Melu detektors: Vai Anrijs Matīss par biļešu kasēm stacijās saka patiesību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

"Ir jāatzīst, ka konduktori un kasieri ir vēsture, tur aiziet milzīgi resursi. Vispareizākā rīcība ir aizstāt tos ar biļešu automātiem un atrast šiem cilvēkiem piemērotu nodarbošanos... Rudens dienas vidū pie kases pieiet viens vai divi cilvēki stundā, savukārt siltā vasaras rītā rindas nav iespējams izstāvēt. Tajā pašā laikā izmaksas biļešu kasu uzturēšanai ir nemainīgas. Kāpēc to vietā nevar būt automāti? Tas nemaksā lielu naudu," tā 20.oktobra laikrakstā  "Diena" saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pārbaudījām šo apgalvojumu lsm.lv, pieci.lv un pētniecības centra "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors". 

Tiesa, cilvēku algošana izmaksā vairāk par elektroniskiem automātiem. Matīsa pieminētās pārmaiņas pašlaik izvērtē "Pasažieru vilciens" (PV), Satiksmes ministrija (SM) un  Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība (LDzSA), taču reformu varētu sākt jau nākamā gada beigās. Arī transporta nozares eksperts Tālis Linkaits uzsver nepieciešamību modernizēt biļešu iegādi, taču norāda - konduktorus aiztikt nevar, bet automāti nebūs lietderīgi mazapdzīvotās vietās.

Melu detektora birkas 

Patiesība- apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība- apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas- apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana- Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Konduktoru un kasieru algām gadā "Pasažieru vilciens" iztērē ap pieciem miljoniem eiro, mēnesī kasieris saņem vidēji 650 eiro, bet konduktors kontrolieris - 750 eiro. Uzņēmumā strādā 512 kasieru un konduktoru.

Savukārt viens biļešu automāts maksā aptuveni 5000 - 8000 eiro atkarībā no konfigurācijas un iepirkuma apjoma, un pašreizējās aplēses liecina, ka 50 biļešu automātu iegāde izmaksātu vidēji 300 tūkstošus eiro.

Tādējādi investīcijas atmaksātos jau pirmā gada laikā (PV un Satiksmes ministrija).

Paralēli automātiem PV plāno atvieglot biļešu iegādi, piedāvājot tās nopirkt internetā un izmantojot mobilās aplikācijas.

Tomēr SM un PV mierina, ka masveida darbinieku atlaišanas nebūs, jo konduktoru un kasieru štats šobrīd nav pilnībā nokomplektēts un kadru mainība pārsniedz 20%. Darbinieku skaita samazinājums būs atkarīgs no biļešu tirdzniecības automātu skaita, to konfigurācijas un izvietojuma, par ko tiks lemts pēc šī projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes. Daļai darbinieku tiks piedāvāta iespēja pāriet darbā uz citām uzņēmuma struktūrvienībām, piemēram, Kontrolieru revidentu nodaļā, jo būs jāpastiprina biļešu kontrole un pārbaudes vilcienos.

Savukārt arodbiedrība ir vēl optimistiskāka - darbu nezaudēs, visticamāk, neviens darbinieks, jo notiek dabiskā atlase, proti, to cilvēku vietā, kas pamet darbu, netiek meklēti citi (LDzSA pārstāvis Vladimirs Novikovs).

Arodbiedrība atbalsta pakāpenisku pāreju uz biļešu automātiem vietās, kur kasu uzturēšana ir neizdevīga. Latvijā esot ap 14 tādu vietu, kur dienā nopērk vienu-divas biļetes, bet tas nav Rīgā.

PV tieši neatbild uz jautājumu, cik no pašreizējām kasēm ir neizdevīgi uzturēt, bet biļešu pārdošanai varētu izmantot automātus tajās vietās, kur ir kases ar zemiem ieņēmumiem un kuras jau pašlaik darbojas tikai atsevišķās diennakts stundās.

Kases pašlaik darbojas stacijās ar lielāku pasažieru plūsmu, bet citviet pasažieriem ir iespēja iegādāties biļeti pie konduktora bez piemaksas. Rīgas centrālajā stacijā kasu skaits ir optimāls - desmit, bet vasarā papildu strādā vēl trīs kases. Kopumā Latvijā strādā 81 kase un nepieciešamības gadījumā var atvērt vēl 13 kases.

Pašlaik netiek plānots konduktorus aizvietot ar automātiem, kā tas bija Rīgas sabiedriskajā transportā, bet viņu darbu varētu parorientēt, norāda arodbiedrības pārstāvis.

Arī transporta jomas eksperts Tālis Linkaits uzsver, ka konduktora amatu nedrīkst likvidēt, jo viņi ne tikai pārdod biļetes, bet arī nodrošina kārtību. Viņu klātbūtne vilcienā it īpaši vēlajās vakara stundās, kad vagonā ir vien pāris cilvēku, dod pasažieriem lielāku drošību.

Tomēr vairāki uzlabojumi biļešu tirdzniecībā, pēc Linkaita domām, ir vajadzīgi. Piemēram, biļetes būtu jāpārdod nevis no punkta A līdz punktam B, bet jānosaka zonas, piemēram, Rīga ir zona "A" un, nopērkot "A" zonas biļeti, var braukt tās robežās. Šim viedoklim piekrīt arī arodbiedrība.

Tāpat būtu vēlams biļeti nopirkt internetā vai "Narvesen" kioskos, kā arī  izmantojot mobilo aplikāciju. Šādas izmaiņas atslogotu kasieru darbu un to skaitu varētu samazināt. Kasierus var aizstāt arī ar biļešu automātiem, taču tas būtu efektīvs risinājums tikai vietās ar lielu pasažieru plūsmu, proti, Rīgas stacijā. Turpretī nomaļās un mazapdzīvotās vietās automātu uzstādīšana būtu naudas izšķērdēšana - vandāļi ātri vien automātus sabojātu un no tiem nebūtu nekāda labuma, uzskata eksperts.

Tādējādi vienīgais veids, kā ekonomēt valsts līdzekļus, būtu kases daļēji aizvietot ar biļešu automātiem un ieviest iespēju biļeti nopirkt internetā, kioskos vai izmantojot mobilo aplikāciju, norāda Linkaits.

Arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs atzīst, ka cilvēkresursi ir dārgāki nekā elektronikas ieviešana. To apliecina arī Rīgas e-talonu sistēma. Pāreja uz elektronisko norēķinu sistēmu Rīgas sabiedriskajā transportā pašvaldībai izmaksāja 12,8 miljonus eiro, savukārt tās uzturēšana gadā izmaksā 7,1 miljonu eiro. Salīdzinājumam, konduktoru sistēma "Rīgas Satiksmei" 2007.gadā izmaksāja aptuveni 14,2 miljonus eiro, tostarp darbinieku alga, biļešu iegāde un uzturēšana, formas tērpi ("Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis).

Konduktoru sistēma pašlaik palikusi vien Daugavpilī, taču arī šeit drīzumā pāries uz kases aparātiem un biļetes tirgos sabiedriskā transporta vadītāji, vēsta Salkazanovs.

Secinājums: Tiesa, ka cilvēkresursi izmaksā dārgāk par automātiem. Tomēr, tā kā plānotā reforma ir vēl pašā sākuma stadijā, ir pāragri secināt, cik izdevīgi būs kasierus aizvietot ar biļešu automātiem. Automāti būs tikai viens veids, kā atslogot kases un uzlabot klientu apkalpošanu - plānots piedāvāt biļetes arī internetā un mobilajās aplikācijās.

Birka: Patiesība

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti