"Latvijas slimnīcās regulāri tiek nogādāti bērni, kuri ir pārdozējuši enerģijas dzērienus. Un šobrīd tikai no deputātiem ir atkarīgs tas, cik ātri legālā inde bērniem vairs nebūs pieejama," tā 4.septembra Saeimas sēdē sacīja iepriekšējā sasaukuma deputāts Vladimirs Reskājs (pie frakcijām nepiederošs). Pārbaudījām bijušā deputāta izteikumus lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors" un secinājām, ka politiķis saka patiesību.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ļoti bieži, varētu teikt, pat regulāri nonāk bērni, kuriem radušies veselības traucējumi pēc enerģijas dzērienu lietošanas, un sezonas laikā - pat viens divi bērni dienā, stāsta bērnu kardioloģe Inguna Lubaua. Visbiežāk tie ir bērni vecumā no 12 līdz 16 gadiem, un pārsvarā tas notiek vasaras brīvlaikā un svētkos - skolas gaitu sākumā un beigās, kā arī Jaunajā gadā. Bērni bieži vien arī neatzīstas, ka lietojuši šo dziru, bet sirds kardiogramma rāda ko citu - tā izskatās kā vecam cilvēkam vai slimniekam pēc sirds operācijas. Specifisku analīžu, kas var apliecināt - jā, ir pārmēru lietots enerģijas dzēriens, nav, līdz ar to nav arī uzskaites, cik bērnu nonāk slimnīcās tieši enerģijas dzērienu pārdozēšanas dēļ.
Melu detektora birkas
Patiesība- apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība- apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas- apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana- Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Bērniem enerģijas dzērieni ir īpaši kaitīgi, jo viņu asinsvadu sieniņas elastība atšķiras no pieaugušajiem, tāpēc sirdsdarbība paātrinās, skaidro Lubaua. Papildus tam tiek pārslogotas arī aknas un nieres.
Lielākā problēma ir tajā, ka nepilngadīgie un arī jaunieši enerģijas dzērienus lieto kopā ar alkoholu, taču katra šī kokteiļa sastāvdaļa uz organismu iedarbojas pilnīgi pretēji - kamēr alkohols paplašina asinsvadus, enerģijas dzēriens - sašaurina, un tas kaitē sirds muskuļiem. Turklāt kofeīns, kas ir enerģijas dzērienu galvenā sastāvdaļa, aizkavē reibumu, bet promiles organisms uzņem tāpat, lai gan izpausmju nav. Un tad vienā brīdī iestājas sabrukums, skaidro ārsts toksikologs Viesturs Liguts.
Katra dzēriena bundžiņa slēpj sevī ne vien uzrādīto kofeīna daudzumu, bet arī stimulantu guarānu, kas kopā ar kofeīnu atbilst piecām līdz astoņām tasītēm kafijas. Tieši tāds pats drauds veselībai ir vēl viena dzēriena sastāvdaļa - sintētiskais taurīns, par kuru ir pētījumi, ka tas bojā sirds asinsvadu sistēmu un ir reāls insulta drauds. Cilvēkam pilnīgi pietiek ar taurīnu jeb aminoskābi, ko saražo pats organisms.
Pārlieku lielais kofeīna daudzums bija arī viens no galvenajiem pamatojumiem, pirms pusotra gada Saeimā sākot izskatīt Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu.
Tas aizliedz enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem jeb personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī tos nedrīkstēs tirgot skolās.
Likumprojekts nav raiti virzījies uz priekšu, jo tas bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pēc atkārtotiem Latvijas paskaidrojumiem, iebildumi no ES valstīm nav vairs saņemti, tādēļ, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) domām, likumprojektu var uzskatīt par saskaņotu un to drīkst virzīt tālāk. EM bija tā Latvijas institūcija, caur kuru norisinājās saziņa ar ES.
Taču Saeimas juristi un Tieslietu ministrija EK un dalībvalstu klusēšanu neuzskata par piekrišanu, un tam vēlas dokumentālu apstiprinājumu, norāda 11.Saeimas atbildīgās tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Pēc viņa vārdiem, deputātu politiskā vēlme ierobežot enerģijas dzērienu patēriņu ir liela, taču likumprojekts ir jāuzraksta tā, lai tam nevarētu juridiski piesieties, komersanti nevarētu to apstrīdēt tiesā un Latvija neizpelnītos kārtējo EK pārkāpumu procedūru.
Likumprojekta liktenis tagad ir atkarīgs no jaunās 12.Saeimas, jo iepriekšējais sasaukums to atbalstījis 2.lasījumā un tas tiek mantots. Līdz ar to pašlaik nav iespējams prognozēt, kad un vai vispār tas tiks pieņemts.
Latvijā līdz šim nebija pētījumu par to, kā un cik kofeīna bērni uzņem, vai enerģijas dzērienu lietošana ir masu parādība. Tāpēc pētījumu centrs "SKDS" pēc Latvijas Ārstu biedrības pasūtījuma aptuveni pirms gada veica šādu analīzi, aptaujājot gan pieaugušos, gan pusaudžus vecumā no 12-17 gadiem.
Aptauja atklāja, ka no pētījumā iekļautajiem dzērieniem, pusaudži dienā uzņem vidēji 127 miligramus kofeīna, kas pēc dažādiem standartiem ir normas robežās. Pusaudži 47% no uzņemtā kofeīna iegūst no tējas, 31% no kafijas, 11% no kolas tipa dzērieniem, 8% no šokolādes, karstās šokolādes, kakao, bet vismazāko daļu veido enerģijas dzērieni – tikai 3% no kopējā īpatsvara.
Enerģijas dzērieni turklāt nav populārākais kofeīnu saturošais produkts – tīņi pārsvarā izvēlas tēju vai šokolādi un kakao, bet enerģijas dzērienus pēdējā mēneša laikā lietojuši vien 22% aptaujāto pusaudžu.
Mēnesī pusaudzis izdzer 0,4 litrus enerģijas dzēriena, kas ir nedaudz vairāk kā pieaugušais. Interesants fakts, ka laucinieki enerģijas dzērienus lieto biežāk nekā rīdzinieki. Pusaudži dzer enerģijas dzērienus, jo viņiem tie garšo vai vienkārši kompānijas pēc.
Tikmēr daudz dramatiskāka aina paveras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pērn publiskotajā pētījumā par enerģijas dzērienu lietošanas paradumiem 16 ES dalībvalstīs, Latvijas to vidū nav. Enerģijas dzērienus visvairāk patērē tieši pusaudži vecumā no 10 līdz 18 gadiem. No tiem aptuveni 12% ir jau kļuvuši atkarīgi no šiem dzērieniem, patērējot vidēji septiņus litrus mēnesī. Šī problēma ir aktuāla arī bērniem vecumā no trim līdz desmit gadiem – 18% aptaujāto bērnu patērē enerģijas dzērienus. Katrs otrais pusaudzis, bet teju 70% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem enerģijas dzērienu lieto kopā ar alkoholu.
Savukārt nule kā publicētais Pasaules Veselības organizācijas pētījums, kas pasaules medijos izpelnījies lielu uzmanību, apliecina, ka mediķu un zinātnieku bažas par enerģijas dzērienu negatīvo ietekmi uz cilvēku, tostarp bērnu veselību ir pamatotas, jo augstā kofeīna līmeņa dēļ var rasties sirdsklauves, vemšana, krampji un sirds mazspējas rezultātā pat iestāties nāve. Lai ierobežotu enerģijas dzērienu lietošanu, pētnieki iesaka noteikt maksimāli atļauto kofeīna līmeni, bet bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam - pārdošanas ierobežojumus.
Ņemot vērā vairāku ES dalībvalstu izeiktās bažas, EFSA pēc Eiropas Komisijas lūguma veic detalizētu pētījumu par kofeīna uzņemšanas paradumiem un tā iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību. EFSA pētījumu vēl nav pabeigusi.
Tikmēr Lietuva ir pirmā ES valsts, kas ar likumu jau aizliegusi enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Izmaiņas ir spēkā no novembra.
Savukārt Lielbritānijā no decembra enerģijas dzērieni ar augstu kofeīna līmeni būs jāmarķē, norādot - "Nav ieteicams bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro ar krūti.".
"Euromonitor" dati liecina, ka enerģijas dzērienu pārdošanas apmēri 14 gadu laikā ir septiņkāršojušies – no 2,8 miljardiem eiro 1999.gadā līdz 20,2 miljardiem eiro pērn.
Secinājums: Lai gan enerģijas dzērieni Latvijas jauniešu vidū nav tik populāri kā citviet Eiropā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pēc to lietošanas regulāri nonāk tīņi ar veselības traucējumiem. Arī starptautiski pētījumi apliecina dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību. Tas, vai Latvijā izdosies ierobežot enerģijas dzērienu patēriņu, ir atkarīgs no jaunievēlētās Saeimas, kura no iepriekšējā sasaukuma mantojusi likumprojektu, kas enerģijas dzērienus aizliedz pārdot personām līdz 18 gadu vecumam.
Melu detektora birka: Patiesība
