Aktuāli

Eksperti par aizvadītajām vēlēšanām

Aktuāli

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis par mājokļu programmas aktualitātēm

Melnkalne šonedēļ oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti

Melnkalne iekļūst NATO, bet Krievijas dzelžainās skavas neatslābst

Balkānu valsts Melnkalne šonedēļ oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti. Līdz ar to alianse būs izaugusi līdz 29 dalībniecēm. Melnkalnei šis ceļš bija sarežģīts, izjūtot arī lielu Krievijas spiedienu, kas allaž iestājusies pret NATO paplašināšanos un kurai Melnkalnes iestāšanās aliansē ir īpaši sāpīga.

Kļūšana par NATO dalībvalsti paliek Trampa uzvedības ēnā

Pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas, skanot NATO himnai atklāšanas ceremonijā pie jaunās NATO mītnes Briselē, svinīgi mastos cēlās 28 dalībvalstu karogi. Melnkalnes koši sarkanā ar ģerboni vidū, kurā redzams Bizantijas simbols - zelta divgalvains ērglis, starp tiem vēl nebija.

Tiesa, daudzi gaidīja, ka tieši NATO valstu vadītāju sanāksme Briselē kļūs par brīdi, kad Melnkalne oficiāli kļūs par dalībvalsti. Taču Melnkalnes premjerministrs Duško Markovičs bija līderu vidū un pats pret savu gribu nokļuva mediju slejās, jo tieši viņu ceļā uz svinīgo ceremoniju strauji malā pagrūda ASV prezidents Donalds Tramps, lai izvirzītos pirmajā rindā un nokļūtu tuvāk ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.

Dīvainais mirklis, fiksēts gan video, gan foto versijā, aplidoja teju visas pasaules medijus, izsaucot kārtējo kritiku par ASV prezidenta uzvedību.

Bet Melnkalnes valdības vadītājs Markovičs gan vēlāk medijos diplomātiski skaidroja, ka to nemaz neesot pamanījis un uzzinājis tikai no sociālajiem tīmekļiem, un ka viņam ir bijusi iespēja pateikties ASV prezidentam par atbalstu Melnkalnes integrācijai NATO.

Lai nu kā, Markovičs patiešām ir spiests aizmirst incidentu, jo pirmdien, 5.jūnijā, ir ieradies ASV, Vašingtonā, kur oficiāli iesniegs dokumentus jeb tā saukto iestāšanās un pievienošanās instrumentu NATO.

Trampu viņš nesatiks, jo Melnkalnes premjerministru  uzņems ASV valsts sekretāra vietnieks Tomas Šenons, bet Melnkalnes karogu pie NATO mītnes Briselē oficiālā ceremonijā pacels trešdien, 7. jūnijā.

Vēl pavisam nesen pati bija ierauta karā

ASV departaments savā ziņojumā norādījis, ka šis solis palīdzēs Melnkalnei tās demokrātiskajās reformās, tirdzniecībai, drošībai un stabilitātei attiecībās ar kaimiņiem. Būt NATO nepārprotami ir spēcīgs vēstījums pārējai pasaulei par stabilitāti un aizmuguri, ar ko citiem ir jārēķinās, un arī valsts kvalitāti, ka tā ir spējusi izpildīt nepieciešamos kritērijus. Tiesa, Melnkalnei vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu ekonomiku, cīnītos ar korupciju un īstenotu vēl daudzas valsts attīstībai  būtiskas lietas, kas joprojām ir šķēršļi, lai pievienotos Eiropas Savienībai (ES).

Nedaudz vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju lielā Melnkalne ir Balkānu valsts, kas vēl nebūt ne tik sen bija ierauta asiņainos, etniskos karos.

Vēl tikai pirms 18 gadiem NATO bombardēja objektus arī Melnkalnē, lai panāktu, ka Dienvidslāvijas militāristi iziet no Kosovas, kur notika represijas pret Kosovas albāņiem, un lai tur varētu ienākt ANO miera uzturētāji. Militārās aktivitātes rimās, Dienvidslāvija sadalījās, un izira arī Melnkalnes un Serbijas ciešā savienība, abām kļūstot neatkarīgām zemēm. Raušoties laukā no kara zonas, Melnkalne visai strauji ir stiprinājusi savu vietu pasaules politikā, iestājoties svarīgākajās starptautiskajās organizācijās.

Bez Melnkalnes no Balkānu kaimiņiem aliansē jau ir Horvātija un Albānija. Rindā, kandidātvalsts statusā, gaida Bosnija un Hercogovina, kā arī Maķedonija. Bet agrākā sabiedrotā Serbija, būdama arī ciešos draugos ar Krieviju, uz NATO pagaidām netiecas.

Krievijas sejā jauna krunka

Iegūstot jaunu dalībvalsti Balkānos, alianse ievelk vēl vienu dusmu krunku jau tā neapmierinātās Krievijas sejā,

un pie jauniem pārbaudījumiem tiek arī Melnkalne, kuru Maskava jau iepriekš brīdinājusi, ka atbildēs ar ekonomiskām un politiskām sekām.

Krievijai Melnkalnes iestāšanās NATO ir sāpīga vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, jebkuru alianses pieaugumu tā uzskata par draudiem savai drošībai. Otrkārt, Melnkalne izšķīrās no savienības ar Krievijas ciešo partneri Serbiju un tagad iet ceļu, kas nepavisam nesaskan ar Kremļa interesēm.

Krievija zaudē vēl vienu bijušo sabiedroto un potenciālās ietekmes zonu svarīgā ģeogrāfiskā punktā, un abu pušu attiecību saspīlējums ir labi jūtams.

Melnkalne uzskata, ka Krievija organizēja oktobrī Melnkalnē notikušo apvērsuma mēģinājumu, lai izjauktu tās iestāšanos NATO. Maskava to noliedz. Krievija nupat liegusi augstai Melnkalnes amatpersonai tranzītā šķērsot lidostu Maskavā. Savukārt Melnkalne aizliegusi ieceļot valstī 149 Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, kas ir saistīti ar Krimas aneksiju un Donbasa konfliktu.

Sagaidāms, ka Krievija, turpinot izrādīt neapmierinātību par Melnkalni un atbalstot sev lojālās politiskās partijas, anti-NATO grupas un pareizticīgo baznīcu Melnkalnes teritorijā, lai turpinātu noturēt spriedzi arī jau pēc notikuša fakta, proti pievienošanās NATO, visus spēkus konsolidēs ciešu attiecību veidošanai ar tās kaimiņieni Serbiju.

Melnkalne kā piemērs citām NATO kandidātvalstīm

Savukārt NATO, uzņemot Melnkalni, vairāk iegūst politiski. Melnkalne ar 2000 karavīru lielo armiju NATO kopējām militārajām spējām var atvēlēt visai nedaudz, taču

Melnkalne, pirmkārt, ir veiksmes stāsts par to, ka no nesen vēl nemierīgas un karojošas zemes salīdzinoši ļoti īsā laikā ir iespējams kļūt par dalībnieci organizācijā, kas nodrošina mieru.

NATO šādi raida arī signālu pārējām valstīm, piemēram, Gruzijai, kuru pagaidām vēl neuzņem, bet liek saglabāt cerību, ka durvis paliek atvērtas valstīm, kuras, kā atkal norāda ASV valsts departaments -  „ir gatavas izpildīt NATO prasības un uzņemties gan riskus un atbildību, gan arī baudīt ieguvumus no šīs kopējās alianses”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti