Medijpratība

Melu detektors: Vai Artis Pabriks un Liene Cipule saka patiesību par koronavīrusa analīžu pārbaudēm Baltijā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

6. marts, 2020, 14:00

Latvijā

Autori: Sergejs Pavlovs (LSM.lv autors)

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura spēj diagnosticēt koronavīrusu laboratorijā, gandrīz vienlaikus paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. LSM.lv "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai.

Citāti

"Tiem, kuri visu laiku sūdzas par Latviju un negrib/nespēj novērtēt visu to labo, ko brīvība mums devusi, tiem būs nepatīkami zināt arī tādu sīkumu, ka Latvija pagaidām ir vienīgā Baltijā, kas spēj šo vīrusu laboratoriski identificēt," rakstīja ministrs tviterī 27. februārī, pēc sava ieraksta pieliekot saiti uz veselības ministres Ilzes Viņķeles profilu.

(Aizsardzības ministra tvīts saņēma 125 laikus, bet 25 lietotāji to retvītoja, viņu vidū arī Jānis Sārts. Viņš vada NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centru ("StratCom") Rīgā. "StratCom" cita vidū nodarbojas ar pretpasākumu izstrādāšanu spēkiem, kuri mēģina pārvērst sliktas kvalitātes informāciju par ieroci.)

Dienu pirms Pabrika, 26. februārī, analoģiski aģentūrai LETA izteicās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule: "Ne Igaunijā, ne Lietuvā šādu iespēju nav. Paraugus sūta uz citām valstīm."

Taču, kā noskaidroja LSM.lv Igaunijas un Lietuvas iestādēs, šī informācija neatbilda patiesībai.

Ko atbildēja kaimiņi

"Igaunija spēj konstatēt koronavīrusu Veselības departamenta laboratorijā jau kopš 31. janvāra. Turklāt darba grupa nonāca pie secinājuma, ka testēšanas iespējas jāpiedāvā vēl trīs iestādēs – Tartu Universitātes klīnikā, Austrumviru centrālajā slimnīcā un Pērnavas slimnīcā," LSM.lv sacīja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas padomniece sabiedrisko sakaru jautājumos Anna Tislere.

"Lietuvas references laboratorija spēj diagnosticēt SARS-CoV-2 ("Covid-19"), mēs to darām paši kopš februāra sākuma, tam mums ir viss nepieciešamais aprīkojums. Tagad veicam apmēram 30 "Covid-19" analīžu dienā," LSM.lv pavēstīja Lietuvas Nacionālās sabiedriskās veselības laboratorijas preses sekretāre Simona Kalvelīte.

Ko atbildēja Rīgas Austrumu slimnīcā

Par to, ka references laboratoriju sistēma strādā centralizēti Eiropas līmenī un Latvija šajā ziņā nav unikāla, LSM.lv informēja Rīgas Austrumu slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece.

"Visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā (Infektoloģijas centrā), ir tā dēvētās references laboratorijas, kuras taisa tādas analīzes. Vīrusa pirmie paraugi testu veikšanai vispirms tiek izsūtīti visām Eiropas references laboratorijām, tāpēc ES arī izveidoja šo sistēmu. Tādēļ nevar teikt, ka pie mums ir vienīgā tāda laboratorija Baltijā."

Pēc Namnieces sacītā, analīzes Infektoloģijas centrā tiek veiktas bez maksas sešu stundu laikā, bet, piemēram, privātā "E. Gulbja laboratorija", kas piedāvā šos testus par maksu, sniedz rezultātus trīs dienu laikā. "Bet mēs to darām bez maksas tikai tad, ja sakrīt uzreiz divi faktori. Pirmais – ir elpceļu infekcija: temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana. Otrais – cilvēks vai nu atgriezies no teritorijām, [kurās izplatīta saslimšana ar "Covid-19"], vai arī bijis medicīnas iestādē, kur ārstēti ar šo slimību saslimušie."

Kā bija līdz februārim

Spriežot pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, līdz februārim paņemtie paraugi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nepieciešamības gadījumā tika sūtīti uz citu valstu laboratorijām. Piemēram, no Igaunijas — uz Zviedriju.

Lietuvas veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis 30. janvārī paziņoja, ka pēc nepieciešamo reaģentu saņemšanas Lietuvas mediķi ieguvuši arī iespēju patstāvīgi apstiprināt koronavīrusa gadījumus: "Ja būs kaut kādas aizdomas, mums būs iespēja operatīvi, pašu spēkiem, nevēršoties citu valstu laboratorijās, veikt analīzes koronavīrusa konstatēšanai."

Par to, ka no Latvijas analīzes arī sākumā tika sūtītas uz ārzemēm, uz Nīderlandi, Austrumu slimnīcas pārstāvis Aleksejs Višņakovs pastāstīja aģentūrai LETA 31. janvārī.

Ko atbildēja Arta Pabrika padomnieks

Aizsardzības ministra padomnieks sabiedrisko sakaru jautājumos Emīls Dobrājs pavēstīja LSM.lv, ka laboratorijām Lietuvā un Igaunijā bijušas grūtības ar diagnosticēšanu pat pēc 31. janvāra – taču nevarēja nosaukt konkrētus šīs informācijas avotus:

"Ministrs 27. februārī tika akcentējis tieši Latvijas atbildīgo institūciju un dienestu gatavību operatīvi reaģēt un rīkoties atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām. Tāpat vēlos norādīt, ka publiski izskanējusī informācija liecina, ka Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 31. janvārī visām Eiropas reģiona (tīkla) valstu references laboratorijām tika piešķīrusi diagnostiskos testus, taču, lai uzsāktu testēšanu, bija nepieciešami ne tikai reaģenti, bet arī tā saucamais kvalitātes kontroles materiāls, kas apliecinātu procesa atbilstību un tā pareizību. Pēc Igaunijas un Lietuvas atbildīgo amatpersonu izteikumiem publiskajā telpā secināms, ka šo valstu laboratorijām sākotnēji bija nepieciešams ilgāks laiks, jo reaģentus nācās sūtīt arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm."

Uz LSM.lv jautājumu par avotiem, no kuriem ministrs uzzinājis par šiem publiskajiem izteikumiem, Dobrāja kungs neatbildēja. Ministra padomnieks arī neatbildēja uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka tieši Pabrika izteikumu dienā – 27. februārī – Lietuva un Igaunija joprojām sūtīja analīžu paraugus uz ārzemēm, kā apgalvoja aizsardzības ministrs.