«Melu detektors» pārbauda Jauno konservatīvo partiju

Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Raidījuma vadītāji iztaujāja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vēlēšanu apgabalu līderus  Krišjāni Feldmanu, Juri Jurašu, Jutu Strīķi, Ilgu Šuplinsku un Jāni Bordānu, kurš ir arī partijas premjera amata kandidāts. Diskusijas atšifrējums pieejams šeit.

Feldmans un Jurašs par dzelzceļa elektrifikācijai paredzēto naudu

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

 

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.

Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.

Aizstāvot partijas vēlmi “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijai paredzētos līdzekļus novirzīt zinātnei, Feldmans sacīja, ka no valsts budžeta projektam paredzēti līdz 100 miljoniem eiro.  

Feldmans: “Te būtu būtiski atcerēties, ka viens ir šī Eiropas nauda, kas tiešām ir šī vairāk videi paredzētā un zaļajām lietām paredzētā nauda, bet, ja atcerēsimies, ka arī no valsts budžeta elektrifikācijas projektam ir paredzēti līdz 100 miljoniem eiro.”

Savukārt Jurašs brīdi vēlāk jau minēja daudz lielāku Latvijas budžetā atrodamo summu, realizējot ne tikai pirmo kārtu, bet visu projektu, kura kopējās izmaksas var pārsniegt miljardu.

Jurašs: “Un tad viena runa ir par šo līdzfinansējumu, ko mēs saņemam, bet kur Latvija ņems šos 500-600 papildu miljonus, kuri Latvijas budžetā nav pieejami šobrīd.”

Feldmans un Jurašs apgalvo, ka būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, taču projekta virzītāji - gan “Latvijas dzelzceļš”, gan Satiksmes ministrija, gan premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) - uzsvēruši, ka valsts budžeta naudas projektā nebūs. Projekta pirmās kārtas izmaksas ir 441 miljons eiro.

Lielākā daļa tiktu segta no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet aptuveni 100 miljoni jāatrod pašam “Latvijas dzelzceļam”, kas, neraugoties uz kravu un līdz ar to peļņas kritumu, plāno finansējumu aizņemties Eiropas Investīciju bankā. Savukārt par atlikušo kārtu finansēšanas avotiem un modeļiem skaidrības vēl nav, līdz ar to nav arī pamatots apgalvojums, ka kopumā no valsts budžeta vajadzēs 500-600 miljonus eiro.

Jurašs uz “Melu detektora” jautājumu, kur radies pieņēmums par šiem skaitļiem, atbildēja, ka viņam nav pamata neticēt tiem cilvēkiem, kas ir lietas kursā par šo projektu. Jānorāda, ka JKP nav vienīgie, kas apšauba projekta lietderību. Līdzīgas bažas pauda arī “Vienotība”.

Krišjānis Feldmans par līdzekļiem algu palielināšanai

JKP sola celt ārstu un medmāsu algas, un Feldmans iespēju atrast tam nepieciešamo naudu ilustrēja ar Stradiņa slimnīcas jauno korpusu izmaksām.

 

Feldmans: “Un tieši šī māsiņu un ārstu atalgojuma palielināšana, kas, pēc mūsu aplēsēm, fiskāli varētu atstāt 35 miljonu efektu, ir nesalīdzināmi mazāks par daudziem būvniecības projektiem, ko veselības nozare šobrīd veic. Tā pati Stradiņa slimnīcas pirmā kārta bija 90 miljoni, otrā kārta – 100 miljoni. Un te ir tikai 35 miljoni, un mēs jau stabilizējam situāciju nozarē.”

Feldmans Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa izmaksas nedaudz noapaļo. Korpusa izbūves pirmā kārta izmaksāja 87,4 miljonus eiro, savukārt otrā pašlaik plānota 91 miljona, nevis 100 miljonu eiro apmērā. Turklāt, pretstatot algu celšanai nepieciešamo naudu ar būvniecības izmaksām, nepateikts palika tas, ka liela daļa no jauno ēku finansējuma (24 miljoni pirmajā kārtā un 64 miljoni eiro otrajā) ir Eiropas Savienības nauda, kuru nebūtu iespējams izmantot algu celšanai. Turklāt slimnīcas jaunais korpuss tika būvēts vairāku gadu laikā, un arī nākamo kārtu paredzēts īstenot līdz 2022.gada beigām.

Jānis Bordāns par mazo pensiju saņēmēju skaitu

Diskutējot par partijas plānu palielināt minimālo pensiju, Bordāns kļūdaini sacīja, ka vairāk nekā 55 tūkstoši cilvēku saņem pensiju, kas ir zemāka par 100 eiro.  

Bordāns:Liela starpība, kā jūs un kad palīdzat cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 55 tūkstoši, kas saņem zem 100 eiro, droši vien nepiekritīs jums.”

Vecuma pensiju līdz 100 eiro šā gada jūnijā saņēma nepilni 24 tūkstoši cilvēki, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Savukārt 50,5 tūkstoši, kas ir tuvāk Bordāna minētajiem 55 tūkstošiem, saņēma pensijas līdz 200 eiro - summai, ko JKP vēlas noteikt kā minimālās pensijas robežu. Pēdējā pusgada laikā šādu cilvēku skaits ir samazinājies par aptuveni trim tūkstošiem.

Bordāns par žurnālistu darbu

Pēc raidījuma vadītāja jautājuma, vai Jutai Strīķei bijusi pieeja drošības iestāžu informācijai saistībā ar bijušā deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) krimināllietu, Bordāns izteica pārmetumus žurnālistiem.

Bordāns: “Kāpēc jūs kā žurnālisti nekad neesat uzstādījuši jautājumus, kāpēc šāds skandāls ir noticis, kāpēc šis skandāls tagad ir norakts? Kāpēc jūsu redakcija nekad nav uzaicinājusi mani kā Rīgas domes frakcijas vadītāju uz “Rīta Panorāmu”, jūs nekad mūs neesat uzaicinājuši un nekādus jautājumus neesat uzdevuši. Bet šobrīd liekat taisnoties cilvēkiem, kuri paceļ augšā šādus te lielus skandālus.”

Bordānam nav taisnība, ka žurnālisti nav “uzstādījuši jautājumu, kāpēc šāds skandāls ir noticis”. Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta veidotie raidījumi vairākkārt analizēja informācijas noplūdi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)un iesaistīto pušu atbildību, tostarp uzdodot jautājumus KNAB, Ģenerālprokuratūras un valdības vadītājiem. Vismaz divos sižetos tika iekļauts arī bijušās KNAB darbinieces, tagad JKP kandidātes Jutas Strīķes paustais.

Bordāns arī pauda, ka viņš kā Rīgas domes frakcijas vadītājs nekad nav ticis uzaicināts uz “Rīta Panorāmu” un ka “nekad mūs neesat uzaicinājuši un nekādus jautājumus neesat uzdevuši”. Vēlāk viņš sacīja, ka JKP, tikusi pie varas, ļoti rūpēsies par mediju neatkarību un jo īpaši par LTV Ziņu dienesta redakcionālo neatkarību, piebilstot: “Un varbūt viņi kādreiz arī uzaicinās mūs.”

 Bordāns tiešām nav bijis “Rīta Panorāmā”, taču viņam nav taisnība par pārējo. “Rīta Panorāmā” ir aicināta un izteikusies Strīķe, savukārt raidījumā “Viens pret vienu” pirms gada piedalījās Jurašs. Pats Bordāns šopavasar piedalījās raidījumā “Tieša runa”, kurā kā viens no diviem partiju pārstāvjiem diskutēja par kampaņām sociālajos tīklos.  

Strīķe par spiegiem

Aizstāvot partijas piedāvāto drošības iestāžu reorganizēšanu, Strīķe sacīja, ka Latvija nav noķērusi “faktiski nevienu” spiegu.

Strīķe: “Mēs esam arī viena no nedaudzām valstīm, kura faktiski nevienu spiegu nav noķērusi.”

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā noķerto spiegu skaits patiesi ir mazs, taču nevar teikt, ka nav noķerts neviens. Šā gada maijā pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” rakstīja, ka Baltijā kopā aizdomās par šādu rīcību arestēti 20 cilvēki — desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Šā gada augustā Vidzemes rajona tiesa Madonā par vainīgu spiegošanā Alūksnes novadā atzina Juriju Stilvi un piesprieda viņam trīs gadu nosacītu cietumsodu. Viņš, pēc Drošības policijas teiktā, ilgākā laika posmā Krievijas specdienesta uzdevumā vācis un nodevis tam ziņas par Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru un citiem objektiem. Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēts arī bijušais ”Latvijas dzelzceļa” (LDz) Jelgavas nodaļas sliežu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs. Viņš tika turēts aizdomās par to, ka no LDz novērošanas kamerām pārfilmējis video ar NATO militārās tehnikas kravām, kas šķērsoja pilsētu, un e-pastā tos pārsūtījis draugam Kaļiņingradā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt