«Melu detektors» pārbauda: Vai tiešām uz Baltkrieviju brauc pēc griķiem un sāls?

Baltkrievija un tās autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko pēdējo mēnešu laikā ir vairākkārt pievērsuši uzmanību Latvijai un Lietuvai. Nebija pagājušas ne dažas dienas pēc bezvīzu režīma ieviešanas ar abām valstīm 15. aprīlī, kad Lukašenko paziņoja, ka latvieši un lietuvieši lūdzot viņus ielaist Baltkrievijā pēc griķiem un sāls. “Melu detektors” pārbauda, vai tā ir patiesība un kas notiek ar cilvēku kustību pāri Latvijas–Baltkrievijas robežai.

“Tu smejies, ja? Kāpēc būtu jāved no Baltkrievijas griķi un sāls?” tieši tik emocionāli uz “Melu detektora” jautājumu, vai Latvijas iedzīvotājiem tīri teorētiski būtu vērts doties uz kaimiņvalsti iepirkties, atbildēja Jeļena [vārds mainīts]. Viņa ir baltkrieviete, kas, bēgot no Lukašenko režīma represijām, pirms kāda laika nokļuva Rīgā. “Melu detektors” lūdza viņu iespēju robežās novērtēt, vai šādam iepirkšanās braucienam vispār var būt kāda praktiska jēga. Jeļena domā, ka, ņemot vērā produktu klāstu mūsu veikalos un Baltkrievijas realitāti, lielu ieguvumu nav.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā noteikto sankciju ietekmē produktu cenas kaimiņvalstī pieaug, pēdējā laikā īpaši strauji tās palielinājušās zivīm un jūras veltēm. Par to, ka griķu cena ir tikai nedaudz zemāka nekā Latvijā, var pārliecināties arī baltkrievu internetveikalos, kas tirgo pārtiku. Jeļena stāsta, ka sortiments sašaurinās ne tikai veikalos, bet arī aptiekās, no plauktiem pazūd importētie produkti. Sāls gan joprojām esot lēta, taču diezin vai tas varētu būt saprātīgs iemesls šādam braucienam.

Krievijas vadītāja Vladimira Putina izraisītajā karā ierautā un iekšējā terora plosītā valsts nīkuļo, tādēļ lēmums par robežu atvēršanu un bezvīzu režīma ieviešanu cita starpā patiešām varētu būt saistīts arī ar vēlmi nopelnīt no ienākošā tūrisma un maksas ceļu izmantošanas, kā to sākotnēji apgalvoja Baltkrievijas amatpersonas. Interesanti, ka pēc 15. aprīļa ceļošanai veltītajās “Facebook” grupās bija vērojami vairāki aicinoši ieraksti, kas veltīti iespējamiem atpūtas braucieniem uz Baltkrieviju.

Aptuveni divus gadus robežu šķērsošanu apgrūtināja Covid-19 ierobežojumi

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka Baltkrievija pēdējos gados nav bijusi īpaši pieprasīts ceļojumu galamērķis. 2019. gadā uz kaimiņvalsti bija devušies 78 000 Latvijas iedzīvotāji, 2017. gadā – 76 500, par 2020. gadu un 2021. gadu informācijas nav. Ziņas par ielidojošajiem un izlidojušajiem pasažieriem starptautiskajā lidostā “Rīga” liecina, ka 2019. gadā no Baltkrievijas ielidojuši vai izlidojuši uz to 65 126 cilvēki, 2020. gadā – 12 198 cilvēki, bet pērn – 2639 cilvēki.

Aptuveni rēķinot, pirms pandēmijas kopumā uz Baltkrieviju devušies aptuveni 1500 cilvēku nedēļā. Faktiski līdzīga aina tai, par kuru šobrīd ziņo atbildīgās iestādes un par kuru liecina žurnālistu novērojumi pierobežā. 

Lai novērtētu, kā kustība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir mainījusies pēdējos gados, “Melu detektors” lūdza Valsts robežsardzei datus par robežšķērsojumiem 2022.gada aprīlī un iepriekšējo trīs gadu attiecīgajā mēnesī. Kā redzams grafikā zemāk, šā gada aprīlī plūsma pāri robežai ir aptuveni uz pusi mazāka nekā pēdējā pirmspandēmijas gadā. Taču tā ir būtiski pieaugusi, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem. Aprīlī uz Baltkrieviju devušies 5299 Latvijas valstspiederīgie, bet mājās atgriezušies 4270 Latvijas valstspiederīgie.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Iepriekšējos gados daudz lielāka bijusi Baltkrievijas iedzīvotāju plūsma uz Latviju, taču arī to acīmredzami bija mazinājuši ar Covid-19 saistītie ceļošanas ierobežojumi. Koronavīrusa izplatības ierobežošanas dēļ Baltkrievijas robežas bija slēgtas līdz pat šā gada 3. aprīlim. Paši baltkrievi gan šos ierobežojumus biežāk ir saistījuši ar Lukašenko vēlmi ierobežot iedzīvotāju bēgšanu no valsts, rūgti jokojot, ka “iekšā laiž visus, bet ārā – nevienu”. 2021. gadā no Baltkrievijas Latvijā ieradās 72,2 tūkstoši cilvēku, 2020. gadā – 59,5 tūkstoši cilvēku, bet 2019. gadā 268,9 tūkstoši cilvēku. Šobrīd Latvija uz laiku ir pārtraukusi vīzu izsniegšanu Baltkrievijas iedzīvotājiem.

Baltkrievijā var nokļūt vai nu ar autobusu, vai ar privāto transportu

Taču Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi ir tikai viens no faktoriem, kas pēdējo divu gadu laikā ir ietekmējuši kustību pār Latvijas–Baltkrievijas robežu. 2021. gada 23. maijā Minskā piespiedu kārtā tika nosēdināta “Ryanair” lidmašīna, kurā atradās Baltkrievijas blogeris, “Telegram” kanāla “Nexta” dibinātājs Romāns Protasevičs un viņa draudzene, Krievijas pilsone Sofija Sapega. Drīz vien pēc tam tika apturēta aviosatiksme starp Baltkrieviju un Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latviju. Savukārt vilcienu satiksme starp Rīgu un Minsku tika apturēta  2020. gada martā Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un nav atjaunota vēl tagad.

Tādējādi nokļūt Baltkrievijā no Latvijas šobrīd var tikai divos veidos – ar satiksmes autobusu no Rīgas un Daugavpils vai arī ar privāto transportu. Interesanti, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums “Minsktrans” brīvdienu maršrutu Minska–Daugavpils atjaunoja tieši 15. aprīlī, kad stājās spēkā bezvīzu režīms Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem. Arī LTV ziņoja par to, ka pēc bezvīzu režīma ieviešanas autobusi ir pilni.

VID Muitas pārvaldes dati liecina, ka vieglo automašīnu kustība, šķērsojot Latvijas un Baltkrievijas robežu, salīdzinot ar laika posmu pirms šī gada 15. aprīļa, ir pieaugusi, tomēr vēl nav sasniegusi pirms pandēmijas apmēru. Lai salīdzinātu plūsmas intensitāti, “Melu detektors” lūdza VID informāciju par kustību laikā no 15.aprīļa līdz 15.maijam 2022.gadā un iepriekš.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Tomēr apkopojot vairākos avotos atrodamu informāciju, top skaidrs, ka ar tiem bieži vien uz Baltkrieviju dodas nevis pēc “griķiem un sāls”, bet gan pavisam citos nolūkos. Proti, ļoti bieži tie ir cilvēki, kuriem ir kāda saikne ar kaimiņvalsti, piemēram, tur atrodas senču kapavietas. Un robežkontroles “brīvlaišana” tiek izmantota, lai pēc vairākiem gadiem tos atkal apmeklētu. Šo tendenci sarunā ar “Melu detektoru” apliecināja arī Valsts robežsardzes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone.

Starp abām valstīm regulāri pārvietojas pierobežas reģionu iedzīvotāji. To apliecina, piemēram, Latvijas Autotransporta direkcijas ieraksts sociālajā tīklā “Twitter”.

Baltkrievu žurnālistu veidotais interneta medijs zerkalo.io izpētīja, ka pēc vīzu režīma atcelšanas pierobežas reģionu veikalos patiešām palielinājies latviešu un lietuviešu skaits, kas brauc iepirkties. Taču, kā medijam teikusi kāda robežpārejas Pāternieki–Grigorovščina tuvumā esoša veikala darbinieki, lielākoties tie ir seni klienti, visi pazīstami jau iepriekš.

Līdzīgas tendences apkopojuši arī Lietuvas mediji. Proti, bezvīzu režīms ir aktivizējis kustību pāri Lietuvas–Baltkrievijas robežai, taču lielāko braucēju daļu veido pierobežas reģionu iedzīvotāji. Un, protams, viņi atved mājās dažas paciņas cigarešu, benzīnu vai produktus, kas maksā lētāk.

Un, treškārt, ir ziņas, ka autobusu satiksmi izmanto Ukrainas iedzīvotāji, kam no kara nācās bēgt caur okupētajām teritorijām un kuri meklē vai nu ceļu tālāk uz Eiropu, vai arī pa apkārtceļiem vēlas atgriezties dzimtajā valstī.

Drošības riski ir visnotaļ reāli

Ievērojot “lielo pieprasījumu”, Baltkrievija ir pagarinājusi bezvīzu režīmu līdz 2022. gada beigām. Taču pirms došanās uz kaimiņvalsti der atcerēties par Ārlietu ministrijas izplatīto atkārtoto brīdinājumu neuzķerties uz bezvīzu režīma mānīgās pievilcības. Lukašenko režīms atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, un pret Baltkrieviju ir vērstas nopietnas starptautiskās sankcijas, turklāt nav rimušās arī režīma represijas pret Baltkrievijas iedzīvotājiem. Der atcerēties arī par pērn īstenoto hibrīduzbrukumu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. 

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks iepriekš portālam sargs.lv skaidroja, ka bezvīzu režīms nenozīmē, ka Baltkrievija nemēģinās pieprasīt kādu papildu informāciju vai neradīs problēmas, ja tā netiks sniegta.

Arī Valsts drošības dienests ir brīdinājis par riskiem, šķērsojot Baltkrievijas vai Krievijas robežu, un būt uzmanīgiem, ja robežšķērsošanas laikā notiek neierastas pastiprinātas pārbaudes un izjautāšana; izjautā persona civilajā apģērbā, nevis robežsardzes formā, uzdodot jautājumus, kas neattiecas uz robežsardzes kompetenci, bet gan privātas dabas; tiek iedots tālruņa numurs, uz kuru jāzvana, nākamreiz ierodoties konkrētajā valstī.

To, ka robežas šķērsošana un pat pārvietošanās pa maksas ceļiem var būt nervus kutinoša, sarunās ar “Melu detektoru” ir apstiprinājuši arī paši Baltkrievijas iedzīvotāji.

Nenoliedzami, cilvēki dažādu iemeslu dēļ dodas uz Baltkrieviju un pirms mājupceļa iegriežas veikalos, lai nopirktu kādus produktus. Taču šo ceļojumu primārais mērķis noteikti nav griķi un sāls, kā to apgalvo Baltkrievijas pašpasludinātais diktators Aleksandrs Lukašenko.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt