«Melu detektors» pārbauda partiju līderu izteikumus priekšvēlēšanu debatēs

 Trīs dienas pirms 13.Saeimas vēlēšanām Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā rīkoja visu 16 Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju līderu debates. “Melu detektors” pārbaudīja politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

“Melu detektors” šādus izteikumus fiksēja septiņu līderu teiktajā. Diskusijā piedalījās Andrejs Mamikins (Latvijas Krievu savienība), Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), Dainis Močs (Rīcības partija), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Roberts Putnis (“Progresīvie”), Dainis Grabovskis (Latvijas Centriskā partija), Jānis Dinevičs (LSDSP/KDS/GKL), Gints Gābers (“No sirds Latvijai”), Evija Papule (“Saskaņa”), Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība), Silvestrs Rubins (“Latviešu nacionālisti”), Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), Juris Žuravļovs  (“Par alternatīvu”), Artuss Kaimiņš (“KPV LV”), Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)).

Dana Reizniece-Ozola par mazo algu saņēmējiem un demogrāfiju

 Finanšu ministre, slavējot nodokļu reformu, norādīja uz rūpēm par ģimenēm ar bērniem, kas jau nesot rezultātus demogrāfijas jomā:

 “Esošā valdība divarpus gadu garumā ir strādājusi, lai palielinātu ieņēmumus tieši mazo algu saņēmējiem, tādēļ mēs esam pirmā valdība, kas ir ieviesusi progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, diferencētu neapliekamo minimumu un mazāku algu saņēmējiem esam samazinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ir palielināts neapliekamais minimums arī par apgādībā esošām personām, tas nozīmē, ka mēs arī īpaši rūpējamies par ģimenēm ar bērniem, un tas jau rāda arī pirmos rezultātus. Mums demogrāfijas situācija valstī nav vēl ne tuvu ideālam, bet ir daudz uzlabojusies.”

 Reiznieces-Ozolas teiktais tikai daļēji atbilst patiesībai. Proti, ne visām ģimenēm ar bērniem jaunā nodokļu sistēma dod lielākus ieņēmumus. Mediji norādīja, ka zaudētāji būs mazo algu saņēmēji ar bērniem. Piemēram, darba ņēmējs ar 500 eiro algu un diviem apgādājamajiem zaudēs ik mēnesi 2,50 eiro pretstatā tiem, kas saņem 500 eiro mēnesī, bet kuriem nav apgādājamo - šo darba ņēmēju ieņēmumi augs par 22 eiro mēnesī. Apšaubāms ir arī ministres paustais par nodokļu reformas ietekmi uz demogrāfiju. Viņa norādīja uz divarpus gadu ilgu darbu, taču, piemēram, summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu vienai sievietei, pērn ir pat nedaudz samazinājies.

Dana Reizniece-Ozola par iztikas minimuma grozu

Uz citas partijas pārstāvja  jautājumu, kāpēc valdība neuzrāda iztikas minimuma grozu, finanšu ministre atbildēja, ka tāda nav, un piebilda:

“Un dažādi cilvēki ir pieraduši dzīvot ar  dažādiem ienākumu līmeņiem, bet mūsu mērķis ir, lai mazāk turīgie cilvēki uzlabotu savu labklājību un mazāk maksātu nodokļus.”

ZZS pārstāve nepateica, ka jauna iztikas minimuma groza noteikšana faktiski ir šīs valdības neizpildītais darbs. 2014.gada nogalē vēl iepriekšējā valdība atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto koncepciju “Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu”, kas paredzēja izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam. Kā uzdevums ar sākotnējo izpildes termiņu 2017.gada nogalē tas bija ierakstīts arī Māra Kučinska valdības rīcības plānā. Taču Labklājības ministrijai neizdevās plānotajā laikā atrast pētniekus, kas par Eiropas Savienības (ES) fondu naudu šo metodoloģiju izstrādātu. Vienlaikus groza izstrāde būs saistīta ar nepieciešamību palielināt trūcīgāko iedzīvotāju minimālos ienākumus, kas jau saskārusies ar lēmumu pieņēmēju pretestību.

Dana Reizniece-Ozola par ZZS atbalstu eiro ieviešanai

Atbildot uz jautājumu, kā Latvijai vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, finanšu ministre sacīja, ka Latvija savas ģeopolitiskās izvēles ir izdarījusi jau sen un “te nedrīkst koķetēt”. Viņa norādīja:

“Un ZZS ir atbalstījusi gan Latvijas iestāšanos NATO, gan Eiropas Savienībā, gan eiro ieviešanā.”

Ministrei nav gluži taisnība. 2013.gada janvārī Saeima balsoja par eiro ieviešanas likumu galīgajā lasījumā, un ZZS, kas tolaik bija opozīcijas partija, to neatbalstīja.  ZZS pārstāvji sākotnēji izteicās par nepieciešamību rīkot referendumu, tad aicināja noteikt papildu kritērijus, pēc kuru izpildes pievienošanās varētu notikt. Turklāt pati Reizniece-Ozola, arī būdama ekonomikas ministre, vēl 2015.gada pavasarī LTV raidījumā "Viens pret vienu" sacīja, ka nav mainījusi domas attiecībā uz kvalitatīvas diskusijas un referenduma nepieciešamību. “Vai tad kaut kas traģisks būtu noticis, ja mums nebūtu šobrīd eiro?” viņa jautāja.

Papule par nostāju saistībā ar mācību valodu skolās

Skaidrojot savu viedokli par mācību valodu skolās, “Saskaņas” pārstāve uzteica bilingvālo izglītību, kas esot laba, un pauda, ka “klāt jāliek ir trešā valoda”. Viņa piebilda:

“Un šis saskan ar visiem principiem, kādi man ir bijuši pirms tam – pirms 20 gadiem, 15 gadiem un arī šobrīd, jo mēs zinām, ka valodu prasmes dos indivīdam kārtīgu, labu pamatu individuālās karjeras un dzīves karjeras būvēšanā.”

Papule ilgus gadus bija vadoša amatpersona Izglītības un zinātnes ministrijā, no kuras aizgāja pērn rudenī. Drīz pēc aiziešanas viņa sniedza interviju “Latvijas Avīzei”. Uz žurnālistes jautājumu par ministra Kārļa Šadurska paziņojumu par nepieciešamību visās skolās vidusskolas klasēs mācīties latviski, Papule atbildēja, ka būtiskākā ir satura reforma, kurai pakārtota ir arī valodu joma, un piebilda: “Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs.” Tādējādi Papule pauda atbalstu pārejai uz mācībām tikai valsts valodā un līdz ar iekļaušanos “Saskaņā” ir mainījusi viedokli.  

Evija Papule par “Saskaņas” attieksmi pret ES sankcijām

Papule raidījumā teica:

 "Saskaņa" atbalsta ES kursu sankciju ziņā, jo mēs esam Eiropas Savienības valsts".

“Saskaņas” 4000 zīmju programmā par sankcijām nav runāts, savukārt plašāku programmu partija internetā nepiedāvā. Taču partijas līderu līdzšinējie izteikumi liecina, ka attieksme pret Eiropas Savienības Krievijai noteiktajām sankcijām pēc agresijas Ukrainā nav tik viennozīmīga. Piemēram, drīz pēc to ieviešanas 2014.gada augustā partijas līderis Nils Ušakovs sankcijas nodēvēja par murgainu ideju, kas nevar dot rezultātu.

Arī pirms šīm vēlēšanām partijas pārstāvju komentāri bijuši izvairīgi vai pārprotami. Piemēram, “Saskaņas” kandidāts Raimonds Rublovskis “Latvijas Avīzei” norādījis, ka “jautājumam par jebkuru sankciju nepieciešamību ir jāizriet, pirmkārt, no Latvijas valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm, nevis no citu valstu interesēm attiecībās ar Krieviju”. Savukārt Jānis Urbanovičs portāla “Delfi” intervijā vispirms paudis, ka sankcijas ir neizbēgama procesa fāze konflikta gadījumā, bet tad sacījis, ka sankcijas ir muļķība. Visbeidzot, divas dienas pirms vēlēšanām portāla “Delfi” intervijā Ušakovs apliecināja, ka partija atbalsta ES politiku pret Krieviju, “lai kāda tā nebūtu”.

Edgars Rinkēvičs par pensiju indeksāciju

Diskusijā par pensiju palielināšanu Rinkēvičs sacīja:

“Nu, pirmkārt, es gribētu teikt, ka tieši, kā mēs runājam, notiek lielākā pensiju indeksācija desmitgadē, un mēs tam esam paredzējuši 190 miljonus.”

Pensiju indeksācija šogad patiesi ir lielāka nekā citus gadus, jo pirmoreiz kā papildu faktors ņemts vērā darba stāžs. Taču“Jaunās Vienotības” pārstāvja minētais skaitlis neatbilst patiesībai. Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras “Melu detektoram” sniegtā informācija liecina, ka šogad veiktajai indeksācijai šā gada budžetā paredzēti tikai 25,3 miljoni eiro - tās ir trīs mēnešu izmaksas, jo indeksācija notiek no oktobra. Savukārt kopējais pensiju budžeta pieaugums 2018.gadā ir nepilni 160 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa ir  pērn veiktās indeksācijas ietekme un apmēra palielinājums jaunpiešķirtajām pensijām. Valsts pensiju speciālā budžeta kopējie izdevumi saskaņā ar budžeta likumu šogad ir 1,93 miljardi eiro.

Edgars Rinkēvičs par 9000 mājokļiem

Atbildot uz jautājumu, kā veicināt darbaspēka mobilitāti, Rinkēvičs kā pozitīvu piemēru minēja mājokļu programmu:

“Jau šobrīd deviņi tūkstoši mājokļi ir uzbūvēti un ģimenes ir saņēmušas.”

“Jaunās Vienotības” pārstāvis acīmredzami domāja “Altum” atbalsta programmu, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem, kā arī jaunie speciālisti var saņemt valsts garantiju mājokļa iegādes vai būvniecības pirmajai iemaksai. Augusta beigās Latvijas Radio ziņoja, ka līdz šim valsts galvojumus saņēmušas 9100 ģimenes ar bērniem un 500 jaunie speciālisti.

Taču nav gluži taisnība, ka 9000 mājokļi ir uzbūvēti. Šogad maijā “Dienas Bizness” rakstīja, ka 96% valsts galvojumu izmantojuši gatava mājokļa iegādei un tikai 4% ģimeņu aizņēmušās būvniecībai. Turklāt attiecībā uz ģimenēm ar bērniem “Altum” programmai nav tiešas saistības ar darbaspēka mobilitātes veicināšanu. Pirms četriem gadiem, programmu sākot, kā galvenais mērķis tika minēta demogrāfija, proti, uzlabot dzīves apstākļus tām ģimenēm ar bērniem, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet ir grūtības sakrāt pirmajai iemaksai.

Artuss Kaimiņš par darbaspēka nodokļiem

Pēc raidījuma vadītāja jautājuma par darbaspēka mobilitāti Kaimiņš norādīja uz nodokļu slogu:

”Mums šobrīd Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Eiropā.”

 Tā nav taisnība. Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir augstākais Baltijā un starp augstākajiem ES valstīs, bet ne pats lielākais. “Tax Foundation” analīze rāda, ka darbaspēka nodokļu apjoms no vidējiem ienākumiem Latvijā ir 42,6 % no darbadevēja izmaksām, taču ir virkne citu valstu, kur tas ir lielāks, piemēram, Vācijā (49,4 %), Ungārijā (48,2%), Itālijā (47,8%). No zemajām algām nodokļu slogs ir salīdzinoši augsts, bet arī ne augstākais ES valstu vidū, rāda Eurostat apkopojums.  

Artuss Kaimiņš par austrumu robežas posteņiem

Pēc raidījuma vadītāju jautājuma par to, kā Latvijai būtu jāveido attiecības ar Krieviju, Kaimiņš ierunājās par austrumu robežu:

“Un austrumu robeža mums pat nav izbūvēta, šie te robežposteņi.”

Viņa teiktais par neizbūvētiem robežposteņiem nav gluži taisnība. Pirms dažiem gadiem tika nolemts, ka daļā no Latvijas robežas ar Krieviju cīņa pret robežpārkāpējiem tiks pastiprināta, būvējot žogu. Šogad  piešķirta nauda robežas labiekārtošanai un papildu 100 km žoga izbūvi. Robežssardzē “Melu detektors” noskaidroja, ka robežas drošību plānots uzlabot, piemēram, mitrās vietās izbūvējot koka laipas, ierīkojot patruļtakas un pēdu kontroles joslas, taču nav runas par nepieciešamību būvēt posteņus vai pārejas punktus.

Juta Strīķe par ceļa kompensācijām deputātiem

Jaunās konservatīvās partijas pārstāve sacīja:

 “Jā, diemžēl Saeimas deputātiem maksā transporta izdevumus arī tad, kad viņi nekur nebrauc, un arī, protams, nav saprotams, kāpēc viņiem to maksā vasarā, kad viņi atrodas atvaļinājumā.”

Strīķei nav gluži taisnība, ka deputātiem maksā arī tad, ja viņi nekur nebrauc. Saskaņā ar Kārtības rulli deputātam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka tautas priekšstāvim katru mēnesi jāiesniedz Saeimas kancelejā attiecīgus izdevumus apstiprinoši degvielas čeki. Strīķei ir taisnība, ka deputāti var saņemt kompensācijas arī vasaras mēnešos.

Gints Gābers par jauniešu bezdarbnieku skaitu

“No sirds Latvijai” pārstāvis uzskaitīja veidus, kā risināt darbaspēka problēmas, un kā vienu no tām minēja lielo bez darba esošo jauniešu skaitu:

“Pirmā lieta, mums ir 40 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 30 gadiem bez darba.”

Dati to neapliecina. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī vecumā no 15 līdz 34 gadiem bez darba esošo cilvēku skaits bija nepilni 30 tūkstoši cilvēku. Šī ir plašāka vecuma grupa, nekā norādīja Gābers, līdz ar to vecumā līdz 30 gadiem bez darba esošo cilvēku skaits ir vēl mazāks. Savukārt reģistrēto bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem šā gada vidū bija nepilni desmit tūkstoši - šo informāciju apkopo Nodarbinātības valsts aģentūra.

Juris Žuravļovs par elektronisko balsošanu ASV

Uz jautājumu par iespējamo biedru skaita palielināšanu partijās Žuravļovs atbildēja, slavējot ASV pastāvošo balsošanu, izmantojot elektroniskās balsošanas sistēmas. Viņš teica:

“Un nevajag man stāstīt, ka krievu kaut kādi hakeri var iemaisīties un izmainīt šo sistēmu.”

Tomēr, pretēji Žuravļova paustajam, ASV Iekšējās drošības ministrija ir secinājusi, ka pēdējo prezidenta vēlēšanu laikā Krievijas hakeri mēģināja uzlauzt datorsistēmas 21 štatā. Centieni palika bez sekmēm, taču, tuvojoties ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, klajā nākusi informācija par jauniem iejaukšanās mēģinājumiem, un ASV mediji, atsaucoties uz interneta drošības ekspertiem, norādījuši, ka balsošanas sistēmas ir ievainojamākas nekā jebkad agrāk.

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti