"Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad tieši vecais Zīda ceļš iet un ir gājis caur Latviju," tā 13.jūlija intervijā "Rīta Panorāmai" sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš atbildēja uz žurnālista komentāru par šaubām, vai Ķīnai preču tranzīts caur Latviju būtu ģeogrāfiski izdevīgs. Nolēmām pārbaudīt izteikumu "Melu detektorā".
Detektorā pārbaudītais izteikums
Par Zīda ceļu tiek saukts sauszemes un jūras ceļu tīkls, kas savienoja Seno Ķīnu ar Centrālāziju un Eiropu. To izmantošana zīda un citu preču pārvadāšanai sākās Haņu dinastijas laikā (206.g. p.m.ē. - 220. g.) un intensīvi turpinājās līdz viduslaikiem.
Vai tiešām vēsturiskais Zīda ceļš šķērsoja tagadējās Latvijas teritoriju?
"Esmu sen šajā laukā, bet nekad neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis," "Melu detektoram" saka Ķīnas pazinējs, LU Konfūcija institūta vadītājs Pēteris Pildegovičs un šādu apgalvojumu sauc par brīvu improvizāciju.
Avots: UNESCO
Profesors Pildegovičs norāda uz vēsturnieku secināto, ka Zīda ceļš, kas sākās Siaņas pilsētā Ķīnas vidienē, veda cauri Kazahstānai uz Kaspijas jūru, cauri Irānai uz Turciju un Vidusjūru.
Pastāvot arī pieņēmums, ka tirdzniecības ceļi sazarojušies vēl līdz Roterdamai Nīderlandē, taču ne līdz Baltijas jūrai un Latvijai.
Augulis pagājušonedēļ atradās Ķīnā, jo Latvija vēlas iesaistīties tās pirms divarpus gadiem Ķīna izsludinātajā iniciatīvā "Viena josta, viens ceļš" jeb tā sauktajā jaunajā Zīda ceļā. Stratēģijas ietvaros Ķīna plāno milzu investīcijas ostu, dzelzceļa līniju un citā infrastruktūrā, lai attīstītu tranzīta ceļus uz citām Āzijas valstīm, Rietumeiropu, Krieviju un Āfriku.
Pēc Auguļa "Rīta Panorāmā" teiktā, viņš saņēmis Ķīnas pārstāvju apliecinājumu, ka tranzīta ceļiem uz Skandināvijas tirgiem tiks izmantotas Latvijas ostas. Bez tam tiek cerēts uz investīcijām lidsabiedrībā "airBaltic", sadarbību ar Rīgas lidostu un Latvijas Dzelzceļu.
Tajā pašā raidījumā DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka ir pesimistisks attiecībā uz liela apjoma Ķīnas kravu pārvadāšanu uz citām Eiropas valstīm caur Latviju, jo ģeogrāfiski esam pārāk tālu uz Ziemeļiem, lai tas būtu izdevīgi.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Augulis uz žurnālista norādi par šo skepsi reaģēja asi, sakot, ka "arī ķīnieši redz un saprot, ka šis ir taisnākais ceļš". "Ja kāds Latvijā to negrib, ir kaut kāda pretestība tam, tad tā ir tā cilvēka vaina," viņš piebilda.
Zīda ceļš = Dzintara ceļš?
"Melu detektors" lūdza Augulim precizēt, ko tieši viņš domājis, raidījumā kā argumentu minot arī to, ka jau vecais Zīda ceļš gājis caur Latviju. Ministrs ar padomnieces starpniecību norādīja uz Dzintara ceļu. Pa to dzintars no Baltijas jūras valstīm nogādāts uz Romas impēriju un tālāk "no Melnās jūras varēja tikt transportētas tālāk uz Āziju, izmantojot Zīda ceļu". Līdz ar to, pēc ministra domām, varot apgalvot, ka ķīniešiem Baltija un Latvija transporta koridoru kontekstā "jau izsenis asociējas ar Zīda ceļa vārtiem uz Skandināviju un Ziemeļeiropu".
Tomēr tas nekādā veidā neļauj apgalvot, ka vēsturiskais Zīda ceļs "ir gājis caur Latviju", kā ministrs sacīja "Rīta Panorāmā".
