Melu detektors: Vai bijušais VID ierēdnis Čerņeckis saka patiesību par amatpersonu deklarācijām?

„Valdība jau 10 gadus nevar izlemt, kam ir jāpārbauda valsts amatpersonu deklarācijas. (..) 10 gadus valdība nevar nolemt - KNAB vai VID tas jādara. Vēl joprojām nav nolemts.” Tā, izklāstot savu versiju par pēdējā gada notikumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), intervijā portālam „Delfi” saka Kaspars Čerņeckis, kurš maija beigās no darba Finanšu policijā tika „aizrotēts” uz Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatu. Oktobra beigās viņš darbu VID atstāja. Melu detektors pārbaudīja šo Čerņecka izteikumu. 

Pārbaudot šo bijušās VID amatpersonas apgalvojumu, atklājas, ka

diskusijas par abu dienestu kompetenci patiešām ilgst jau vairāk nekā desmit gadus.

2007. gada 3. oktobrī toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis izdevis rezolūciju ar uzdevumu sagatavot informatīvo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetenču sadalījumu, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesumu.

Ziņojumā atzīts, ka likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nav pietiekami skaidri noteikta abu dienestu – VID un KNAB - kompetence. Šāda situācija izveidojusies, jo likumā, kas spēkā stājās 2002. gada maijā, sākotnēji noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijas ir jāiesniedz KNAB un deklarāciju pārbaude ir tā pienākums. Tomēr KNAB rīcībā esošie resursi izrādījušies nepietiekami šāda uzdevuma veikšanai, tādēļ jau 2003. gada sākumā Saeimā tiek iesniegti likuma grozījumi, kas paredz KNAB atstāt tikai pienākumu veikt valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, lai konstatētu iespējamo likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu. Šo pienākumu KNAB veic. Informācija par konstatētajiem pārkāpumiem, piemēram, neatļautu amatu savienošanu, ir pieejama KNAB mājaslapā.

2008. gadā, laikā, kad minētais ziņojums tika apspriests valdībā, toreizējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, atsaucoties uz ar 2005. gada 15. decembrī datētu Ģenerālprokuratūras vēstuli, oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” norāda, ka valsts amatpersonu nodarījumi, kas saistīti ar nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu, īpašumu, darījumu vai citās mantiska rakstura deklarācijās, ir piekritīgi Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei. Tieši šādu pozīciju diskusijās, kurās spriests par to, kuram no dienestiem ir jāpārbauda valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu atbilstība patiesībai, KNAB ieturējis arī turpmāk.

Ņemot vērā, ka KNAB un VID savā starpā līdz šim nav spējuši vienoties par to, kam jāpārbauda deklarācijās norādīto ziņu patiesums, nedz valdība, nedz Saeima likumā nav noteikusi konkrētu atbildīgo.

VID Finanšu pārvaldi, kurai - saskaņā ar Ģenerālprokuratūras vēstulē minēto interpretāciju -  ir jāpārbauda deklarācijās, līdz rotācijai vadīja Kaspars Čerņeckis.

Šā gada septembrī VID Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs intervijā Latvijas Radio raidījumam „Īstenības izteiksme” skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam likumam VID pārbauda, vai amatpersonas deklarācija ir iesniegta noteiktajā termiņā un vai tā ir iesniegta un aizpildīta noteiktā kārtībā. Padziļinātas deklarāciju pārbaudes notiek tikai gadījumos, kad saņemta sūdzība par kādu valsts amatpersonu saistībā ar to, ka deklarācijā, iespējams, ir norādītas nepilnīgas vai kļūdainas ziņas. Deklarāciju padziļinātas pārbaudes notiek arī gadījumos, kad saņemta tiesībsargājošo iestāžu, tostarp  KNAB informācija vai pašas valsts amatpersonas iesniegums ar dokumentiem. Piemēram, 2013. gadā, kad kopumā tika iesniegta 66 941 deklarācija, pārbaudītas 7119 deklarācijas, 2014. gadā 7373 deklarācijas, bet 2015. gadā, kad kopumā tika iesniegtas 66 638 deklarācijas, pārbaudīta pat 9881 deklarācija. 

Kopumā VID Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā strādā 22 cilvēki, kam jāapstrādā vairāk nekā 60 tūkstoši valsts amatpersonu deklarāciju. Informācija par VID konstatētajiem pārkāpumiem, piemēram, valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, tiek publiskota VID mājaslapā. Turpat pieejama arī informācija par valsts amatpersonām piemērotajiem naudas sodiem.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča šā gada septembrī intervijā raidījumam „Īstenības izteiksme” teica: „Šo deklarāciju pārbaude KNAB nav galvenā funkcija. Galvenā funkcija KNAB ir kontrolēt, lai amatpersona ievēro likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un nerealizē amata pilnvaras interešu konflikta situācijā. Deklarācijas ir tikai palīginstruments šī virsuzdevuma realizācijā.”

Tātad – nav gluži tā, kā apgalvo Čerņeckis, proti, ka deklarācijās sniegtās ziņas neviens nepārbauda. Apjomā, ko nosaka likums, informācijas pārbaudes notiek. Problēmas ir ar detalizētu informācijas patiesuma pārbaudīšanu.

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Tā notiek, taču šādi tiek pārbaudīta tikai mazliet vairāk nekā desmitā daļa deklarāciju. Tādējādi Čeņeckim ir taisnība tiktāl, ka visas valsts amatpersonu deklarācijas detalizēti netiek pārbaudītas un valdība nav izlēmusi, kurai institūcijai tas būtu jādara. Taču galvenais iemesls, kādēļ tas nav noticis, ir tas, ka VID un KNAB savā starpā nespēj vienoties par to, kuras institūcijas pienākumos ietilpst šo pārbaužu nodrošināšana. VID Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs  raidījumā „Īstenības izteiksme” minēja, ka būtu lietderīgi atgriezties pie savulaik jau pastāvējušās sistēmas, kad daļa deklarāciju ik gadu tiktu pārbaudītas izlases kārtībā arī tad, ja tam nav „ārēju iemeslu”. Atbalstu šādam ierosinājumam izteicis arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis.

Finanšu ministrijā lsm.lv noskaidroja, ka, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā konstatētos trūkumus valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudīšanas sistēmā, VID un KNAB

ir uzdots sagatavot valdībai informatīvo ziņojumu par iespējām pilnveidot pašlaik pastāvošo valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudi.

Šis jautājums varētu tikt risināts arī Interešu konflikta novēršanas likuma grozījumos, ko patlaban izstrādā Finanšu ministrija. Pagaidām nav zināms, kad šie grozījumi tiks iesniegti izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Birka: Puspatiesība

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt