«Melu detektors» pārbauda «Attīstībai/Par!»

Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var redzēt šeit.

Izlozes kārtībā pirmajā raidījumā žurnālisti iztaujāja apvienības “Attīstībai/Par!” vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus Mārtiņu Bondaru, Danielu Pavļutu, Juri Pūci un Ilzi Viņķeli, kā arī premjera kandidātu Arti Pabriku. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit

Mārtiņš Bondars par Valsts prezidenta vēlēšanām

Bondars diskusijā sacīja, ka 2015.gadā viņam nebija nekādu ilūziju par izredzēm uzvarēt Valsts prezidenta vēlēšanās. Tajās viņš kandidēja, būdams Saeimas deputāts no opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības.

“Un faktiski mana startēšana bija saistīta primāri ar to, lai būtu beidzot skaidrība par to, nu ko tad darīs esošais prezidents un lai pārējie iznāk no skapja un pasaka, ka viņi būs gatavi startēt. Ilūziju par to, ka uzvarēt Saeimā vēlēšanas, man nav bijis.”

Tas ir pretrunā ar paša tolaik apgalvoto. 2015.gada 31.martā, divus mēnešus pirms vēlēšanām, viņš teica: “Ja deputāti izvērtēs, kurš ir šobrīd vajadzīgākais un labākais kandidāts Latvijai no tā viedokļa, kādi ir darāmie uzdevumi, kādi ir izaicinājumi valstij un kas ir tās īpašības, kas nepieciešamas Valsts prezidentam, es domāju, ka manas iespējas ir pietiekoši labas.” Jautāts, kāpēc tagad saka ko citu, Bondars “Melu detektoram” atbildēja ar pretjautājumu: “Kā jūs domājat, ko pirms vēlēšanām varētu teikt amata kandidāts? Ka ir sliktas izredzes? Jebkurš amata kandidāts, ejot uz vēlēšanām, mēģina darīt visu, lai šīs izredzes palielinātu.”

Juris Pūce par uzkrājumu veidošanu

Diskusijā par nākotnes pensijām un uzkrājumu veidošanu Pūce sacīja, ka pērn veiktajā nodokļu reformā mazināta aizsardzība uzkrāšanai. Taču ekspertu viedokļi atšķiras un līdztekus jauninājumiem, kas mazina motivāciju krāt, ir arī pozitīvi aspekti.

“Mūsu programmā ir arī īpaša sadaļa nodokļu politikas daļā, kur mēs runājam par to, ka maksimāli jāstimulē ar nodokļu politikas palīdzību uzkrājumu veidošana. Tā ir viena lieta, kas pagājušā gada nodokļu reformā, ZZS reformā, faktiski tika samazināta aizsardzība uzkrāšanai.”

Pūce skaidro, ka nodokļu reformas ietvaros tika grozīts likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot ierobežojumus, cik drīkst ieskaitīt attaisnotajos izdevumos no uzkrājošās apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa. Šis ierobežojums ievērojami samazina motivāciju veikt iemaksas 3. pensiju līmenī vai apdrošināšanas prēmiju lielākus maksājumus. Reālās sekas no šī ierobežojuma - 3.pensiju līmenis (vai apdrošināšana) faktiski kompensēs tikai 20 % no visa darbinieka mūža vidējās darba samaksas (10 % iemaksa pārvēršas par apmēram 20 % izmaksām). Tas, viņaprāt, mazinās motivāciju krāt vairāk un saņemt augstāku ienākumu aizstāšanas aizsardzību vecumā. Vēl neizdevīgāka krāšana būs cilvēkiem ar augstiem darba algas ienākumiem (virs 40 tūkstošiem eiro gadā), jo paredzēts, ka ar IIN apliks gan iemaksas pensiju fondā, gan izmaksas.

Taču ekspertu viedokļi par šiem jauninājumiem dalās, tostarp tiek norādīts, ka iemaksu limiti skars mazu sabiedrības daļu. Turklāt pērn novembra beigās Saeima pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas, pēc ekspertu domām, ir vieni no būtiskākajiem pēdējos gados, jo nodrošina mazākas komisijas maksas pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem un plašākas iespējas vairot kapitālu. Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola vērtējusi, ka uzkrāt 2.pensiju līmenī būs izdevīgāk, jo ir samazinātas uzkrājumu pārvaldītāju iekasētās komisijas. Komisijas maksu griestu ideju Pūce vērtē kā pareizu.

Artis Pabriks par investīciju piesaisti

Pabriks diskusijā sacīja, ka viņu ļoti uzrunā investīciju lieta un kā premjers viņš būtu gatavs “personīgi braukāt apkārt un šos investorus atvest”. Taču viņš arī pauda, ka Latvija starp Baltijas valstīm atpaliek investīciju piesaistē, kas nav gluži taisnība.

“Bet ir skaidrs tas, ka mums ir jāizraujas no šīs atpalicības Baltijā, kas ir saistīta ar investīciju piesaisti.”

No sarunas konteksta izriet, ka Pabriks runāja tieši par ārvalstu investīcijām Latvijā. Vēl 2016.gadā ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsma Latvijā pēc darījuma apjoma bija sliktāka nekā Igaunijā un Lietuvā, bet pērn tā būtiski pieauga. Ekonomikas ministrija norāda, ka 2017. gada pirmajā pusgadā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija 895,7 miljonu eiro apjomā, un tie ir 35% no visām ĀTI Baltijas valstīs. Igaunija šajā laika posmā piesaistījusi 28%, bet Lietuva – 37%.

Saskaņā ar Latvijas bankas sniegtajiem datiem ĀTI plūsma procentos no IKP vidēji no 2013. līdz 2017. gadam vislielākā bija Latvijai - 2,8 %, kamēr Igaunijai - 2,7 %, bet Lietuvai - 1%. Šā gada pirmajā ceturksnī attiecīgi Lietuvai bija 4,4 %, Latvijai - 2,1 %, bet Igaunijai - 0,4 % no IKP.

Savukārt uzkrāto ĀTI apjomā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir priekšā Lietuvai, bet stipri atpaliek no Igaunijas.

“Luminor bank” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka nevar runāt par Latvijas atpalicību. Piesaistītās ārvalstu tiešās investīcijas ir mazākas nekā Igaunijā, bet lielākas nekā Lietuvā. Tiesa, Lietuvas uzņēmēji ir sasparojušies un attīsta jaunus projektus, piesaistot ārvalstu finansējumu, un redzams piemērs ir riepu ražotāja “Continental” projekts. Tomēr arī Latvijas uzņēmēji bez skaļas pompozitātes klusi un mierīgi dara to pašu, norāda Strautiņš.

Pabriks “Melu detektoram” atzina, ka precīzus skaitļus nav sagatavojis. Viņš esot vēlējies uzsvērt, ka kopumā situācija ar investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības vidi nav ļoti laba un tā esot jāvērtē ilgākā laika posmā nekā viens gads.

Artis Pabriks par to, kas rakstīts programmā

Uz raidījuma vadītāja jautāto, vai “katram novadam pa rūpnīcai” nav populisms, Pabriks sacīja, ka tā nav teicis un programmā tā nav rakstīts.

“Es neteicu “katram novadam pa rūpnīcai”. Programmā tas nav rakstīts.”

Pabrikam nav taisnība, jo “Attīstībai/Par!” pilnajā jeb paplašinātajā programmā teikts: “Astoņu gadu laikā atbalstīsim investīcijas jaunu rūpnīcu izveidei katrā Latvijas novadā.” Tajā tāpat pausta apņēmība uzdot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai “panākt jaunu investoru piesaisti katram Latvijas novadam”. Šo programmu politiskā apvienība publiskoja pirms dažām nedēļām, tā ir apvienības mājaslapā internetā.

Partijas pārstāvji gan precizēja, ka domāti aptuveni 40 novadi, kurus partija vēlas izveidot, nevis pašreizējos 119 novadus.

Artis Pabriks par OIK kā kļūdu

“Attīstībai/Par!” premjera kandidāts Artis Pabriks norādīja, ka elektroenerģijas  obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana bija kļūda, taču neminēja, ka pats šī kļūdainā lēmuma pieņemšanā ir piedalījies.

“Es uzskatu, ka šis OIK vispār bija kļūda, sākot ar 2005. gada Kariņa apstiprināto, ar beigās Ašeradena nespēju to nolikt līdz galam.”

Pabrika piesauktajā 2005.gadā Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdība atbalstīja Krišjāņa Kariņa (tolaik “Jaunais laiks”) vadītās Ekonomikas ministrijas virzīto Elektroenerģijas tirgus likuma projektu, ar kuru tika ieviesta OIK un noteikts, ka izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji. Pabriks kā premjera partiju pārstāvošs ministrs piedalījās attiecīgajā valdības sēdē, taču pret OIK ieviešanu neiebilda un mediju arhīvos pirmie viņa kritiskie viedokļi par OIK atrodami tikai, sākoties 13.Saeimas vēlēšanu kampaņai.  

Pabriks “Melu detektoram” sacīja, ka parasti ministri valdībā neapšauba citas ministrijas virzītas un ar premjeru saskaņotas iniciatīvas. Viņš arī norādīja, ka pēdējos gados, būdams Eiropas Parlamenta deputāts, nav bijis Latvijas politikā, lai paustu viedokli par OIK problēmu vai iesaistītos tās risināšanā, taču uzskatot, ka nav jākaunas kļūdas atzīt un tās labot.

Mārtiņš Bondars par uzņēmumu aiziešanu no Latvijas

Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumu, kā panākt nodokļu labāku nodokļu iekasēšanu, Bondars norādīja uz nepieciešamību mainīt Valsts ieņēmumu dienesta darbību un mazināt birokrātiju. To viņš pamatoja ar negatīvajām nodokļu reformas sekām - uzņēmēji aizejot no valsts vai izvairoties no nodokļu maksāšanas.

“Nu, pirmkārt, jau Valsts ieņēmumu dienesta darbība, birokrātijas jautājumi vesela virkne, lai šie uzņēmumi vēlētos maksāt nodokļus, jo nodokļu reforma ir atnesusi to, ka uzņēmēji vai nu aiziet no valsts, Latvijas valsts, un maksā nodokļus citur, vai nu izvairās no nodokļu maksāšanas.”

Bondars ceļ paniku. Lai gan šogad spēkā stājusies nodokļu reforma saņēmusi dažādus vērtējumus, Bondara teiktajam, ka uzņēmumi tās rezultātā aiziet no valsts vai izvairās no nodokļu nomaksas, nav pierādījumu.

“Luminor bank” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš nesaredz nodokļu reformā neko tādu, kas varētu mudināt pārcelt uzņēmumu darbību kur citur. Īstenojot šo reformu, drīzāk mērķis bija pretējs. “Nodokļu reforma nebija 100 % ieguvums visiem, taču kādu nianšu dēļ uzņēmēji nesāks pārcelties uz citām valstīm, jo tas ir ārkārtīgi dārgs process,” sacīja Strautiņš. “Nedomāju, ka reformas rezultātā uzņēmēji vairāk izvairīsies arī no nodokļu nomaksas, nekas par to neliecina,” līdzīgu viedokli “Melu detektoram” pauda ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors Arnis Sauka. Turklāt šobrīd to novērtēt nevarot, jo jāpaiet ilgākam laikam.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati neapstiprina, ka būtu pieaugusi masveida izvairīšanās no nodokļu nomaksas*. Kopbudžeta ieņēmumi šī gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo laika posmu pērn, auguši par 0,54 miljardiem eiro jeb 11 %. Tostarp būtiski vairāk iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas septiņos mēnešos pārsniedzis plānoto gada apmēru.

Arī Bondars “Melu detektoram” atzina, ka statistikas datu viņam nav un arī konkrētus uzņēmumus, kas reformas iespaidā darbību pārceļ citur, viņš nevarēja nosaukt. “Manis teiktais ir balstīts uz manis kā Rīgas domes deputāta un Saeimas deputāta kandidāta sarunām ar uzņēmējiem un grāmatvežiem, kas profesionāli apkalpo uzņēmumus. Šie grāmatveži diezgan paceltos toņos runā par nodokļu reformas ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.”

------- 

*Raksta sākotnējā versijā bija kļūdaini teikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta dati neapstiprina masveida izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti