Pēc valdības sēdes, kurā tika panākta vienošanās par nākamo valsts budžetu, Pabriks presei sacīja, ka aizsardzības budžetam nākamgad gaidāms 1,7% pieaugums. Viņš arī piebilda:
"Īstenībā nemaz nav tik daudz, (..) ja skatāmies uz tādām valstīm kā Krievija vai virkne citu valstu, kas iegājušas bruņošanās fāzē, tur pieaugums gadā pamatā ir starp 8% un 15%."
Šis paziņojums ir pretrunā ar vairākiem avotiem, kas apgalvo, ka Krievijas militārais budžets samazinās (tostarp ES un ASV sankciju rezultātā). Tāpēc "Detektors" mēģināja iegūt skaidrojumu.
Kopsavilkums
"Melu detektors" vērsās pie paša ministra, pa tālruni lūdzot pamatot viņa sniegto informāciju un norādīt avotus. Pabriks paņēma taimautu, tomēr arī otrā sarunā nevarēja atbildēt:
— Nu, piezvaniet uz ministriju. Jo esmu pašreiz mašīnā, es esmu ceļā. Mums tie dati ir pieejami. Jūs piezvaniet [Aizsardzības ministrijas Komunikāciju departamenta vadītājam] Kasparam Galkinam. Viņš Jums iedos precīzus ciparus.
"Detektora" komunikācija ar Galkinu ilga gandrīz trīs darba dienas, un notika divu telefona sarunu un septiņu īsziņu apmaiņu formā. Galkins sacīja, ka Krievijas aizsardzības izdevumiem vajadzētu pievienot pustriljonu rubļu, ko, pēc viņa teiktā, Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss šogad pieprasījis dotāciju veidā. "Detektors" vaicāja par šīs informācijas avotu, kā arī turpināja interesēties par Pabrika pieminētā "8-15% pieauguma" izcelsmi. Pēdējā īsziņu apmaiņa ar Galkinu izskatījās šādi:
"Detektors": Labrīt! Vai Jums izdevās atrast avotus informācijai par pustriljonu un 8-15%?
K. Galkins: Labdien, avotu diemžēl nevaru vairs atrast. Par procentiem sazinieties ar ministra padomnieku Emīlu Dobrāju.
Visas četras "Detektoru" telefona sarunas ar Dobrāju notika vienas darba dienas laikā. Rezultātā ministra padomnieks piedāvāja jaunu sava priekšnieka vārdu interpretāciju: runa bija ne tikai par Krieviju, bet "globāli" un ne tikai par aizsardzības budžetu kopumā, bet par bruņošanās fāzi. Tomēr viņš arī nevarēja atbildēt, kur Pabriks ieguvis informāciju par 8-15%.
Tādējādi nedz pats ministrs, nedz abi viņa padotie nevarēja apgalvojumu pamatot.
"Vienlaikus reālie un postulētie Krievijas apdraudējumi šobrīd Latvijā kalpo par noderīgu instrumentu, lai pamatotu pieaugošu militarizētas domāšanas klātbūtni izglītības jomā un aizsardzības izdevumu palielināšanu sarežģītajā budžeta veidošanas procesā," situāciju "Melu detektoram" komentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, politikas zinātnes doktors Andris Sprūds.
Pilns izklāsts
SIPRI
Neatkarīgais Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūts (SIPRI) kopš 1966. gada citu jautājumu starpā specializējas dažādu valstu militāro izdevumu novērtēšanā. Organizācijas apkopotie un publicētie dati daudzus gadus ir pamats citiem pētniekiem, kā arī politiķiem un militārpersonām, piemēram, Eiropas Komisijai, ASV RAND pētījumu centram vai ASV armijas Militārajai koledžai.
Saskaņā ar SIPRI datiem, Krievijas Federācija militārām vajadzībām tērē ievērojami vairāk nekā Latvija. Tā, piemēram, 2018. gadā (pēdējais, par kuru SIPRI publicē datus) šiem mērķiem Krievijas Federācija atvēlēja 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr SIPRI reģistrē šo izdevumu strauju samazinājumu kopš 2016. gada, kad tika sasniegta maksimālais radītājs 5,5% (2017. gadā — 4,2%). Līdzīga aina vērojama absolūtos rubļos un dolāru izteiksmē: 4,65 triljoni rubļu (82,6 miljardi dolāru) 2016. gadā, 3,88 triljoni rubļu (66,5 miljardi dolāru) 2017. gadā un 3,85 triljoni rubļu (64,2 miljardi dolāru) 2018. gadā.
2019. gadā valsts aizsardzībai, valsts drošībai un tiesībaizsardzības darbībai tiek plānots tērēt tikpat cik 2018. gadā — 5,1 triljonu rubļu, no kuriem valsts aizsardzībai atvēlēti 2,9 triljoni, bet valsts drošībai — 2,2 triljoni rubļu, ziņo vācu portāls "Deutsche Welle". Nākamgad Krievijas aizsardzības izdevumi paliks gandrīz nemainīgi, raksta BBC Krievijas dienests. Paredzams, ka izdevumi sadaļā "Valsts aizsardzība" būs lielāki par 2,8%, nekā plānots 2019. gada budžeta projektā, t.i., pieaugums būs zemāks par prognozēto inflācijas līmeni 2020. gadā (3,8%).
Aizsardzības ministrs telefonsarunā ar "Melu detektoru" paziņoja, ka viņa iestāde ņem vērā Krievijas specifiku: "Latvijas gadījumā vai demokrātiskā valsts gadījumos [kopumā] nav tāda tipa dotāciju, kā tas ir, piemēram, Krievijā rūpniecībai, jo tur nav brīvas tirgus ekonomikas un demokrātijas. Līdz ar to [jāņem vērā] tie triljoni vai miljardi – skatoties, kādā valūtā – , kas ieguldīts pēdējos gados rūpniecības attīstībā. Piemēram, ja mēs iepirkām bruņumašīnas, mēs pērkam par 200 miljoniem vai par 100 miljoniem kaut ko citu. Viņu [Krievijas] gadījumā tiek iedoti līdzekļi militārajai industrijai, kas pēc tam apgādā bruņotos spēkos. Un otrs — 300 tūkstoši "Rosgvardijas" [locekļu]. Tas ir nosacīti iekšlietu karaspēks [..] Protams, tas vairāk domāta iekšējiem nemieriem. Bet principā viņiem treniņi un viss arī ir militārā izpratnē samērojami. Tur arī liels budžets ir. Tas vienmēr ir jautājums, kā mēs rēķinām autoritārajā vai nedemokrātiskajā valstī budžetus dažādās nozarēs. Tas jāņem vērā."
Tomēr SIPRI Krievijas militāro izdevumu aprēķinā iekļauj ne tikai pašu aizsardzības budžetu, bet arī militārās pensijas, izdevumus par paramilitārajām vienībām (Iekšlietu ministrijas iekšējais karaspēks, "Rosgvardija", Federālā drošības dienesta Robežsardzes dienests), citus Aizsardzības ministrijas izdevumus (izglītība, veselība, mājokļi, sociālais atbalsts utt.) un papildu subsīdijas (piemēram, Baikonuras kosmodromam un "Rosatom").
Lūgts nosaukt informācijas avotu un Krievijas finansējuma apjomu, Pabriks ierosināja piezvanīt Aizsardzības ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājam Kasparam Galkinam. Viņš pastāstīja "Melu detektoram", ka 2016. gadā Krievija ir ieguldījusi apmēram 790 miljardus rubļu militāri rūpnieciskajā kompleksā (MRK), atsaucoties uz rakstu žurnālā "Новый оборонный заказ. Стратегии" Turklāt, pēc viņa teiktā, "šogad ir paprasīts pustriljons [..] no VPK puses". "Melu detektors" pārbaudīja Aizsardzības ministrijas pārstāvja informāciju par dotācijām MRK. Galkina norādītajā avotā (.pdf, sk. 77. lpp.) tika norādīti MRK piešķirtie 792 miljardi rubļu, un tie tiešām tiek ņemti vērā kopā ar budžeta sadaļu "Nacionālā aizsardzība".
Tomēr no tās pašas publikācijas izriet, ka šie līdzekļi tika izmantoti, lai segtu aizdevumus, kuri militāri rūpnieciskajam kompleksam izsniegti ar valsts garantijām iepriekšējos gados — no 2011. līdz 2015. gadam. Citiem vārdiem sakot, šī nauda netiks pārskaitīta aizsardzības nozarei, bet gan bankām, jo līdzvērtīga summa (izņemot "uzkrātos" procentus) jau ir ieguldīta agrāk. Tas pats izdevumu postenis tiek novērots 2017.-2018. gadā:
Trīs darba dienu laikā "Detektors" centās no Galkina uzzināt avotu, kurā teikts, ka šogad Krievijas aizsardzības nozarei tika pieprasīti pustriljons rubļu. Tomēr Komunikācijas departamenta vadītājs viņus neatrada. Viņš arī nespēja neko pateikt par Pabrika pieminēto datu izcelsmi par Krievijas aizsardzības budžeta palielināšanu par 8-15% un novirzīja "Detektoru" pie ministra padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos Emīla Dobrāja.
"Ilgtermiņā, skatoties uz Krievijas aizsardzības budžetu, tas ir pieaudzis, neraugoties uz to relatīvo kritumu pēdējos gados. Bet mēs nevaram noliegt to, ka Krievija un citas valstis ir iegājušas tā saucamajā bruņošanas fāzē. Saistībā ar tiem procentiem, ko ministrs tika minējis, tajā gadījumā netika adresēta tikai Krievija, bet arī virkne citu valstu, kas attiecīgi pamato to, kādēļ ministrs piedāvāja šo 8-15% amplitūdu," teica Dobrājs.
"Detektors" lūdza precizēt, par kādam valstīm, izņemot Krieviju, ir runa, un pievērsa Dobrāja uzmanību tam, ka Pabrika paziņojums tik un tā attiecās uz Krieviju, jo tas bija par "Krieviju un virkni citu valstu".
"Ja mēs runājam par Krieviju, tad tas vairāk tika domāts par šo bruņošanas fāzi un attiecīgi jauno ieroču attīstīšanu un iegādi. Un par tiem 8% mēs skatāmies vispār globāli," atbildēja Dobrājs.
Pēdējā sarunā viņš atkārtoja šo domu: "Šie ministra izteikumi attiecībā uz to amplitūdu netika domāti vienīgi par Krievijas Federācijas, bet ari par citu militāro lielvaru aizsardzības nozares budžeta pieaugumu tajā laikā, kad tās tika iegājušas tā sauktajā bruņošanas fāzē. Līdz ar ko tur netika domāts konkrēts salīdzinājums pret, piemēram, iepriekšējo gadu."
Tomēr viņš nevarēja nosaukt nedz informācijas avotus, nedz "citas valstis", par kurām, viņaprāt, runāja Pabriks.
Precīzs Krievijas aizsardzības budžeta apjoms nav zināms, jo ievērojama valsts budžeta daļa tiek klasificēta un izlietota militāro un drošības programmu finansēšanai, komentārā "Melu detektoram" sacīja pētnieks Martins Hurts no Tallinas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (RKK/ICDS), kas pazīstams arī ar ikgadējas Lennarta Meri konferences organizēšanu.
"Visos salīdzinājumos starp Krievijas un citu Eiropas valstu aizsardzības izdevumiem ir jāņem vērā iepriekšminētā klasificēta valsts budžeta sadaļa. Jāņem vērā arī personāla izmaksu atšķirības [..] Vienkārši sakot, Krievija var atļauties nodarbināt vairāk personāla par tādu pašu summu un ražot vairāk produkcijas." norādīja Hurts. Kopumā viņš uzskata, ka pašlaik "Krievijas aizsardzības izdevumi, šķiet, ir apstājušies." Tomēr ar tiem joprojām pietiks, lai turpinātu salīdzinoši ātro Krievijas bruņoto spēku modernizācijas programmu, viņš piebilda.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, politikas zinātnes doktors Andris Sprūds komentārā "Melu detektoram" norādīja, ka "ar 2016. gadu ir novērojama tendence, ka ekonomiskās stagnācijas apstākļos militārie izdevumi pakāpeniski samazinās", lai gan pēdējā desmitgadē tie ir ievērojami palielinājušies.
"Riski, kas izriet no Krievijas agresīvās politikas, ir klātesoši. Vienlaikus reālie un postulētie Krievijas apdraudējumi šobrīd Latvijā kalpo par noderīgu instrumentu, lai pamatotu pieaugošu militarizētas domāšanas klātbūtni izglītības jomā un aizsardzības izdevumu palielināšanu sarežģītajā budžeta veidošanas procesā," uzsvēra Sprūds.
