Raidījuma vadītāji iztaujāja partijas "No sirds Latvijai" (NSL) reģionu līderus Juri Jaunzemu, Ivetu Čivčišu, Jāni Valtervitenheimu un Gintu Gāberu. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.
Jānis Valtervitenheims par tirdzniecību ar Krieviju
Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!
Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.
"Mums arī tagad ir kaut kur 30% tirdzniecības ar Krieviju".
Patiesībā tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir ievērojami mazāks. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju bija 1,5 mljrd. EUR, kas veido 9,2% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt imports - 1,2 mljrd. EUR, kas veido 7,3% no Latvijas importa. Pēc kopējās bilances Krievija ir ceturtais lielākais ārējās tirdzniecības partneris.
Gints Gābers par Inčukalna gāzes krātuvi
Runājot par Eiropas Savienības (ES) sankcijām, Krieviju un ekonomiku, Gābers norādīja, ka "mūs baida ar Krieviju". Viņš jautāja: "kā tas nākas, ka mūsu vērtīgākais resurss, Inčukalna dabasgāzes krātuve, ir "Gazprom" īpašumā, kura tagad tiks pirkta?"
Gāberam nav gluži taisnība. Saskaņā ar oficiālajiem datiem Krievijas valsts uzņēmumam "Gazprom" pieder tikai aptuveni trešdaļa jeb 34,1% Inčukalna pazemes gāzes krātuves apsaimniekotāja a/s "Conexus Baltic Grid" akciju. Lielākais akciju turētājs ar 34,36% ir a/s "Augstsprieguma tīkls", 29,06% pieder vairāku Eiropas banku veidotajam fondam "Marguerite", bet 2,48% uzņēmuma akciju pieder mazajiem akcionāriem. Latvijas valdība pašlaik "Augstsprieguma tīklam" piederošās akcijas iegādājās pērn decembrī, nopērkot tās no Vācijas "Uniper", kā arī Jurim Savickim un Krievijas "Rosņeft" piederošās "Itera Latvija".
Valdības mērķis ir iegūt vairāk nekā 50% akciju, izpērkot arī "Gazprom" daļas. Šovasar LSM ziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta "Gazprom" nosauktās cenas dēļ.
Gints Gābers par bērniem, kas izņemti no ģimenēm
Runājot par partijas solījumu līdz 2028.gadam likvidēt bērnunamus, Gābers sacīja, ka katru gadu līdz tūkstotim bērnu izņem no ģimenēm.
Gābers: "Un vēl ir tā lielā problēma, ka katru gadu līdz tūkstotim izņem bērnus, vēl aizvien nav ģimene."
Patiesībā no ģimenēm izņemto un ārpusģimenes aprūpē ievietoto bērnu skaits ir lielāks. Pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas, 2017.gadā bāriņtiesas pieņēmušas 1406 lēmumus par ievietošanu ārpusģimenes aprūpē. Audžuģimenēs ievietoti 313, aizbildnībā -749 un bērnu aprūpes iestādēs - 344 bērni.
Juris Jaunzems par deputātu skaitu
NSL sola Saeimas deputātu skaitu samazināt no 100 līdz 60. Aizstāvot šo priekšlikumu, NSL pārstāvis Jaunzems sacīja, ka lēmums par 100 deputātiem tika pieņemts, kad Latvijā dzīvoja divi miljoni iedzīvotāju. No viņa teiktā bija noprotams, ka šobrīd iedzīvotāju skaits ir būtiski mazāks, līdz ar to būtu jāsamazina arī deputātu skaits. Taču tā nav taisnība.
Jaunzems: "Reāli īstenībā mums jau viss ir mainījies. Mēs saprotam, kurā laikā tas tika pieņemts, ka šie 100 deputāti ir nepieciešami, tad tas bija tāds brīdis, kad mums Latvijā arī dzīvoja šie divi miljoni iedzīvotāji."
To, ka Saeima sastāv no simt tautas priekšstāvjiem, Satversme nosaka jau kopš tās pieņemšanas 1922.gadā. Satversmi izstrādāja Satversmes sapulce, kas sāka darbu 1920.gadā. Tolaik saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) informāciju Latvijā dzīvoja tikai nepilni 1,6 miljoni cilvēku - iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies Pirmā pasaules kara iespaidā. Tas ir mazāk nekā pašreizējie 1,9 miljoni cilvēku, un nekādā ziņā ne divi miljoni, kā sacīja Jaunzems.
