kara bēgļus svešumā ar Latvijas mazākumtautībām piederošajiem pilsoņiem viņu valstī. Šadurskis arī sacīja, ka Latvija pilda “visas rekomendācijas”, lai gan vēl 2014.gadā Eiropas Padome, vērtējot, kā Latvija pilda Vispārējo konvenciju par minoritāšu aizsardzību, norādīja uz vairākām problēmām, tajā skaitā uz liegumu nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās un mācību materiālu un atbilstoši sagatavotu skolotāju trūkumu mazākumtautību skolās.

Birka: Puspatiesība

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti