«Melu detektors» pārbauda enerģētikas eksperta Ozoliņa izteikumus par elektrības cenām

Elektrības cenas gala patērētājiem Latvijā ir Eiropas Savienības "lētajā galā", 8. janvārī intervijā Latvijas Radio apgalvoja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. LSM.lv pārbaudīja cenu līmeni, un atklājās, ka Ozoliņa teiktais īsti  neatbilst patiesībai, ko LSM.lv atzina arī pats Ozoliņš.

Ko teica Juris Ozoliņš

Ozoliņš ir pēdējais īpašo uzdevumu ministrs enerģētikā. Viņš strādāja Māra Gaiļa vadītājā valdībā no 1994. līdz 1995. gadam. Pēc tam viņš bija Eiropas Savienības enerģētikas komisāra Andra Piebalga ("Vienotība") padomnieks.

Intervijā Latvijas Radio Ozoliņš teica: "Apskatoties pagājušā gada pirmā pusgada statistiku, Latvijas mājsaimniecību patērētāju maksājumi vai tarifi ir Eiropas Savienības zemajā galā, (..) tai skaitā, ņemot vērā arī pirktspējas standartus - arī zemajā galā, tātad lētajā, nevis dārgajā."

Par elektrības cenām uzņēmējiem Ozoliņš teica: "Problēma mums ir ar vidējo industriju. Lielās industrijas maksājumi arī ir "zemajā galā", bet ļoti liela slodze mums ir vidējam un mazajam biznesam."

Ko parādīja cenu pārbaude

LSM.lv izmantoja Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta datus par elektroenerģijas pilno cenu patērētājiem. Tajā iekļauta ne tikai elektrības cena, bet arī visi nodokļi (PVN), nodevas (Latvijas gadījumā - obligātā iepirkuma komponente (OIK)) un elektrības piegādes pakalpojumu izmaksas (Latvijā to nodrošina monopola stāvoklī esošā valsts AS "Sadales tīkls"). Jaunākā informācija par visām Eiropas valstīm pieejama par pagājušā gada otro ceturksni.

Šajā laika periodā mājsaimniecības Latvijā par kilovatstundu vidēji maksāja 15,84 centus. Vidējā visu Es dalībvalstu cena, pēc LSM.lv aprēķiniem, bija 18,15 centi par kilovatstundu. Tādējādi kopējā Eiropas reitingā Latvijas atrodas "zemajā galā", 18. vietā.

Mūsu valsts apdzen, piemēram, Igauniju (13,88 centi par kilovatstundu) un vēl vairāk Lietuvu (10,96 centi par kilovatstundu). Jauno jeb postpadomju Eiropas valstu vidū gan Latvija ir otrajā vietā. Dārgāka elektrība (16,9 centi par kilovatstundu) ir tikai Slovēnijā -  turīgākajā no postpadomju valstīm. Piedevām, vidējā cena postpadomju Eiropas valstīs ir gandrīz tāda pati kā Igaunijā - 13,64 centi par kilovatstundu.

Latvijas ražotājiem elektrības cena, atskaitot visus nodokļus un maksājumus, kas atmaksāti no budžeta, ir devītā augstākā visu ES valstu starpā - 11,61 cents par kilovatstundu. Tas ir vairāk nekā ES vidējais rādītājs (10,18 centi par kilovatstundu, pēc LSM.lv aprēķiniem) un arī dārgāk nekā, piemēram, Beļģijā (10,73 centi par kilovatstundu) un Dānijā (10,18 centi par kilovatstundu).

Tādējādi Latvijā elektroenerģijas cena ražotājiem krietni pārsniedz postpadomju valstu vidējo rādītāju (8,87 centi par kilovatstundu), kā arī kaimiņu - Igaunijas un Lietuvas cenas (attiecīgi 8,9 un 8,17 centi par kilovatstundu).

Tarifi mājsaimniecību patērētājiem (pa kreisi) un ražotājiem (pa labi) ES (centi par kilovatstundu)*

*2018. gada otrais ceturksnis; cena gala patērētājam (mājsaimniecības, kuras patērē 208 - 416 kilovatstundas mēnesī), ieskaitot visus nodokļus un nodevas, un rūpniecisko patērētāju cenas (ar patēriņu no 0,5 līdz 2 megavatstundām mēnesī), neskaitot visus maksājumus un nodokļus, ko var atmaksāt no valsts budžeta saskaņā ar likumiem.  Avots: Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts, aprēķinos LSM.lv izmantoja SVF un ECB datus.

Ko parādīja cenu pārbaude, ņemot vērā pirktspējas paritāti

Pirktspējas paritāte balstās acīmredzamā faktā - naudas vērtībā, kas saistīta ar cenu un ienākumu līmeni un ir atšķirīga katrā valstī. Citiem vārdiem sakot, par to pašu summu Latvijā vidēji var nopirkt vairāk preču un pakalpojumu nekā, piemēram, Dānijā. Zinot preču un pakalpojumu groza sastāvu, var aprēķināt, cik naudas ir nepieciešams, lai to iegādātos konkrētā valstī, secinot, ka Latvijā par 100 eiro var iegādāties to pašu, ko, piemēram, Austrijā par 170 eiro.

Pastāv vairākas metodes pirktspējas paritātes aprēķināšanai. LSM.lv izmantoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus no datu bāzes "World Economic Outlook" par pagājušo gadu. Tā kā SVF statistiku publicē ASV dolāros, pārrēķinam izmantots Eiropas Centrālās bankas (ECB) eiro kurss par pagājušā gada otrā ceturkšņa vidu - 15.maiju.

Pēc LSM.lv aprēķiniem, ņemot vērā pirktspējas paritāti, Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija ir astotā dārgākā ES un trešā dārgākā postpadomju valstu starpā. Ņemot vērā pirktspējas paritāti, Latvijā par elektrību jāmaksā 26,67 centi par kilovatstundu, bet Igaunijā un Lietuvā - attiecīgi 21 un 20,4 centi par kilovatstundu.

Tarifi gala patērētājiem mājsaimniecībām nominālie un pēc pirktspējas paritātes (centi par kilovatstundu)*

*2018. gada otrais ceturksnis; cena gala patērētājam (mājsaimniecības, kuras patērē 208 - 416 kilovatstundas mēnesī), ieskaitot visus nodokļus un nodevas. A-10 diagrammā - vidējais rādītājs postpadomju valstīs.
Avots: Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts, aprēķinos LSM.lv izmantoja SVF un ECB datus.

Latvijas ražotāji maksā kopumā ceturto augstāko cenu ES valstu un otru augstāko postpadomju valstu starpā, ņemot vērā pirktspējas paritāti. Dati liecina, ka tie ir 19,55 eiro par kilovatstundu.

Elektrības tarifi ražotājiem ES - nominālie un pēc pirktspējas paritātes (centi par kilovatstundu)*

*2018. gada otrais ceturksnis; rūpniecisko patērētāju cenas (ar patēriņu no 0,5 līdz 2 megavatstundām mēnesī), neskaitot visus maksājumus un nodokļus, ko var atmaksāt no valsts budžeta saskaņā ar likumiem. A-10 diagrammā - vidējais rādītājs postpadomju valstīs.
Avots: Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts, aprēķinos LSM.lv izmantoja SVF un ECB datus.

Kā reaģēja Juris Ozoliņš

LSM.lv nosūtīja ekspertam pārskatīt iepriekš izklāstītos aprēķinus un saņēma sekojošu atbildi: "Ļeņina princips "Uzticies, bet pārbaudi!" ir aktuāls arī šodien. Arī pārbaudīju sevi un secinu, ka LSM.lv ir vairāk taisnība nekā man par cenām atbilstoši pirktspējas paritātei. Latvijas mājsaimniecības patērētāji nav lētākajā galā. Īsi pirms pārraides LR1 nepārliecinājos, ka ekrāna skatā nav ievietojusies tabula visā garumā. Nevajadzēja tā teikt, vai atturēties runāt par pirktspējas paritāti!"

Ozoliņš bija pozitīvi pārsteigts par LSM.lv interesi un sarunā teica: "Tas ir tas, kas mums tieši ir vajadzīgs, ka mēs skatāmies viens otram uz nagiem un mēģinām noķert troļļus vai "post-truth". (..) Tas ir ļoti veselīgi. Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs vairāk," teica Ozoliņš.

Secinājumi

1. Ozoliņam bija taisnība, ka nominālā elektrības cena mājsaimniecību patērētājiem Latvijā ir ES "lētākajā galā". Vienlaikus gan Latvijā ir ne tikai augstākā elektrības cena Baltijas valstīs, bet arī "Jaunajā Eiropā" jeb postpadomju valstīs, izņemot Slovēniju.

2. Ozoliņa teiktais, ka Latvijas elektrības cenas ir ES "lētākajā galā" arī pēc pirktspējas paritātes, ir pilnīgi nepareizi. Latvijas tarifi, ņemot vērā pirktspējas paritāti, bija cenu skalas augšējā ceturtdaļā un otrajā vietā postpadomju valstu starpā.

3. Ozoliņam kopumā bija taisnība, sakot, ka Latvijā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektrība izmaksā ļoti dārgi. Nominālā cena Latvijas ražotājiem ir nedaudz augstāka nekā vidēji ES (nemaz nerunājot par salīdzinājumu ar postpadomju valstīm). Savukārt tarifs, ņemot vērā pirktspējas paritāti, ir ceturtais augstākais visā ES - tas nedaudz atpaliek tikai no nabadzīgās Kipras un Maltas, kā arī postpadomju valsts - Slovākijas.
 


 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti