«Melu detektors» pārbauda: Vai valsts atbalsta Pasaules diktātu latviešu valodā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Mums jau ilgus gadus ir Pasaules diktāts latviešu valodā," tā izteikusies izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens", kurš aktualizējis "anglomānijas" problēmu jeb pārmērīgu angļu valodas lietošanu jauniešu vidū. Ministrei jautāts, vai ir kādas īpašas iniciatīvas no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, lai veicinātu latviešu valodas lietošanu. Patiesībā Pasaules diktāts latviešu valodā ir pilnībā privāta iniciatīva, kuru astoņus gadus rīko nodibinājums "Pasaules valoda", kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Visus šos gadus tas tiek veidots bez valsts atbalsta, piesaistot brīvprātīgo darbu un nelielus ziedojumus.

Citāts:

"Mums jau ilgus gadus ir Pasaules diktāts latviešu valodā, kura dalībnieku skaits nemitīgi aug. Tas vien ir pierādījums, ka cilvēki grib lietot, grib pārbaudīt savas zināšanas."

Anita Muižniece, 05.09.2022.

Kas rīko Pasaules diktātu latviešu valodā?

Pasaules diktāta latviešu valodā idejas autore ir sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Sukonnikova un N. Draudziņas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Sarmīte Ruža. Tā ir nodibinājuma "Pasaules valoda" pilsoniskā iniciatīva. Diktātu organizē brīvprātīgie.

Cik izmaksā Pasaules diktāts latviešu valodā? Kur tiek ņemta nauda?

Saskaņā ar nodibinājuma "Pasaules valoda" aplēsēm, Pasaules diktāta latviešu valodā sarīkošana katru gadu izmaksātu ap 40 000 eiro. Summā ietverta gan diktāta organizēšana dažādās pilsētās, tā straumēšana, veidlapu druka, pildspalvas, dāvanas (grāmatas) labākajiem rakstītājiem u.c. izdevumi. Taču šādas naudas diktāta rīkotājiem nekad nav bijis, jo visus astoņus rīkošanas gadus talkā nākuši brīvprātīgie atbalstītāji, saņemti vien nelieli ziedojumi, lielākoties no privātpersonām, dažu eiro apmērā.

Kāds bijis valsts atbalsts?

Astoņu diktāta pastāvēšanas gadu laikā tā rīkotāji no Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu ne reizi nav saņēmuši, portālam LSM.lv norāda nodibinājuma "Pasaules valoda" pārstāve Olga Sukonnikova.

Nodibinājuma pārstāvji šī gada janvārī ar lūgumu pēc atbalsta vērsušies arī Valsts prezidenta kancelejā, aicinot Valsts prezidentu Egilu Levitu kļūt par šī pasākuma patronu. Līdzīgi, kā tas ir Lietuvā.

Šī gada 17. februārī no Valsts prezidenta kancelejas saņemta atbilde, ka jautājums par atbalstu projektam "Pasaules diktāts latviešu valodā" ir pārrunāts Valsts prezidenta un izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces tikšanās laikā. Kanceleja ir lūgusi Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt lūgumu atbalstīt projektu. Savukārt par Valsts prezidenta iespējamu patronāžu projektam kanceleja solījusi sazināties ar diktāta rīkotājiem.

Pēc sešu mēnešu pauzes un atgādinājuma par solīto valsts finansiālo atbalstu nodibinājuma "Pasaules valoda" pārstāvji saņēmuši ziņu, ka neesot juridiska risinājuma, kā Izglītības ministrijas pakļautībā esošā Latviešu valodas aģentūra var piešķirt ziedojumu 1500 eiro apmērā, jo nodibinājumam ir sabiedriskā labuma statuss un tas pārtiek no ziedojumiem, norāda nodibinājuma "Pasaules valoda" pārstāve Olga Sukonnikova.

Citi septembra sākumā piedāvātie Latviešu valodas aģentūras juridiskie risinājumi – nodibinājumam būtu jāveic cenu aptauja, "Pasaules valodas" pārstāvju ieskatā, ir novēloti, jo diktāta rīkotāji visus pakalpojuma sniedzējus jau ir izvēlējušies. Diktāts šogad notiks 15. oktobrī.

Par iespēju kļūt par Pasaules diktāta latviešu valodā patronu Valsts prezidenta kanceleja joprojām nav atbildējusi.

Kāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojums?

Latviešu valodas aģentūra nav atteikusi finansējumu – 1500 eiro diktāta organizēšanas vajadzībām, tā norāda Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Diktāta rīkotāji neesot pieņēmuši ministrijas risinājumu. Tas gan ticis piedāvāts vien septembra sākumā.

Pirmā tikšanās ar diktāta rīkotājiem ministrei bijusi šī gada februārī, kas tieši sakritis ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tā notikusi pēc tam, kad publiskajā vidē parādījusies informācija par bažām, ka šogad diktāts varētu nenotikt.

Pēc šīs sarunas diktāta rīkotāji iesnieguši tāmi ar vairākām pozīcijām, kur būtu nepieciešams valsts finansējums, tā nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārei Līgai Lejiņai un Latviešu valodas aģentūrai ar lūgumu izvērtēt iespējas pasākuma atbalstīšanai.

Tikai pēc pusgada, šī gada 11. augustā, notikusi tiešsaistes saruna starp diktāta rīkotāju pārstāvi, Izglītības un zinātnes ministriju un  Latviešu valodas aģentūru par informatīvo atbalstu, grāmatām balvām, palīdzību darbu labošanā (to, kas rakstīti ar roku) un 1500 eiro lielu valsts finansiālu atbalstu. 

Šī gada 5. septembrī nodibinājuma "Pasaules valoda" pārstāvei Olgai Sukonnikovai izsūtīta  Latviešu valodas aģentūras vēstule, kurā norādīts, ka ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne aģentūra nav tiesīgas piešķirt finanšu atbalstu ziedojuma formā. Pēc tam no Latviešu valodas aģentūras izskanējis piedāvājums – rīkot nodibinājumam cenu aptauju un pēc tās rezultātu iesniegšanas Latviešu valodas aģentūrā tiktu slēgti līgumi ar attiecīgā pakalpojuma slēdzējiem un apmaksāti to sniegtie pakalpojumi 1500 eiro apmērā. No nodibinājuma puses tas noraidīts. Latviešu valodas aģentūra labākajiem pasaules diktāta rakstītājiem piešķirs grāmatas.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") uzskata, ka viņa neesot  "piesavinājusies Pasaules diktātu latviešu valodā vai biedrības nopelnus", jo pasākumu pieminējusi kā vienu no iespējām Latvijā, kā popularizēt, kopt un attīstīt latviešu valodu, ar vārdiem "mums ir", saprotot, ka mums – latviešiem – ir šāds lielisks pasākums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti