«Melu detektors» pārbauda Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora izteikumus par vidējo izglītību

Aizvadītajā nedēļā vairāki ziņu portāli publicēja privātās Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora Edgara Grīņa rakstu, kurā viņš kritizē vidējās izglītības pieejamību un prasa lielāku valsts atbalstu tālmācības skolām. Grīņa kā izglītības eksperta viedokli ar nelielām variācijām publicēja portāli Delfi, DB.lv, diena.lv, nra.lv, ir.lv, viņš tika intervēts arī “Rīta Panorāmā” , un šī ziņa publicēta arī LSM.lv. Taču mediju nekritiski izplatītajā Grīņa vēstījumā ir vairākas būtiskas faktu kļūdas, līdz ar to viņa attēlotā aina ne tuvu nav objektīva.

Vai skolēniem uz skolu jābrauc stunda?

Grīnis rakstā min 14 apdzīvotas vietas un norāda, ka tās ir “tikai dažas no vietām Latvijā, kur skolēniem ik dienas nākas mērot vismaz stundu garu ceļu līdz skolai un tikpat ilgu – atpakaļ”. 

“Kolka, Pāvilosta, Ainaži, Vaiņode, Mazsalaca, Seda, Nereta, Subate, Bebrene, Lubāna, Šķaune, Ezernieki, Varakļāni, Baltinava – šīs ir tikai dažas no vietām Latvijā, kur skolēniem ik dienas nākas mērot vismaz stundu garu ceļu līdz skolai un tikpat ilgu – atpakaļ. Šis laiks, protams, ir aprēķināts pie nosacījuma, ja brauc pa labiem ceļiem, taču par ceļu kvalitāti Latvijā, īpaši reģionos, ir atsevišķs stāsts, tāpēc, visticamāk, daļā no šīm vietām reālais ceļā pavadītais laiks ir pat lielāks.”

Pirmkārt, nav taisnība, ka no visām norādītajām vietām vispār kaut kur jādodas. Deviņās minētajās vietās joprojām darbojas vidusskolas līdz pat 12. klasei.

Grīnis, “Melu detektora” jautāts, kāpēc izplata maldinošu informāciju, sacīja, ka izmantojis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtīto un “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” veiktā pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu  tīkla modeļa izveide Latvijā'' datus. Viņš arī savu rakstu ilustrējis ar pētījumā ietverto karti, kurā iezīmētas 29 pilsētas kā reģionālās attīstības centri un to sasniegšanai nepieciešamais laiks. Taču pat tad, ja Grīnis runā par “Jāņa sētas” pētījumu un nākotnē vēlamo modeli, viņam nav taisnība. Pētījums neparedz attīstīt vidusskolas tikai norādītajos attīstības centros, bet lielo attālumu un citu iemeslu dēļ iesaka vairākas vidusskolas saglabāt arī mazāk apdzīvotās vietās, piemēram, Rojā, Grobiņā, Aizputē, Maltā, Dagdā, Ilūkstē, Rūjienā un citur. Nevienā no vietām paredzamais ceļš nesasniedz stundas braucienu.

Tiesa, Latvijā ir bērni, kas ceļā uz skolu pavada vairāk nekā stundu. Taču, kā nesen pēc skolēnu pārvadājumu revīzijas secināja Valsts kontrole, iemesls nav vis slēgtas skolas, bet gan pašvaldību sāncensība par skolēniem un finansējumu, ko valsts tām pārskaita pēc principa “nauda seko skolēnam”.

Tā vietā, lai dažkārt pat tikai desmit minūtēs ar sabiedrisko transportu skolēns nokļūtu tuvākajā skolā, viņš pavada pat stundu un vairāk pašvaldības transportā, kas ved uz konkrētās pašvaldības skolu novada otrā pusē.

Vai vidējo izglītību ieguvušo skaits tiešām nemainās?

Grīnis rakstā iezīmē drūmu ainu arī statistikā par vidējo izglītību neieguvušo cilvēku skaitu. Proti, kamēr citās OECD valstīs šādu cilvēku kļūstot arvien mazāk, Latvijā desmit gadu laikā viņu skaits esot palicis nemainīgs:

“Ekonomikas attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Latvijā 10 procenti sieviešu un gandrīz 20 procenti vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Atbildot uz jautājumu, vai tāda problēma ir tikai Latvijā, jāuzsver, ka savulaik, pirms 10 gadiem mēs ar šādiem pašiem procentiem OECD rādītājos bijām pat virs vidējā līmeņa, taču šobrīd esam noslīdējuši zem šīs atzīmes. Citas valstis vienkārši ir aizgājušas mums garām. OECD valstis kopumā ir progresējušas šajā indikatorā no vidēji 20 procentiem 2007. gadā līdz vidēji 15 procentiem 2017. gadā, bet Latvija palikusi tur, kur bija.”

Arī tā nav taisnība. Patiesībā OECD dati rāda, ka minēto desmit gadu laikā Latvijā vidējo izglītību neieguvušo iedzīvotāju skaits norādītajā vecuma grupā ir samazinājies no 20% 2007. gadā līdz 15% 2017. gadā. Turklāt gan toreiz, gan pirms diviem gadiem tas atbilda organizācijas dalībvalstu vidējam rādītājam.

To, ka situācija uzlabojusies, ļauj domāt arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. To jauniešu skaits, kas pēc pamatskolas beigšanas neturpināja mācības ne profesionālās, ne vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 2007. gadā bija 7,5%, savukārt 2017. gadā - vairs tikai 3,2%. Tiesa, daļa jauniešu mācības nepabeidz, tāpēc vidējo izglītību ieguvušo skaitu šie dati neatspoguļo.

Vai vidusskolēniem tiešām nav internātu?

Grīnis “Rīta panorāmā” popularizēja tālmācības ideju, kā vienu no argumentiem minot it kā atņemto iespēju vidusskolēniem uzturēties internātos jeb kopmītnēs:

“Ja profskolām vēl ir internāti, kopmītnes, tad vidusskolām tādu vairs nav. Un diez vai tādus vairs būvēs.”

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Tālmācības vidusskolas direktors nerunā patiesību. Pašlaik Valsts izglītības informācijas sistēmā 41 novada 65 vispārizglītojošajām izglītības iestādēm (kas nav  internātskolas) pievienota atzīme “ir internāts”, un tajos dzīvo 730 skolēni, “Melu detektors” noskaidroja IZM. Lai gan nav zināms, cik no viņiem ir vidusskolēni, internetā var atrast virkni pašvaldību, kas vidusskolu jauniešiem piedāvā dienesta viesnīcu, internātu vai kopmītnes. Grīnim arī nav taisnība, ka nebūvē jaunus. Mediji un pašvaldības nesen ziņojuši par jaunu dienesta viesnīcu būvi vai pārbūvi Dobelē, Valmierā, Cēsīs, Ludzā .

Ko atbildēja Grīnis?

“Man jāatzīst, ka neesmu bijis pietiekami uzmanīgs un precīzs faktu minēšanā, esmu ļāvies emocijām,” pēc norādes uz nepatiesas informācijas izplatīšanu “Melu detektoram” pauda Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors un atzina, ka tā būšot mācība “turpmāk ļoti rūpīgi pārbaudīt savus izteikumus”.

Grīnis esot vēlējies uzsvērt, ka vidējā izglītība ir nepieciešama visiem un būtu pareizi, ja viņa vadītā Rīgas Tālmācības vidusskola būtu nevis privāta, kā pašlaik, bet valsts skola. 

Birka: Tukšas pļāpas

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti