Citāts:
"Mēs šobrīd dzīvojam informatīvajā telpā, kurā absolūti dominē krievu valoda, un tas ir pēc 121 ar Krieviju saistīta medija izslēgšanas no Latvijas informatīvās telpas. Pirms gada šī absolūtā krievu valodas dominance bija vēl lielāka. Argumenti, ka krievu valodā runājošajiem kaut kas ir atņemts, ir nepatiesi, jo krievu valodā cilvēki var skatīties ļoti, ļoti, ļoti, ļoti lielu satura daļu, kamēr latviski cilvēki var skatīties ļoti nelielu satura daļu," pauda Āboliņš.
Latvijā ir pieejami 252 TV plašsaziņas līdzekļi, no tiem 127 krievu valodā un tikai 42 – latviešu valodā, paziņoja NEPLP vadītājs.
Par ko īsti ir runa
Neapšaubāmi, krievu valodā pieejamā video satura – oriģinālā un tulkotā, oficiālā un "pirātiskā" – apjoms ir lielāks nekā latviešu valodā. Programmas ar tulkojumu krievu valodā piedāvā gandrīz visi Latvijā skatāmie globālie izklaides TV grandi (pat tie, kuri pēc pilna mēroga kara sākuma pārtrauca darbību Krievijas teritorijā) – "National Geographic", "Food Network", "Discovery Channel", "Animal Planet", "Eurosport" un daudzi citi.
Pasaulē lielākais videostraumēšanas pakalpojums "Netflix", kas pieejams arī Latvijā, latviešu valodā pagaidām nepiedāvā ne dublējumu, ne titrus. Krieviski ir gan viens, gan otrs, lai gan kompānija ir oficiāli aizgājusi no Krievijas.
Ivars Āboliņš, norādot uz krievu valodas dominēšanu informatīvajā telpā, runāja par vienu segmentu – vietējo un Latvijā oficiāli retranslējamo televīziju.
Kā NEPLP aprēķina "dominēšanu"
Ar "telekanāla valodu" domāta pamatvaloda vai tas, ka ir papildu valodas celiņš, paskaidroja NEPLP locekle Ieva Kalderauska. Viņa arī atsūtīja Rus.LSM.lv telekanālu sarakstu, kurā ir norādīta raidīšanas valoda, – to, kā jau noskaidroja kolēģi no portāla "Delfi.lv", Āboliņš intervijā nebija citējis pilnīgi precīzi, jo ir 46 TV kanāli latviešu valodā, un 130 – krievu valodā.
Tiesa, te jāpiemin kāda nianse – Āboliņš operē ar tiem datiem, kurus redz NEPLP, – un mēs attiecīgi apspriežam šo spektra legālo daļu. Lai gan, kā uzskata nozares pārstāvji, pēdējos gados ir pamanāma daļas skatītāju aiziešana nelegālajā TV telpā.
Kas nav īsti kārtībā ar šo matemātiku
Daži populāri telekanāli, kurus NEPLP definē kā raidošus gan krievu, gan latviešu valodā, īstenībā raida gandrīz tikai latviešu valodā. Piemēram, LTV7 (trešais pieprasītākais, sk. zemāk) raida galvenokārt valsts valodā. Krievu valodā tajā ir tikai Rus.LSM.lv ziņas – pusstundu darba dienās.
Analoģiska situācija ir arī TV24 (astotā vieta, sk. zemāk). Telekanāla direktors Klāvs Kalniņš Rus.LSM.lv norādīja, ka oriģinālais saturs tiek rādīts tikai latviešu valodā. Krievu valodā (ar latviešu subtitriem) katru nedēļu rāda divas "Radio Brīvība" un "Current Time" pārraides, to kopējais ētera laiks ir apmēram viena stunda 20 minūtes nedēļā. Vienu vai divas reizes mēnesī TV24 ir Armanda Pučes intervija ar viesiem no Ukrainas un Krievijas – krievu valodā ar latviešu subtitriem (intervijas garums apmēram 55 minūtes).
Tādējādi visskatītāko kanālu pirmajā desmitniekā tikai divi kanāli raida pilnībā krievu valodā.
Telekanālu TOP 10 Latvijā (pēc "Kantar" datiem, tūkstoši skatīšanās minūšu visā 2022. gadā; raidīšanas valodas norādītas pēc NEPLP datiem)
1. LTV1 — 12 341 819 (latviešu)
2. TV3 — 10 754 858 (latviešu)
3. LTV7 — 3 871 233 (latviešu un krievu)
4. TV3 Life — 3 556 023 (latviešu)
5. TV3 Plus — 2 808 649 (krievu)
6. TV6 — 2 192 138 (latviešu)
7. 8TV — 1 844 795 (krievu)
8. TV24 — 1 832 726 (latviešu un krievu)
9. STV — 1 709 864 (latviešu)
10. 360TV — 1 392 897 (latviešu)
Turklāt no Āboliņa teiktā par krievu valodas TV kanālu dominanci (pēc precizējumiem "46 – latviešu valodā, 130 – krievu valodā") arī izriet, ka LTV1 un kanālam "Ciemos pie pasakas" ir vienāds svars, vērtējot dominēšanu. Pirmais ir vispārpieejams pilnvērtīgs nacionālais telekanāls ar ziņām, analītiskiem raidījumiem, filmām un izklaides šoviem, otrs ir nišas kanāls un tiek piedāvāts tikai dažās maksas pakās.
Āboliņš loģiku par krievu valodas dominēšanu balsta uz to, ka krievu valodā "cilvēki var skatīties ļoti, ļoti, ļoti, ļoti lielu satura daļu, kamēr latviski cilvēki var skatīties ļoti nelielu satura daļu". Viņš runā par to, ka ir vai nav piedāvājums.
Tomēr vai lielāks piedāvājums vienā valodā nozīmē lielāku patēriņu šajā pašā valodā?
Nē. "Kantar" dati liecina lai gan ir atsevišķi kanāli, kas ir pieejami krievu, bet ne latviešu valodā, krievu valodas dominēšana televīzijas satura patēriņā nav novērojama.
Spriežot pēc "Kantar" reitingiem, Latvijas iedzīvotāji 2022. gadā visvairāk skatījušies latviešu LTV1 un TV3, kuri ir līderpozīcijās ar lielu atrāvienu no konkurentiem. Vispopulārākais kanāls pilnībā krievu valodā ("TV3 Plus", kurā galvenokārt rāda filmas) ir tikai piektajā vietā.
"Kantar" topā ir summārais laiks, ko visi skatītāji kopā pavadījuši, skatoties 45 kanālus. Zemākajā – 45. – vietā ir "Super Baltic" ar rezultātu 9743 tūkstoši minūšu. Ārpus šā reitinga palikuši, ja balstāmies NEPLP aplēsēs, 212 kanāli (no 46. līdz 257. vietai). Pat ja pieņem, ka to rādītāji nav sliktāki kā "Super Baltic" un tie visi raida krievu valodā (bet tas tā nav), to summārais skatīšanās laiks būtu nedaudz vairāk par 2 000 000 minūšu – sešas reizes mazāk nekā vienam pašam kanālam LTV1.
Ko atbildēja Ivars Āboliņš
Cik korekti ir rēķināt "dominēšanu" pēc kanālu skaita, bet ne pēc reitingiem, neņemot vērā faktisko pieejamību kabeļtīklu pakās? Vai ir korekti neņemt vērā, ka daži no "krievu" kanāliem šajā valodā raida tikai dažas stundas nedēļā? Kāds sabiedrības informēšanai un saliedēšanai ir sakars ar "Nickelodeon" un citiem izklaides kanāliem?
NEPLP vadītāja rakstiskā atbilde:
"Jā, bez šaubām, mans piemērs ir korekts. Pirmkārt, krievu valodā tiek tulkots liels skaits programmu, kuru orģinālvaloda ir angļu valoda. Latviski šāda tulkojuma nav. Krievu valodas pārsvars pār latviešu valodu kabeļoperatoru reģistrā ir vienkārši nospiedošs.
Pētījumi rāda, ka televīziju pārsvarā skatās vecāka gada gājuma cilvēki. Bez šaubām, šo cilvēku vidū (gan latviešu, gan Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju, kuri ikdienā nerunā krieviski, gan mazākumtautību iedzīvotāju, kuri ikdienā runā krieviski) ir daudz labākas krievu, nevis angļu valodas zināšanas. Līdz ar to cilvēkiem, kuri krievu valodu neizmanto ikdienā, nav pat iespējas izvēlēties lielāko daļu programmu patērēt latviešu valodā. Un, pārvaldot angļu valodu nepietiekamā līmenī, visi – gan latvieši, gan mazākumtautības – ir spiesti patērēt saturu krieviski.
Runa ir par piedāvājumu, nevis to, ka LTV1 un TV3 ir skatītākās programmas Latvijā. Piedāvājums krieviski ir nospiedoši lielāks nekā latviski, un pat "Cartoon Network" bērni var skatīties angliski vai krieviski, bet latviski nevar. Tā nav normāla situācija, un es runāju nevis par to, ka būtu kaut kā jāvēršas pret esošo saturu krievu valodā, bet par to, ka ir jāstiprina un jāvairo satura piedāvājums un apjoms latviešu valodā. Primāri tulkojot ārvalstu programmas arī latviski un tādējādi palielinot satura, kas pieejams latviski, kopējo apjomu.
Latvija šobrīd ir pievērsusi ļoti lielu uzmanību satura mazākumtautību valodās attīstīšanai sabiedriskajos medijos. Tas redzams, kaut vai lasot publiski pieejamo Sabiedrisko pasūtījumu un salīdzinot, piemēram, Lsm.lv un Rus.lsm.lv budžetus. (LSM.lv un Rus.LSM.lv funkcijas gan atšķiras: Rus.LSM.lv ražo savu video saturu, tai skaitā raidīšanai LTV7, turklāt kopš 2022.gadā – ražo saturu 3 valodās, LSM.lv neveido savu video saturu — Rus.LSM.lv.) Taču, lai saliedētu sabiedrību, papildus ir jāiegulda saturā latviešu valodā, ir jāattīsta saturs latviešu valodā. 90 procenti Latvijas iedzīvotāju pārvalda latviešu valodu, Latvijas pilsoņi latviešu valodu pārvalda pēc noklusējuma, līdz ar to ir jārada vide, lai cilvēki, kuru dzimtā valodā ir krievu, varētu patērēt saturu ne tikai savā dzimtajā krievu valodā (kas, kā mēs redzam pēc pieejamo programmu piedāvājuma, šobrīd ir iespējams ļoti plašos apmēros), bet arī latviski. Ir jādod iespēja, jo šobrīd šādas izvēles iespējas ir ierobežotas."
