«Melu detektors» pārbauda Latvijas Krievu savienību

Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Raidījuma vadītāji iztaujāja Latvijas Krievu savienības (LKS) vēlēšanu apgabalu līderus Elitu Kosaku, Jevgeņiju Krjukovu un Andreju Mamikinu. Diskusijas atšifrējums pieejams šeit.

Kosaka un Mamikins par ASV karavīru sodīšanu

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.

Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.

Runājot par aizsardzības budžeta samazināšanu, Kosaka un Mamikins norādīja, ka Latvija nevar sodīt šeit izvietotos ASV karavīrus par viņu veiktajiem likumpārkāpumiem.

Elita Kosaka: “Tātad šajā gadījumā mēs runājam par Latvijas valsts neatkarību, ja šeit atrodas militārie spēki, kur saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu karavīri neatbild par saviem likuma pārkāpumiem Latvijas valsts priekšā. Tad šajā gadījumā, kā mēs varam runāt par Latvijas neatkarību? Ja šie cilvēki var darīt visu, ko viņi vēlas šeit, likums viņam to atļauj.”

Andrejs Mamikins: “Viens piemērs – amerikāņu karavīru nevar un nedrīkst tiesāt Latvijas tiesā dotajā brīdi, lai ko viņš neizdarītu.”

Tā nav gluži taisnība. Pērn martā Saeima pieņēma likumu, ar kuru tika ratificēts Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgums par sadarbību aizsardzības jomā. Līgums paredz Latvijas atteikšanos no ASV militāro personu kriminālvajāšanas Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka tad, ja noziegums izdarīts Latvijas teritorijā, lietu izskata ASV institūcijas un tas tiek darīts, pamatojoties uz ASV tiesību aktiem. Taču līgums arī nosaka, ka Latvijas Ģenerālprokuratūrai ir tiesības atsaukt šo atteikšanos, proti, paturēt lietas izskatīšanu Latvijā atsevišķos gadījumos. Tāda iespēja paredzēta kriminālprocesos, kas uzsākti par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Tādējādi LKS deputātu kandidātu paustais, ka likums ļauj ASV karavīriem Latvijā darīt “visu, ko viņi vēlas” un Latvijā viņus nevar tiesāt vispār, nav pilnībā precīzs. Jāatgādina, ka “Melu detektors” reiz jau analizēja šo vienošanos starp Latviju un ASV.

Elita Kosaka par ES un Krievijas sankcijām

Aizstāvot Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējo sankciju atcelšanu un attiecību uzlabošanu, deputāta kandidāte Elita Kosaka norādīja, ka sankcijas būtiski ietekmē arī Latvijas ekonomiku. No viņas teiktā bija noprotams, ka tikai sankcijas ietekmējušas eksporta kritumu uz Krieviju un ka Latvijas uzņēmēji nav pārorientējuši eksportu uz citām valstīm.

Kosaka: “Un jāņem vērā, ka tās sankcijas ļoti stipri sit pa mūsu ekonomiku arī. Protams, ka valdība saka – viss kārtībā, nekādu problēmu, mēs to krīzi pārvarējām, un mēs pārorientējam tirgu. Nekā nebūs! Mums Liepājā praktiski uz bankrota sliekšņa ir zivju pārstrādes rūpnīcas sakarā ar to, ka viņu tirgus bija Krievija.”

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmums “Kolumbija Ltd” tiešām ir uz bankrota sliekšņa. Tomēr Kosakas paustais, ka uzņēmējiem nav izdevies pārorientēt Krievijā zaudēto tirgu, ir tikai daļēja patiesība. Lai gan atsevišķos pārtikas produktu, piemēram, gaļas, zivju un vēžveidīgo  izstrādājumu zaudētais eksporta tirgus nav pilnībā kompensēts, kopumā ārvalstīs pārdotās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta rādītāji pārsniedz 2013. un 2014.gada līmeni, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. 2013.gadā - gadu pirms eksporta apjomu straujā krituma Krievijā - kopējā pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtība bija 2163 miljoni, savukārt 2017.gadā - 2642 miljoni eiro. Lai gan Krievija joprojām pārtikas un lauksaimniecības produktu jomā ir lielākais Latvijas eksporta galamērķis, tās īpatsvars kopējā šo produktu eksporta plūsmā samazinājies no 30% 2014.gadā līdz 23% pērn.

Turklāt Kosaka runāja tikai par sankcijām kā par iemeslu eksporta kritumam uz Krieviju. Taču eksperti norādījuši, ka, visticamāk, vēl lielāka ietekme bijusi Krievijas rubļa vērtības un līdz ar to iedzīvotāju pirktspējas kritumam. Tas savukārt lielā mērā saistīts ar naftas cenu kritumu, kas Krievijas ekonomiku ietekmē īpaši būtiski. Uz to norādījis arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. 2016.gada rudenī viņš sacīja, ka pat tad, ja ekonomiskās sankcijas atceltu, zivrūpnieki “šajos apstākļos spētu pārdot kādus 25% no iepriekšējā apjoma”.

Elita Kosaka par investīciju aizsardzību

LKS sola piešķirt Latvijas pilsonību apmaiņā pret investīcijām Latvijā vairāk nekā viena miljona apmērā. Skaidrojot šo priekšlikumu, Kosaka sacīja, ka  Krievijas investori ir gatavi ieguldīt Latvijas rūpniecībā, taču šobrīd viņiem nav likumisku iespēju šeit uzturēties.

Kosaka: “Bet viņiem jāzina par to, ka šīs investīcijas būs aizsargātas, ka viņi varēs mierīgi vadīt šo biznesu sakarā ar to, ka viņam būs likumiskas tiesības šeit uzturēties. Šobrīd tādas iespējas viņiem nav. Un, ņemot vērā, kā rīkojās, pieņemsim, Latvijas valdība attiecībā uz programmu sakarā ar nekustamo īpašumu iegādi. Cilvēki iebrauca, viņi samaksāja par nekustamo īpašumu, un tagad valdība saka – mainām spēles noteikumus.. ”

Latvijā joprojām spēkā ir kārtība, ka gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, viņš var saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Investīcijas trešo valstu pilsonis var veikt nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā vai arī Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās. No 2015.gada 1.janvāra uz investīciju programmu tiek attiecināts vēl viens investīciju veids – īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde par nominālvērtību 250 000 eiro. Līdz ar to nav korekts apgalvojums, ka ārvalstu investoriem nav likumisku iespēju šeit uzturēties.

Taču Kosakai ir taisnība, ka valsts ir mainījusi spēles noteikumus. 2014.gadā tika būtiski palielināti minimālie investīciju sliekšņi, savukārt 2016.gadā tika noteikta 5000 eiro iemaksa valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju.

Tas ievērojami samazinājis no jauna izsniegto atļauju skaitu. Pērn oktobrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve norādīja, ka 2014.gadā bija 2500 šādu pieprasījumu, bet 2017.gada pirmajā pusgadā - tikai 64, līdz ar to “praktiski var teikt, ka šī programma ir beigusies”.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti